miera pīpe/sapņu pīpe
jāteic, ka nebiju sekojusi līdz smēķēšanas aizlieguma izmaiņām un palasot komentārus, redzu, ka šis nu reiz ir viens makten bīstams likums, jo viegli ļaus katram vienam veselīgajam sārtvaidzim medīt smēķējošās raganas. Jānītis pīpē! - bliukš, ar protokolu pa muti.

nesmēķēju un neesmu sajūsmā, ja man uzpīpē virsū draņķīgas tabakas dūmus, kamēr sastrēguma laikā joņoju pa valdemārielu, kāri ķerot pilsētas svaigo gaisu un piegraužot rimi salātlapu,
bet gandrīz neierobežota līdzpilsoņu iespēja uz līdzenas vietas tikt sodītam par atrašanos ar cigareti – tas ir kaut kas ūber, genocīds light, zinot mūsu etnogrāfisko blusu karu kaujinieku raksturu (lasīt- prasmi dragāt ar lielgabalu pa blusu, nenoškirot cēloņus no sekām klusu).


Kā ir, tagad tad pīpēt drīkst vienīgi mājās zem gaisa nosūcēja, jo gultā smēķēt neļauj pažarnieki, bet ārpus mājas - mūsu veselīgie laikabiedri, ceptu kartupeļu, makaronu, pelmeņu, majonēzes restīšu un kokakolas un Danone bioloģiski aktīvo pieniņu dzērāji?


Visā pasaulē ir milllijons sāpju, ja. Man drusku žēl jūs, pīpmanīši. Veroties kā mēs te kolektīvi tuvojamies estētpolicijas ieviešanai, esē kandidētu vai nu uz ģenerāļa amatu pobliskā dizaina, stulbu ideju, līka kopīraita vai ataugušo matu sakņu izskaudēju vada ģenerālēšanā,
bet zinu, kuru pelnīti virzīs par Organoleptikas Ģenerāli un tad gan visi smakotāji norausies, gan dīzeļi, gan Chaneļi un retie dušas viesi.