barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2013-05-06 12:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
wilderness systems
Visas tās ojāvāciešdzejas, tautasdaiņas un vietējāsteiksmas par Gauju nu atstātas nopakaļus, jo atpūta ar darba nosaukumu "Gauja XXL – maratonstafete" ir izpildīta. Pateicoties garajai ziemai, Gaujā bija augsts ūdens, kas ļāva komandām izlabot trases rekordus un bezkonkurences līderiem ar [info]antuanete samalt visus bezkompromisu lupatās: lūk, tas ir viens ārprātīgs ātrums, kuru attīstīja Rumaki, titāna zvēri gatavie.

Kas attiecas uz mūsu līksmo kolektīvu,
kurā sportiskie mērķi ir līdzsvarā ar mākslinieciskajiem un ciešam saspringumam allaž tiek likts pretī daiļš atslābums, tad žanrā "nevienam nekas nav jāpierāda", "this must be fun" ik pa brīdim notika tonālas korekcijas, jo arī mūsos mīt spēks un varēšana, kurā gan lielāko robu izcirta kļūdainā laivas izvēle sākuma posmiem un dažas tehniskas/nesavākšanās dvesmas uz beigām, tomēr posmu vidējie rādījumi kaunu nedara.
Mans starts bija puspiecos no rīta Gaujienā: zvaigznes, mēness, putni vīteroja, bebri plunkšķēja, upe meta cipas – veries, tāda skaista migliņa līkumos, absolūtā daile, vien endomondo ik pa brīdim no vestes kabatas saka "faaaaaaaiv kiloooumeters, average speed: niiiiiine point eiiiight" un mēs kāpinām, kāpinām, visos iespējamos kvadrātos, līdz izdodas pietuvoties desmitam, bet tad protestējot pret rīta rosmi, sevi piesaka daži pleci vai paužu vajadzība un tad atkal ātrums izlīdzinās, lai kāpinātos atkal. Iespēju robežās. Izkopu īrienus un beidzot sapratu pāris nianses, kuras ļāva gudri likt lietā muskuļus un nepadarīja rokas par izmetamiem hlamiem.

Gaujas/Koivas pierobežas posms ir slavens ar mānīgām attecēm, kuras var sajaukt ar upi un aizbraukt neceļos un tajā nav faktiski nekādu orientieru, izņemot Annu tiltu, kurš iezvana vēl desmitnieku, izrāvienu, kniukt. Maratonstafetes burvība ir tajā, ka milzu zilonis ir sagriezts gabaliņos: Gaujas 420 km sadalīti astoņos, apmēram 50 km posmos, katram veicot divus. Tas ļoti palīdz galvai, jo tikko kā izpildīti pirmie desmit kilometri, tā rēķins notiek atikušajās ceturtddaļās un nevar nolūzt pie domas "vēl trīssimt četrdesmit", piemēram, jo tāpat pēdējie paliek aizvien garāki un 'škiet, ka endomondo ir salūzis, neziņojot par kārtējo uzveikto kripatu.

Pirmo gabalu finišējām ap desmitiem, palaidām tālāk nākamos biedrus un novērtējot gādīgu roku sildītos buljonus un rissoto (lēšu, ka mums bija gastronomiski izvirtīgākais krasta komforta komplekts), metos gulšņāt saulē. Tas, cik paredzami, ir sevi attaisnojis: tagad esmu cilvēks - iedgums, pietika gribasspēka vismaz aptuveni apziesties un ieritināt sevi ēnā, lai nepārvērsos par cilvēku - apdegumu.

Posmā no Valmieras devāmies tīkami atpūtušās un makten sportiskas, kas tajos bezstraumes dīķos nozīmēja turēt 10.8 kmh vidējo ātrumu, neskatoties uz pretvēju. Saskaitīju: vienā kilometrā sanāk aptuveni 350-400 īrieni, skaitīju arī izelpas, bet tur nojuma cipari, skaitīju līkumus un grebu, grebu uz priekšu. Cēsis/Raiskuma tilts šķiet ir speciāli izvietots tā, lai visus pakaitinātu ar savu nerādīšanos, tomēr ilgi mēs šim slēpties neļāvām un iesviedām upē visas spēka atliekas, nodevām airus nāmakajiem un lēni savienojāmies ar sauszemi, iekūstot sausās drānās, tātad – laimībā. Ir tāda viena epohāla noguruma fāze, kurā vari gulēt stāvus pie draņķīgas mūzikas, lūk, tā bija sasniegta: sākotnēji man šķita, ka jādodas diplomātiskās sarunās ar vietējo diasporu par tumbām, to decibeliem un Hektora patēriņu upmalā, bet tad iedomājoties eventuālās priekšzobu atjaunošanas izmaksas un cik asprātīgi to aprakstīs Andris Vanadziņš Cēsu kriminālhronikā, pielietoju savaldības un samierinieciskuma mākslu, ij pamanījos izslēgties tāpat, pašā svešas ballītes vidū. Kad pamodos, saulainā nākotne jau bija devusies prom un mums nācās fiksi pamest miegaino upmalu, jo kavējām nākamo airētāju maiņu. Caur Siguldas pakrūmju ķemmēšanu veiklie brašuļi, ātrās straumes pavēlnieki atradās, ieskapējām pēdējiem laimīgo finiša gabalu un paši devāmies Waze sarūpētā pārsteigumu orientierismā "kā vistaisnāk neaizbraukt uz Saulkrastiem." Izrādās, sākotnējos iestatījumos atļāvu navigācijai izmantot zemes ceļus, kaut tikai distance būtu īsāka un dabā tas nozīmēja kratīšanos cauri mežiem un viensētu pagalmiem tur, kur blakus ar līkumu iet lepnie autobāņi. Mēs neesam vieglo ceļu gājēji, tā bija iestatīts. Piekāvu Waze, ar sekojošo autosvītu atgriezos uz šosejas un atģidos Carnikavā ar finiša zupas bļodu rokās, svīda gaisma un svaidījām zobgalības ar cilvēku, kura workautus, manuprāt, izpilda vismaz desmit citi – endomondo lietotāju aprindās plaši pazīstamo Matīsu V.

Ap septiņiem skaņas balsis sveica mūsu beigu posma atairētājus un 47:31 ir komandas kopējais veikums (35:34- dullo uzvarētāju laiks), viegli neorientētajās galvās lija izsmalcināts bruts, eiforija un endorfīni un kā_lai_nomontē_rokas un rīts iezīmējās starp snaušanu zālienā, pirti, saldējumu un visāda veida atiešanos;
ik pa brīžam ienāca kāds no vieninieku finišētājiem, kā nenogurdināma tējkanniņa burbuļoja airējošais astrologs, klāstot ka zvaigžņu stāvoklis bija maknten nelabvēlīgs airēšanai šoreiz un kā nu tās lietas būtu nākamreiz pareizāk darāmas. Ap pēcpusdienu, atrodot spēku autovadīšanai, nonācu pelēcīgajā galvaspilsētā, bet tas nebija uz ilgu un ir jau pavisam cits stāsts no pavisam citas operas.

Taču laukā ir tieši tas brīdis, kad ej garām kastanim no rīta, tas vēl sveķainā pumpurā, nāc atpakaļ vakarā un tevi sveic uzsprāgušas lapas. Koki, krūmi, piepļaviņas krāsojas zaļas, nāk, nāk, nāk krāsas, gaismas, smaržas;
sveika rīga, mūsu jūtās tagad būs atsaluma un pieciešanas periods ar ārpusē izvietotiem magnētiem, kuri velk ar vai bez laivām. Starp citu, zied vizbuļi.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2013-05-06 13:52 (saite)
Nu forši :) Kas jums bija par laivām pirmajos posmos un pēc tam?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2013-05-06 13:59 (saite)
sūdīgi mums bija ar laivām pirmajos posmos :). tas bija kanoe, turklāt, albveidīgais, bišķi sanāca mismenedžments.

sinolē gatis k laipni piešķīra savu zilo zzvaigzni, jo mūsējā tobrīd vēl brauca, kā plānots, uz gaujienu.
zz jau arī, protams nav nekādas raķetes tu teiksi, bet uz vispārējā fona tas bija krietni labāk. mēs, redz, visi pirmoreiz gauju xxl pildījām un arguments par kabu kanoe nāca no daža laba otrās komandas rockststāra sakarā ar apnesienu ērtumu, vien kanoe arī ir visādi, va ne. :)

tomēr kopumā formāts lielisks un vienkārši jāradinās pie garajiem gabaliem, ļoti terapeitisks efekts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2013-05-06 14:44 (saite)
Pirmajā posmā Gatis ar ZZ pakāsa mūsu Jānim, kuram bija Akva bez stūres :) Bet nu jā, ar albveidīgajiem braukšana varētu būt nepatīkama, kaut gan principā kanoe tiešām dažos aspektos ir ērtāka. Bet, ja viņa sver teju tikpat, cik zilonīgā ZZ, tad nekāda prieka nav.
Augšāmceltais RZ taču arī tika likts pie darba?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2013-05-06 14:56 (saite)
Jā, viņš čortojās par to dikti, tāpēc atlikumu drukātāji airēja ar tādu kā beltveidīgo, iepriekš neredzētu kuģi, kuram esot bijuši paskarbi sēdekļi, lai spartiskāk. RZetu negribēju mocīt, svara ziņā tas ir gandrīz vienā raudzē ar Zzvaigznēm un tās tomēr, lai smagas un visādi apsaukātas, ir nežēlīgi ērtas. Vispār, jādomā par maratonlaivu laikam, āķis lūpā ir jau kādu brīdi un šitā izlāpīšanās ar pēdējā brīža zvaigznēm nav diez ko pareiza. Vienīgi, man token patīk airēt divatā un tas baigi sašaurina izvēli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2013-05-06 17:09 (saite)
Skaties uz ziemeļu kaimiņu pusi :) Tā, ar ko es braucu, ir tipa Berta, bet stiklplasta izpildījumā; lieliska laiva - stabila, bet ātra, un ar normālām lūkām priekšā un pakaļā. Vienīgais, oriģinālie sēdekļi ir metami, jo briesmīgi šauri, bet tos var nomainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zimbabve
2013-05-06 13:52 (saite)
Izklausās lieliski.
Un jā, kā es saprotu negribēšanu būt Rīgā:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2013-05-06 14:00 (saite)
:) euuu. sazvons, mums jāsatiekas!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zimbabve
2013-05-06 16:15 (saite)
Jū:) Rīt atgriežos Rīgā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rasbainieks
2013-05-06 17:02 (saite)
tralalā!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_re_
2013-05-06 15:58 (saite)
pag, ta jūs distancē turpat 48h? man tajā aprakstā pazūd viena diennakts, tādā gadījienā. bet nu 100km divos posmos un vēl tik ļoti pieklājīgā ātrumā - kruts ar respektu, ja.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2013-05-06 16:05 (saite)
Visa komanda, jā: mēs bijām 8 cilvēki, divnieces– laivas, katrai ekipāžai divi posmi, vidēji 50 km, kā līgot nolīgojām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2013-05-06 16:11 (saite)
tā rīta migliņa, tā ir skaužamā daile. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2013-05-06 16:19 (saite)
Jā un tad rīta dūmakas līkumā virs upes tāds zilgans, zaigojošs plīvurītis, gatavais sudraba šķidrauts karājas virs lazdām. Un tik airē, airē, ķer šo rokā, upe aplokās trīsreiz, līdz beidzot ir gan: makšķernieki guni kūpina, sveicina un laimes meitenēm vēl, do taļļina veģ daļeko... Vai atkal, skatos līkumā kupica, tāds kā ķipītis, Jana saka – lapsa, es noklusēju, ka gļuks tev, pati lapsa; bet nē, sēd ķipītis un sauļojas. Pienākam tuvāk, tiešām neticama kalibra cienījama lapsa, ļoti negribīgi noslēpjas pakrūmā, jo airētāju nolūki nevar būt zināmi. Nu un dumjie bebri, kas ņurko laivas priekšgalā (klīst baumas, ka reiz kādu kajaku solistu Gaujā xxl apgāza bebrs). Un ēnā viena iekritusi egle tā vien pēc mežacūku ģimenes izskatījās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?