visi mani nobeļi
Kā jau drusku lepojos, vakar peldējos Baltijas jūrā, Rīgas līča izliekumā.
Bez alkoholisku dzērienu lietošanas, bez maldības, spaidiem, ūdenstūrisma avārijām un viltus, powered by dzīvesprieks parastais. Iepeldēt, starp citu, bija forši, vienīgi aizdomīgi sala pēdas, jo tur atšķirībā no citām zonām nav tālredzīgi izvietots tāds kā termoizolācijas slānis, kurš pasargātu pēdas no salšanas.

Un šķiet, ka ar šo nejauši atradu vienu no dažām nepilnībām konstrukcijā “homo sapiens” - pēdās nav taukslāņa rezervju!


Ja tā būtu, mums, t.s. cilvēkiem nesaltu kājas. Un kā zināms, dēļ kāju salšanas sākas visādas ķibeles: piemēram, vajadzība tās viskur iebāzt un aizkabināt, kas arī izraisa līdzatkarības dažādas. Tā viena, vajadzība tērpties glītās kurpītēs vēl būtu nieks, cērt tikai pa budžetu, bet ja man jautātu, ar ko man saistās “vientulība”, tad es teiktu, ka tīri fizokrātiskā līmenī, tās ir salstošas pēdas, kuras nekādi nekur nav iespējams sasildīt un tad tu cilvēk, paliec viss tāds izsalis no iekšpuses un bēdīgs sirdī un acīs. Tas nekam neder! Tāpēc, ja pētas tiktu piesegtas ar kādu plānu kārtiņu izolējošā taukmateriāla, mēs visi būtu ieguvēji ne tikai iz savstarpējās harmonijas, bet arī no dailes viedokļa: savas mazliet omulīgi apaļās pēdas varētu ietērpt skaistos apavos un pasaulē būtu mazāk ciešanu par to, ka “nē, es esmu resna!!!!!” Dažiem pēdas un papēži būtu maķenīt lielākii (t.s aluspapēži), citiem mazāki (ieskaitot anorektpapēžus), bet papēžu apaļums, piekritīsiet, ir daudzkārt estētiskāks un mazāk bezjēdzīgos konpleksos iedzenošs, kā liekais svars, kurš atrodas uz degungala, dibena vai pat elkoņiem. Turklāt, ķermeņa tauku daudzums, kuru ir iespējams izvietot uz vēdera, noteikti ir lielāks, kā tas, kas satilptu pēdās – un tas tāpēc, ka vēders pēc laukuma pats par sevi ir lielāks, kas neapdomīgi ļauj vaļu taukšūnām ieņemt lielākas platības. Papēži un pēdas ir samērā koncentrēts apgabals, blīvs, fiziski nodarbināts un nolāpītajiem taukiem nāktos būt īpaši koncentrētiem, normāli nepārsniedzot 3-7 mm biezumu. (Ilustrācjai iedomājieties, neoprēna zeķes vai airētāju zābaciņus , es domāju tādās kategorijās).


Ar vienu vēzienu- taukiem uz pēdām - tiktu atrisināti 75% cilvēces problēmu. Žurnālam Cosmopolitain nebūtu vairs diētu, kuras aprakstīt, Lolita Neimane beidzot varēs filcēt jēriņus, cilvēki peldēsies Jūrmalā ilgāk, tas nozīmēs tūristu pieplūdumu kūrortos un zelta stieņu ieņēmumus - tālāko jau paši ķēdīti zināt, vēl daži posmi un saules pilsēta. Glabājiet taukslāni pēdās!

Lūdzu, grieztos un plūktos ziedus un medaļas nogādāt pēc adreses Iela/Māja/Dzīvokļa nr., /Pilsēta/Indekss;
piekodināšu kambarsulaiņiem, lai sagatavo ķīnas vāzes arī tādiem lielākiem buketiem.

P.S. Tāpat lūdzu, iesakiet labu skroderi ceremonijkleitas šūšanai un pie kura kameras meistara iet mācīties nešķobīties izstarot hkarismu arī fotoobjektīvā?