Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-12-13 17:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Christians (Catholics especially) are often blamed for being the great image makers, yet their images are so obviously naive and easy to see through, we often miss the more subtle, formless images by which consciousness fashions the divine. For example, because the divine is a subjective experience, we think the divine is a subject; because we experience the divine through the faculties of consciousness, will, and intellect, we think the divine is equally consciousness, will and intellect; because we experience ourselves as a being or entity, we experience the divine as a being or entity; because we judge others, we think the divine judges others; and so on. Carrying a holy card in our pockets is tame compared to the formless notions we carry around in our minds; it is easy to let go of an image, but almost impossible to uproot our intellectual convictions based on the experiences of consciousness.

Bernadette Roberts

Kontemplatīvie un mistiķi ir interesanti un vērtīgi ar daudzām lietām, jo īpaši, ja redzi cauri un saproti izteiksmes grūtības, kā arī saproti, kas un kāpēc izraisa to, ka viņi gandrīz visos laikmetos ir nonākuši lielākā vai mazākā konfliktā ar "oficiālās" mācības turētājiem un atbildīgajiem par pastorālo vadību, un ka šis konflikts balstās pārpratumos, kas savukārt balstās jau minētajās izteiksmes grūtībās, turklāt tā tas ir visās tradīcijās; bet jo īpaši ar to, ka, kā redzams citētajā tekstā, "sausais atlikums" no kontemplatīvo lidojumiem ir ne vairāk, ne mazāk kā vecais labais klasiskais teisms (kurš ne tikai bija standarta doktrīna, bet arī bija visiem skaidrs un saprotams, un tika "nobrucināts" vai "iedragāts" Rietumos kaut kad 11. vai 12. gadsimtā, no kā arī visas sekojošās problēmas).


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kants
2020-12-13 17:56 (saite)
vai būtu pārdroši domāt, ka kontemplatīvisms plaši atgriežas, un cerēt, ka tā virzienā notiks nākamā lielā kristietības reformācija?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-12-13 18:21 (saite)
es to nezinu, bet pēc tiem tekstiem, lielākoties 1000+ gadus seniem, ko es esmu lasījusi, piesardzīgi sacīšu, ka bez ortodoktiskas un ortopraktiskas struktūras jebkādu "prakšu" privāta izmantošana ir tikai pašizdevīguma apkalpošana, kaut kas līdzīgs mindfulness kursiem, lai panāktu uzņēmumā lielāku ražīgumu. jau pati kontemplācijas jēga mūsdienās ir pārprasta kā kaut kas, ko cilvēks grib sev, lai justos labāk. bet ir pilnīgi otrādi - tas bija ne uz sevi, bet uz D-vu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2020-12-13 22:17 (saite)
aya, tas arī bez boēcija skaidrs:) te jātzīstas, ka mans jautājums izrietēja no tādas pašas pārliecības, ka orto-x, ja pareizi saprotu termina lietojumu, ir tāda pati novirzīšanās no Dieva tikai otrā virzienā - institūciju un varas(baiļu) pielūgšanā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2020-12-13 19:44 (saite)
Ka tik mistiķi nestāvēja blakus tajā klasiskā teisma brucināšanā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-12-13 19:56 (saite)
Piemēram, citāts ir pusaplams. Mēs D. atribūtus neizzīžam no pirksta, spoguļojoties sevī. Milzīgās dogmātikas rokasgrāmatas nav "tikai tā starp citu, attēli, kurus veidojam sev par D-vu." Kristietība ir tik sarežģīta, jo runa ir par D-vu, kas atklāj sevi rakstos, vārdos, tas ir runājošais D-vs, bībele nav vnk "reliģiskās pieredzes grāmata". Akvīnietis arī piekristu ka D. pats sevi mums dod, rāda un atklāj šajos vārdos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-12-13 19:58 (saite)
Kas ir domāts ar to "often blamed for being the great image makers"? Es pirmo reizi dzirdu un google ar nepalīdz?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2020-12-13 21:24 (saite)
Cilvēks rada Dievu pēc sava ğīmja un līdzības; savā iztēlē, atbilstoši saviem priekšstatiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-12-13 21:25 (saite)
Nu jā un tas ir tas kā pastāv jebkuri dievi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2020-12-13 21:30 (saite)
Par to blamed, ka lūgšanās iztēlojas, glezno utt., jutekliski tveramu "Dievu". Jo īpaši katoļi, kuriem materiālā pasaule ir garīgās caurausta un visos atribūtos klātbūtne, un tas viss jaucas ar māņticību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-12-13 21:39 (saite)
Bet tā jau ir ar visiem dieviem.? Grūti iedomāties izņēmumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-12-13 21:40 (saite)
Pat budismam ir skulptūras, tempļi, sarkanas kleitas, un citi kruzuļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2020-12-13 21:46 (saite)
Islamā neattēlo cilvēku, pareizticīgajiem arī gleznas nav reālistiskas; protestantiem, stereotips, bet mazāk greznības, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-12-14 08:20 (saite)
Paldies, ka dalījies. Man vienmēr ir licies dīvaini, ka tas ir tik svarīgi. Šis ir interesants skatu punkts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

intervija
[info]formica
2020-12-13 21:31 (saite)
https://realization.org/p/bernadette-roberts/bodian.roberts-interview.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?