Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2020-01-29 08:35:00

pat vienas mazas mušiņas
Vakar bija sv. Akvīnas Toma piemiņas diena un svētki. Viņš arī visu skolu un augstskolu aizbildnis.
"Our manner of knowing is so weak that no philosopher could perfectly investigate the nature of even one little fly."

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2020-01-29 16:22 (saite)

Nu jā, tā es arī sapratu, ka viņi ir esenciālisti, konkrēti to paveids animisti. Attiecīgi jā šī ir loģiska nostāja, bet cik var redzēt ar nekorektām premisām, no kurām pirmā ir ka kaut kas tāds kā ``veidols`` pastāv. Loģika kā zināms izteikumus timkai pārveido pēc saviem likumiem nevis ienes jaunu informāciju, to dara empīrika. Ja sākotnējā informācija ir nepareiza tad arī pie korektas loģikas izejā būs aplami secinājumi. GiGo princips.

Varam paturpināt siloģismu no ``veidola`` - tad jebkurš patvaļīgs daudzums atomu visumā potenciāli var būt kāda būtne, jo fizikas utt likumu ļauj tam par šādu būtni salikties un mēs vispār neko nevaram aiztikt jo tā varbūt potenciāli neļaujam kādai būtnei rasties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

avralavral
2020-01-29 16:34 (saite)

animismam ar esenciālismu nav vispār nekāda sakara

noskaties vismaz to video, ko es ieliku. tur tiek debatēts, ka bļin neviens biologs īsti nezina, kas ir suga, ir kādas 30 "sugas" definīcijas, visādi starpgadījumi un jocīgi gadījumi; tomēr bez kategorijām, bez "kaķa" kā noteiktas lietas, kas nav "suns", nevar iztikt; nav iedomājams, kā bez tā iztikt; un no tā, ka dažreiz piedzimst teļi ar divām galvām, neizriet, ka zīdītāju galvu skaits ir nenoteikts un fluids, utt. Ir visādas problēmas ar veidoliem un substancēm; rewriting the DNA ir, iespējams, viena no tām. man diemžēl trūkst kompetences tajā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-01-29 16:41 (saite)

Tas ir skaidrs ka suga ir izplūdis jēdziens. Suga ir mūsu izdomāts noteiktas grupas apzīmējums nun jā tur ir izņēmumi utt, bez tam sugas lēni mainās, veidojas jaunas.

https://www.nationalgeographic.org/encyclopedia/speciation/

Vispārīgi tas ka mūsu personiskajai ērtībai izdomātas aprakstu un jēdzienu sistēmas mēdz nebūt pilnīgas ir labi zināms fakts, vispār netiešā vaidā ās ir apraksta nepilnīguma sekas kuras izriet no labi zināmajām Gēdeļa teorēmām matemātikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2020-01-29 16:44 (saite)
	/animismam ar esenciālismu nav vispār nekāda sakara/ Nu abiem ir khm savādas un no datiem neizrietošas premisas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

avralavral
2020-01-29 17:00 (saite)

ja tu man teiktu "jūs pidarasi esenciālisti vienkārši gribat, lai tā ir, tāpēc jūs te čakarējaties ar būtņu esencēm, lai iedabūtu cilvēku dabas virsotnē un attiecīgi, apelējot pie pašu uzgudrotas bulšita objektivitātes neļautu fiziski stiprākajiem izmantot fiziski vājākos sienu siltināšanai un krāšņu kurināšanai", es tev pat lielā mērā piekristu :)
ja noraida cilvēku kā noteiktu distinktu natūru, ja noraida veidolus kā tādus, kā tu tik vieglu roku esi gatavs darīt, aiz kā tad var "atsiet" ētikas reālismu? padomā kompleksāk par to un redzēsi, ka viss šis kategoriju, būtību, distinkciju jautājums ne tuvu nav vienkāršs un katram solim tur ir milzīgas sekas, kuras tai brīdī, kad tās loģiski ieraugi, liekas tik ārprātīgas, prātu aizvainojošas, ka jūties spiests atgriezties pie premisām un tās pārskatīt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-01-29 17:11 (saite)

Vispār arī bez esenciālisma cilvēki pašlaik ir kompleksākās autonomās sistēmas no mums zināmajām. Tīri pēc elementu un saišu skaita un sistēmas arhitektūras. Kompleksākas ir tikai stacionārās sistēmas kā sabiedrības un biocenozes. Protams nav izslēgts ka uztaisīsim par sevi komplksākas sistēmas vai tādas ieradīsies no kosmosa un tad mēs nebūsim pirmajā vietā bet nu pagaidām nav novērotas tādas.

/aiz kā tad var "atsiet" ētikas reālismu?/

Aiz struktūras. Jeb no struktūras izrietošas sistēmas kompleksitātes. Kompleksais jeb kompresējami sarežģītais ir vērtīgāks. No turienes tad automātiski izriet visa funkcionālā ētika sākot ar ``nenogalini``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

avralavral
2020-01-29 17:54 (saite)

man izskatās, ka tu lieto to pašu manis ieskicēto substances teoriju, tikai tur, kur Akvīnietis sacīja "natūras", saki "kompleksākās autonomās sistēmas", ar to domājot tos pašus vecos labos Homo s. sapiens, kuri nav ne mandarīni, ne jenoti, piemēram.

kā arī:
"Kompleksais jeb kompresējami sarežģītais ir vērtīgāks"
šim tomēr prasītos kāds stiprāks pierādījums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-01-29 18:02 (saite)

Atšķirība:

es lietoju nevis kādu ``cilvēciskuma veidola``, `` esences``, ``natūras`` jēdzienu bet vienkārši saskaitu elementus ( šajā gadījumā neironus), savienojumus ( šajā gadījumā sinapses), saites ( šajā gadījumā dendrītus un aksonus) un ņemu vērā to organizāciju jeb savstarpējo izvietojumu un slēgumus.

/"Kompleksais jeb kompresējami sarežģītais ir vērtīgāks"
šim tomēr prasītos kāds stiprāks pierādījums. /

Iziesim no pretējā: sarežģītākais obligāti nav vērtīgāks. Kas notiek? Mēs gribam noskaidrot kas ir vērtīgāks. Viens saka - dzīvnieki ir vērtīgāki, otrs- minerāli, trešais - cilvēki, ceturtias - ne visi cilvēki bet tikai baltie/ melnie un tā tālāk. Jeb īsāk sakot - katram objektam ir veidols, kā salīdzināt veidolus un kāpēc lai viens būtu vērtīgāks par otru? Labi, sakam ka vērtīgs ir tas kas ir līdzīgs mums. Bet tad vienam līdzīgāli ir latvieši, otram maori, trešam bērni ceturtam velosipēdisti. Atkal problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2020-01-29 17:13 (saite)
	Vēl uz to var paskatīties no informācijas teorijas un teikt ka ētiski vērtīgāks ir tas kas satur vairāk pieejamās jeb strukturālās informācijas. Tur ir jāatšķir pilnā informācija par ko runā termodinamika no pieejamās informācijas, citādi sanāk paradokss ka kubikmetrs karstas gāzes ir vērtīgāks par cilvēku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2020-01-29 17:19 (saite)

Bez tam vēl jāpiebilst, ka ētika jau nav nekāds neatkarīgi pastāvošs fenomens. Tā ir mūsu ( nu vai saprāta vispār) izveidota algoritmu kopa saprāts - saprāts interakciju optimizācijai ja optimizācijas kritēriji ir iesaistīto saprātu max brīvības pakāpju maksimizācija un zaudējumu jeb destrukcijas minimizācija. Līdz ar to protams šo algortimu veids izriet no saprātu struktūras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: