Vispār arī bez esenciālisma cilvēki pašlaik ir kompleksākās autonomās sistēmas no mums zināmajām. Tīri pēc elementu un saišu skaita un sistēmas arhitektūras. Kompleksākas ir tikai stacionārās sistēmas kā sabiedrības un biocenozes. Protams nav izslēgts ka uztaisīsim par sevi komplksākas sistēmas vai tādas ieradīsies no kosmosa un tad mēs nebūsim pirmajā vietā bet nu pagaidām nav novērotas tādas.

/aiz kā tad var "atsiet" ētikas reālismu?/

Aiz struktūras. Jeb no struktūras izrietošas sistēmas kompleksitātes. Kompleksais jeb kompresējami sarežģītais ir vērtīgāks. No turienes tad automātiski izriet visa funkcionālā ētika sākot ar ``nenogalini``