ja tu man teiktu "jūs pidarasi esenciālisti vienkārši gribat, lai tā ir, tāpēc jūs te čakarējaties ar būtņu esencēm, lai iedabūtu cilvēku dabas virsotnē un attiecīgi, apelējot pie pašu uzgudrotas bulšita objektivitātes neļautu fiziski stiprākajiem izmantot fiziski vājākos sienu siltināšanai un krāšņu kurināšanai", es tev pat lielā mērā piekristu :)
ja noraida cilvēku kā noteiktu distinktu natūru, ja noraida veidolus kā tādus, kā tu tik vieglu roku esi gatavs darīt, aiz kā tad var "atsiet" ētikas reālismu? padomā kompleksāk par to un redzēsi, ka viss šis kategoriju, būtību, distinkciju jautājums ne tuvu nav vienkāršs un katram solim tur ir milzīgas sekas, kuras tai brīdī, kad tās loģiski ieraugi, liekas tik ārprātīgas, prātu aizvainojošas, ka jūties spiests atgriezties pie premisām un tās pārskatīt