filmas (3)
Hānekem bija nozīmīga filma "Baltā lente", kuras stāsts, ja pareizi atceros, bija izdomāts, bet kas, izvairoties no vispārinājuma, šķita ticams. 1930. gadu sociālās un ideoloģiskās destruktīvās parādības tas skaidroja vai vismaz mēģināja skaidrot, vai vismaz sasaistīja ar to, ka "statistiski" nozīmīga tā laika eiropiešu daļa bija auguši, audzināti un dzīvoja perversi iegrozītās varas attiecībās un bija visi gandrīz bez izņēmuma cietuši no vardarbības, kā arī nebija psiholoģiski apmācīti ar to tikt galā un attiecīgi ļoti bieži bija vardarbīgi pret citiem (saviem bērniem, ģimenes locekļiem, padotajiem darbā). Bet, kad mēģina noskaidrot "vai tas tā bija?", izrādās, ka tas ir ļoti grūti. Arhīvi, annāles, noziedzības veidu analīze, kaut kādi tā laika ārstu vai mācītāju pārskati?
Man gadījās tieši vienlaikus pie rokas daiļliteratūra no tā laika un par to laiku, tā sauktajā sociālā reālisma stilā. Un tā ir nepārvarami pretrunīga. Piemēram: no Žorža Bernanosa (FR), kurā ir daudz autobiogrāfisku elementu, varētu secināt, ka jā, morālā un psihiskā atmosfēra 1920.-1930. gados bija tiešām smacējoša. Piem., nebija neparasti, ka, ja tev nepatika kaimiņš, tu viņam sabojāji ražu vai aizdedzināji šķūni. Bērnus par sliktām atzīmēm skolā pēra līdz asinīm, un tad viņi, savukārt, spīdzināja dzīvniekus un tā tālāk. Cilvēku pašizziņas un godīguma pret sevi trūkuma, kā arī ētisko normu vājināšanās, liekulības un divkosības radītās psihozes, pēc Bernanosa spriežot, bija tiešām milzīgas. Bernanosā tā laika atmosfēra ir zīmēta tik apokaliptiska, ka Bernanoss gandrīz izklausās pēc pravieša, kurš raksta, juzdams, kas notiks 1940-1945.
No otras puses, skat. E.M.Remarku (DE). Viņš rāda pilnīgi citu ainu: pirmā pasaules kara ciešanu veicinātu solidaritāti starp izdzīvojušajiem, pieticību, vienkāršus tikumus, laipnību nabadzībā, eksistenciālas pievērstības radītu vēlēšanos satuvināties (tipisks piemērs: Drei Kameraden, 1936). Lai gan viņš raksta par lielpilsētām (pamatā Berlīni), savukārt Bernanoss - par laukiem (jā, bet ko tas maina?). Lūk, kārtējā "burbuļu" problēma. Turklāt tā ir tikai daiļliteratūra, lielas cerības uz to nedrīkst likt. ("Deviņpadsmito gadsimtu tādu, kā jūs to iedomājaties, izgudroja Balzaks" (c) Oskars Vailds).