Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2019-12-17 17:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
filmas (3)
Hānekem bija nozīmīga filma "Baltā lente", kuras stāsts, ja pareizi atceros, bija izdomāts, bet kas, izvairoties no vispārinājuma, šķita ticams. 1930. gadu sociālās un ideoloģiskās destruktīvās parādības tas skaidroja vai vismaz mēģināja skaidrot, vai vismaz sasaistīja ar to, ka "statistiski" nozīmīga tā laika eiropiešu daļa bija auguši, audzināti un dzīvoja perversi iegrozītās varas attiecībās un bija visi gandrīz bez izņēmuma cietuši no vardarbības, kā arī nebija psiholoģiski apmācīti ar to tikt galā un attiecīgi ļoti bieži bija vardarbīgi pret citiem (saviem bērniem, ģimenes locekļiem, padotajiem darbā). Bet, kad mēģina noskaidrot "vai tas tā bija?", izrādās, ka tas ir ļoti grūti. Arhīvi, annāles, noziedzības veidu analīze, kaut kādi tā laika ārstu vai mācītāju pārskati?
Man gadījās tieši vienlaikus pie rokas daiļliteratūra no tā laika un par to laiku, tā sauktajā sociālā reālisma stilā. Un tā ir nepārvarami pretrunīga. Piemēram: no Žorža Bernanosa (FR), kurā ir daudz autobiogrāfisku elementu, varētu secināt, ka jā, morālā un psihiskā atmosfēra 1920.-1930. gados bija tiešām smacējoša. Piem., nebija neparasti, ka, ja tev nepatika kaimiņš, tu viņam sabojāji ražu vai aizdedzināji šķūni. Bērnus par sliktām atzīmēm skolā pēra līdz asinīm, un tad viņi, savukārt, spīdzināja dzīvniekus un tā tālāk. Cilvēku pašizziņas un godīguma pret sevi trūkuma, kā arī ētisko normu vājināšanās, liekulības un divkosības radītās psihozes, pēc Bernanosa spriežot, bija tiešām milzīgas. Bernanosā tā laika atmosfēra ir zīmēta tik apokaliptiska, ka Bernanoss gandrīz izklausās pēc pravieša, kurš raksta, juzdams, kas notiks 1940-1945.
No otras puses, skat. E.M.Remarku (DE). Viņš rāda pilnīgi citu ainu: pirmā pasaules kara ciešanu veicinātu solidaritāti starp izdzīvojušajiem, pieticību, vienkāršus tikumus, laipnību nabadzībā, eksistenciālas pievērstības radītu vēlēšanos satuvināties (tipisks piemērs: Drei Kameraden, 1936). Lai gan viņš raksta par lielpilsētām (pamatā Berlīni), savukārt Bernanoss - par laukiem (jā, bet ko tas maina?). Lūk, kārtējā "burbuļu" problēma. Turklāt tā ir tikai daiļliteratūra, lielas cerības uz to nedrīkst likt. ("Deviņpadsmito gadsimtu tādu, kā jūs to iedomājaties, izgudroja Balzaks" (c) Oskars Vailds).


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]heda
2019-12-17 22:03 (saite)
Vācu kino vispār ir brutālākais un vismazāk niansētais no visiem kino.

(Atbildēt uz šo)


[info]klusais_okeans
2019-12-18 12:47 (saite)
Hm, bet Baltā lente bija par gadu pirms Pirmā pasaules kara

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-18 13:37 (saite)
par to bērnu bērnību, kas sasniedza pilngadību 1930. gados. filmas "oficiālais" skaidrojums ir, ka tā rāda šo ģenēzi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2019-12-18 20:08 (saite)
spriežot pēc tā, ko šķiet normāli citiem vai par citiem teikt manai mātei, vai pēc tā, ko šķita normāli paciest un "aizmirst" manam tēvam, t.i., pēc kādiem notikumiem tiek turpināts dzīvot "it kā nekas nebūtu bijis", neizrunājot, tad jā, agrākās realitātes bija ārkārtīgi vardarbīgas. arī manai vecaimātei (dz.1917) bija ļoti raksturīgs disociēties no notiekošā, noklusēt, neizrunāt, ieslēgties istabā. bet šīs, protams, spekulācijas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]teja
2019-12-18 20:25 (saite)
nesen, piemēram, noskatījos filmu par Henri Matisse un viņa pēdējo saimniecības vadītāju. manuprāt to laiku cilvēku psiholoģijā, iespējams, lai vispār varētu izdzīvot, bija ļoti spēcīgs tas, ko psihoterapijā sauc par "splitting". bija arī viss cēlais un augstsirdīgais, mīla un pateicība līdz kapa malai, uzupurēšanās otram kā augstākais tikums, un paralēli - destruktīvi veidi, kā pārstrādāt vardarbības pieredzi, pašnāvības. viens ir tas, kas iekļuva valodā un nokļuva uz fasādes, otrs - palika istabās, kur aiz slēgtām durvīm iedzēra indi un nošāvās. un varbūt ka integrēt un integrāli dzīvot ir iespējams tikai miera laikos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-19 15:17 (saite)
vajadzētu būt tā, ka labākas saskarsmes prakses, mīlošāka attieksme pret bērniem u.tml. cilvēkiem ir uzlabojusi dzīvi. vajadzētu būt tā, ka "mēs" jūtamies labāk par vecmāmiņām un vectētiņiem un esam laimīgāki.
no otras puses, ir vēl kaut kādi faktori, kas acīmredzami nosaka baiso depresiju prevalenci, narkotiku un psihotropo zāļu lietošanas apjomus attīstītajās valstīs, kā arī to, ka, pēc WHO datiem, pašnāvību skaits kopš 1950. gada vīriešiem ir cēlies par 1/3 (sievietēm cēlies ļoti nedaudz, t.i., faktiski palicis tāds pats).

paldies par komentāriem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-19 15:27 (saite)
world, kopš 1950
https://www.who.int/mental_health/prevention/suicide/evolution/en/
USA, kopš 1981
https://en.wikipedia.org/wiki/Suicide_in_the_United_States#/media/File:Total_suicides_in_the_United_States_1981_2016.png

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2019-12-19 17:47 (saite)
nu, katrā laikmetā atbrīvojas jaunas iespējas, bet parādās arī jaunas problēmas. bet tie dati par vīriešiem interesanti. pēdējā laikā no visām pusēm dzirdu to, cik smaga tieši vīriešiem ir pašlaik notiekošā varas attiecību maiņa, un tas, ka šis ir laiks, kur vairāk "noderīgas" ir tieši sievietēm piemītošās (nezinu, kulturāli vai bioloģiski nosacītās?) prasmes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2019-12-19 13:46 (saite)
Varbūt, lai gūtu priekšstatu, var paskatīties uz to, kas notiek tradicionālākās kopienās, piemēram, Eiropas Parlaments šodien plāno nosodīt "bacha bazi" Afganistānā - nepilngadīgu zēnu pārdošanu seksuālā verdzībā, kas Afganistānā tiek uzskatīta par "tradīciju" un "praksi"

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?