sajūta -

ok, ticu, bet kas tieši no tā feels good?

paldies, tas man palīdzēja gūt insight'u tieši par tiem special occasions. taču tā jau atkal ir vnk greiza komunikācijas etiķete, ka bez alko nevar satikties ar draugiem, lai atzīmētu kko vai izrunātos, pasērotu par break up vai citu bēdīgu notikumu.

lūk, tā uzblīšanas sajūta un nespēja adekvāti sazināties man padarījusi alkoholu ļoti nesimpātisku pēdējā laikā. agrāk tā nebija, taču domāju, ka tad daudzas lietas, ne tikai šo, darīju, lai iederētos, un daļēji tas strādāja. bet tikai uz to mirkli, kad biju reibumā.

man šķiet, ka alkohols ir atslābumu un iespēju nolaist tvaiku sološa mirāža tuksnesī, kas vnk nozog divtik stundu vai dienu, ko pavadām paģirās, fiziskās un/vai morālās.

jā, īsto skumju mirklī no alko labāk ir turēties pa gabalu. vēl tas, ka, šķiet, emocionālais noskaņojums ļoti korelē ar tā iedarbību, ja cilvēks jau tā ir sacepies, tad pat tas viens sidrs var atstāt ļoti spēcīgu ietekmi.

nē, nu, man jau arī, vēl pirms pāris dienām, svinot pēdējo skolas dienu, izdzēru glāzi šampja. un jutos, pirmkārt, noreibusi, jo maz dzeru pēdējā laikā, otrkārt, notrulināta un pa pusei nesapratu, kas man apkārt notiek.

vēl viens fenomens, kas mani fascinē, ir visu ballīšu scenārijs, kas saistās ar alkoholu. ja tu nedzer daudz, vnm būs kāds musinātājs, kurš teiks - "nu, ko tu nedzer? kāpēc tu nedzer vairāk? ar tevi nav jautri", taču par daudz arī nedrīkst, par tiem, kas nezina mēru, pēc tam liecina bildes un video grupas čatos, kurās redzamie cilvēki zemāk komentāros šausminās par sevi un liek smejošos smaidiņus ar sviedru pilīti pie pieres vai raudoši smejošos smaidiņus, un sūdzas par "grūtu rītu" un "smagu galvu", kam pārējie ar zināmu atvieglojumu jūt līdzi (šie ir mani novērojumi no darba čata btw), kā rezultātā šķiet, ka vienīgais optimālais variants ir, ja tu dzer daudz, bet tevi tas nekādi neietekmē, bet tad - kāda jēga vispār dzert?

varbūt es vnk kko nesaprotu, vai arī man alko funkcionē kkā citādāk. es dzeru pieklājības pēc, ja citi dzer, vai arī kad esmu dusmīga un kkāda pašdestruktivitāte laužas ārā, un tad es pēc tam to dzeršanu parasti nožēloju.

tavs ieraksts bija pēdējais sērijā ar alkoholu saistītiem notikumiem un pārdomām pēdējā laikā :) varētu teikt, ka tas vnk bija triggers, lai es pierakstītu savas pārdomas :)

es vnk neredzu, kā alkohols varētu palīdzēt izlādēt emocijas, jo tas tomēr ir downeris, kurš pieredzi notrulina, man parasti pēc alko lietošanas (vairāk nekā glāze vai viena alus pudele) ir vēl vairāk emociju, kuras nepieciešams kkā apstrādāt nekā pirms tam.

jap, atslēgas vārds ir "sociāli pieņemams". tā ir tradīcija, mēs esam dzērāju kultūra, vairums rituālos ir alkohols - kāzas, bēres, sabrūvētais alutiņš Jāņos. tā ir norma un alkohols ir ļoti pieejams. reklāmas arī - tur visi ir skaisti, priecīgi, sociāli, neskatoties uz to, ka alkohols ir depresants un iznīcina smadzeņu šūnas.