Friends

mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja

Pirms kāda laika atklāju garšīgu kombināciju: vaniļas saldējums, zemeņu džems un... sāļie pretzel'i.

kad brālim atkal bija slikti, es viņam uzrakstīju īsziņu. garu īsziņu.
es viņam rakstīju, ka par viņu domāju, ka viņu mīlu un ka viņam vajag meklēt palīdzību. īsumā.
laikam nožēloju. kaut kas manī vēl naivi ticēja, ka varbūt šī būs tā izšķirošā krīze, pēc kuras mēs beidzot sāksim kļūt normāli, mēs sarunāsimies, sarakstīsimies, viņš pajautās, kā man iet un pastāstīs, kā iet viņam, mēs beidzot būsim normāli.
no mammas zinu, ka šobrīd viņam viss ir nokārtojies. taču man no viņa ziņas nekādas. un to rakstīt šķita tik neērti, kā rakstīt svešiniekam. bet vai un kad viņš to palīdzību meklēs? man šķiet, ka nemeklēs. es nezinu, es nesaprotu, kā viņš tā var dzīvot.

man šķiet, ka es spētu izdarīt tik daudz ko un izdarīt to labi, bet es nedaru, es vienkārši nedaru to, kas man patīk

mans kabinets ir blakus skolas puiku wc un ko es tur garāmejot, durvīm virinoties redzu? stāv 10 jaunieši un ēd eklērus.
update: tikko iegāja 4 gab ar piena pakām un bulciņām.

Ļoti patīk iet skriet tumsā. Gribētos mežā, bet vienai drusku mīzīgi. Nespēju izdomāt, ko varētu uzaicināt nesāpīgā kompānijā. Īstenībā spēju - suni. Bet kur tādu raut? As if ar kaķiem jau nepietiktu pisaka.

ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.

pa desmit gadiem tik daudzkas var mainīties! nu jau ir vieglāk un vēl joprojām ir nereāli interesanti, bieži vien arī izklaidējoši un tas ir tik kruti, ka tev patīk savs bērns. un arī tāds wow! ka vari aizsūtīt pustrako tanti pavadīt uz trolejbusu lai pa ceļam paskatās Staro Rīga lai arī ir satumsis. mans mazais bērniņš paaudzies. piektdien instrumentu spēlēja kopā ar koncertmeistari pie klavierēm. šodien ciemiņiem bija vispirms klavieru, pēc tam īstais koncerts

un man šī diena ir lielāki svētki par pašas dzimšanas dienu. ir tik kruti, ka ir bērni!

Tagad LR 1 būs saruna ar Ilzi Vazdiku. Pieteikums izklausījās daudzsološi

mammu, ko nozīmē ģindenis?

sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra

ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests

arī ar e-parakstiem

tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D

"Katru dienu es atklāju arvien skaistākas lietas."
Klods Monē

bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī!

Man liekas, ka nu jau vajadzētu justies labāk, bet šodien vispār knapi izturu šo esību. Gribu tikai ietīstīties segā un gulēt, bet tā, ka guļu, ka neapzinos, ka esmu dzīva. Acis smagas, visu laiku velk tikai uz raudienu. Gribu izjust kādu komfortu no ēdiena, bet jūtos tikai pretīgāk. Labprāt sadzertos miega zāles.

– grūtības elpot (visticamāk no trauksmes)
– problēmas ar kuņģi
– atgriezušās muguras sāpes
– divas varžacis
– saspringums uzacīs
– saspringta spranda
– ausu iekaisums

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi