Friends

Rīgā pēdējais, kas iekļūst manā bildē, ir vīrietis, kam katrā somas pusē piesiets pa boksa cimdam. es paskatos sev visapkārt, lai ielāgotu visu pēc iespējas labāk. "cīnies, lūzere," viss, pilnīgi viss saka.
aizbraucot sajūta, ka braucu uz mājām.
šodien te vējš zēģelē ne pa jokam, cauri kauliem.
un biezajai virsjakai nav jēgas, jo esmu atbraukusi kedās.
I. stāsta sausiņu anekdotes.
visu aprijām vēl pirms rītdienas pusdienām.
kā lai to pasaka, kāds cilvēks ir I.?
viņš tik ļoti kļūdījās toreiz, bet piedošanu nācās lūgt man.
tāds.

-Mammu, vai mūsu suns bija bagāts?
-?
-Kāpēc viņu izsūtīja?

#sibīrijas_haskijs

vakar biju LAAC uz ierasto redzes pārbaudi. vismaz stundu mani tur pētīja krustām šķērsām tā, ka pat iepatikās tāda uzmanība. neko jaunu jau nepateica, bet pie jaunām brillēm tikšu. mierinu sevi ar domu, ka būs atkal iespēja mainīties. man vienmēr ļoti gribas mainīties. starp citu, man ir pazudusi dziesma, kurā I. Ziedoņa balss ierunāta pa starpu. tur kaut kas par to, ka tad, ja cilvēks neredz, viņam ir jāpalīdz redzēt, jāiedod okulāri. nu, lūk. nezinu, kas tā par dziesmu bija. ilgi meklēju, neko neatradu. varbūt kāds te zina? tāda žiperīgi reperīga dziesma, galīgi ne mana, bet vajā tas iestarpinājums.

ik pa laikam pie sevis pasmaidu, jo iedomājos, kā mēs aizvērām durvis, aizsitām ar dēļiem visus logus, nebija nevienas spraudziņas, pa kuru atgriezties, bet nepagāja ne 10 min, kad I. atrakstīja, vai es neatbraukšot piektdien.

*protams, ka atbraukšu.

**kur tad es likšos.

***jūs nemaz nešaubījāties, es zinu, es zinuuuuu :*

https://www.youtube.com/watch?v=l4NC7LRCMIU

"Lasīšana ir bēgšana un tās pretstats; gan iespēja atgūt saikni ar realitāti pēc dienas, ko pavadīji sagudrojumos, gan arī iespēja izveidot saikni ar kāda cita iztēles pasauli pēc dienas, kurā reālā bija par daudz."

Nora Efrona (Nora Ephron)

atbraucu uz mazpilsētu pie mašīnu meistara un man viņš patīk, tā kā diemžēl šis būs jāatkārto :D

ar tēvu nonesām pagrabā veco ledusskapi - būs tur lāde dārgumiem, ar māti bijām kapos aizdegt svecītes, ēdu garšīgas meža gaļas desiņas un sadzēros māju ābolu sulas

Truth table generator.

šodien tirdziņā varēja nopirkt.. Lāčplēša zobenu :D a man vīrs nopirka tikai vienu speķa pīrādziņu un šaha cepumu

un tas bērns, kas 'tev jau es vienu zīmējumu uzdāvināju'..Babai uz Ziemassvētkiem uztaisīs un dāvinās māla ziepju trauku un jau uztaisīto ļoti fifīgo māla ezīti!!!11 :D :/

Ich und Angst? Peh!

Mitosis.

vēl kādas 50 lappuses atlikušas šajā gadā. šī ir pirmā no tām. knapi izrāpos no gultas. acis sapampušas tā, it kā būtu plostojusi. vakar V. teica, lai vienkārši ierokos darbos. esot taču daudz labāk kā bija kādreiz. nu... ir jau laikam tā. jā. sapnī bija karš, sajaucies kopā ar manu "pēdējais cilvēks uz zemes" sajūtu, es no kāda slēpos tajā saules apstaigātajā mājā, rāvos jumtistabas stūrī, lai mani nepamana, bet saule tur bija visur, viss vienā zeltā, saules kareklīšos, putnu treļļos un plaukstošos ābeļziedos. durvju rokturi kāds nospieda uz leju, un es pamodos. manīju I. tiešsaistē whatsapp. viņam tādi iestatījumi, ka nekad neredzu viņa "last seen".

Nav nekā parasta. Pat tad, kad novembris iecērt ledainas vēja brāzmas pļauku mums abām, tepat tramvaja pieturā stāvot, šī cita viņa sabužina ap sevi mākslīgā kažoka apkakli, lai siltāk.
Sasmaidāmies.
Homo homini lupus est.

Domāju par to, kā tajā augšstāvā bija tik gaiši un Tu teici "redzi, kā saule apstaigā šo māju". Es vēlreiz aizveru acis un iedomājos, kā saule apiet apkārt tai mājai.

Teikt jau kaut ko varu tikai pati par sevi.
Nepatīk, kad vispārina, runā daudzskaitlī, saka kaut ko tādu kā "mēs, cilvēki, parasti..."

Ilgstoši šķita, ka kaut kur esmu atstājusi ieslēgtu gludekli. Tāda kā fona doma ,vai kaut kas tāds, kas bija starp mums, vispār ir iespējams.Man patika, cik īsā pavadā mani tur. Nebija atšķirības starp mani, pavadu un roku.

Biju apsolījusi te kādam no Jums vēstuli, bet tagad nezinu, kad tādai saņemšos. Bet turos pie domas par vēstuli.

"Tomēr melanholiķi vislabāk var sadarboties ar sangviniķiem."

Laikam kāds "sangviniķis" neizturēja: "Bet viņi ir tik lēni!"

Un varbūt "melanholiķis" klusībā nodomāja, ka šī iebilde rada cerību, jo atšķirīgo tempu dēļ varēs sarunāt strādāt atsevišķi. Jo kuram tad nepatīk rūpīgi izstrādāts darbs? Reizēm tiešām esmu tik lēna kā lietaina diena. Visu novembri varēs skatīties uz tādu attēlu.

vakar līdz naktij darīju darbiņus datorā, šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, (ciemos, jo mājas maziņa un bez plātes) izcepu trīs plātsmaizes, viena bija par cepeškrāsns izmantošanu saimniekiem, pagulēju, aizbrauc pakaļ bērnam uz pulciņu, sapakoju diviem tirdziņiem plātsmaizi, tagad jātaisa maskas
Aaaaa

Nē nu forši jau, bet aaaa

Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.

Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.

Ir tik neierasti mīlēt kādu, kurš nav diks.

Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi

...kā reiz dziedāja ariana grande -

"thank you, next".