Friends

tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ.

pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta


māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D

viss ir brīnums. dienas, vakara jūra. Tu. dzīve reiz iemācīja, ka nekas nav pašsaprotams. garšīgu uz maizītes smērējamo ēdām vakariņās- bez liekas ceremonēšanās ar dakšiņu saspaida vārītu olu, šprotes, pieliek sarīvētu sieru un majonēzi. samaisa visu, krāmē uz maizītes.un stūķē aiz vaiga.

autobusā vakar patika pabraukt vairāk kā jebkad. bija tukšāks kā ierasts. braucot apdomāju dienu, visu pēdējo laiku. izbraucot ārā no Rīgas uzkrita tumsa. klausījos dziesmiņas. Salacgrīva sagaidīja ar smīlājošu lietu, bet tas bija silts lietus, un es labprāt būtu pastaigājusies vēl. pie I. kā vienmēr radošā nekārtība, izlietnē pēc otiņu skalošanām iespaids, ka tur mazgājies avatars, bet es šajā haosā atrodu sevi vienmēr. izdzēru pus glāzi drausmīgi laba kindzmarauli un nolūzu.



šorīt ar šausmām sapratu, ka netikšu galā ar zivi laicīgi. acis kvadrātā, tos krustiņus durstot. es negribu neko sasteigt.

If only you knew how bad things really are.

patika komentārs "this man sings in doctor's handwriting": https://www.youtube.com/watch?v=IGMabBGydC0

semeomawayyyyyyyy

zinu, zinuuuu
sejas izteiksme no sērijas "merrily we go to hell"
pati tūdaļ galopā metīšos pretī pirmajam sniegam
to humpalās atstāto auseklīšu džemperi tomēr nožēloju vairāk kā nenopirkto virsjaku
šķiet savādi, ka manā garderobē nav nekā tāda

vakar likās, ka tik daudz būs, ko bildēt, jo tieši dienas, kad saule slēpjas, mēdz būs vislabākās pēkšņu atradumu ziņā, bet patiesībā man nebija nekā, ko piebilst ne pie kā no tā, kam pagāju garām.
atskatoties tomēr šķiet, ka skrejritenis bija tik skaisti pamests blakus sakritušu lapu kaudzei...
"tak piebremzē, nesteidzies arī tu pati, laiks vispār ir izdomāts," man pie auss nodudina oranži sārtais un spilgti dzeltenais.

labākais tomēr bija tante, kuras seja savilkās smieklīgā grimasē, uzlūkojot veikala plauktu, kurā bija izkārtoti helovīna mošķi.

humpalās uzmērīju šādu: https://jolie.hr/wp-content/uploads/2019/10/spr.jpg
izskatījās ļoti labi, es labi zinu, kas man piestāv, un nekad roka nepastiepjas ne pēc kā cita.
nenopirku, jo tā ir rudens, pavasara, nevis ziemas jaka. paplāna.
bet man tik ļoti patika kapuce un tie āķīši!

nopirku pumpkin spice garšvielu. šorīt to klāt kafijai, bet nevarētu teikt, ka kaut ko sasmaržoju. nākošreiz par šķipsniņu vairāk.

tagad atgriežos pie saviem izšuvumiem. vēlāk parādīšu, cik tālu esmu tikusi. vēl tik daudz krustiņu vajag, bet kaut kas asarim līdzīgs jau samanāms.

O! Replay.lv var noskatīties Melanholiju un Dejotāju tumsā. un es vēl neesmu izgājusi cauri visam filmu katalogam

un vēl savvaļa man mašīnai zem kapota uz motora bija noglabājusi maizīti priekšdienām :D

es vairs neatšķiru parastu dienu no saindēšanās

Tā gan, labākais risinājums krīzes situācijās ir atgādināt visiem: "Es taču teicu – reiz tā notiks!"

mammu, kas ir biškostīms?

atvedu sīkas uz mazpilsētu, izcepu vakariņām kartupeļus air fryerī, kamēr izkasījos jau krēslo un tad ozrādās, ka nedeg atpakaļgaita. pacietīgi spaidīju bremzi un ko nu tur vajadzēja kamēr tēvs činī un uzkāros pie 'ieslēdz gabarītus' :D
beigās tāpat pa tumsu dabūšu braukt mājās

Situācija pasaulē ir briesmīga.

Izdomāju, ka varētu būt tādas nemirstīgas dvēseles. Pēc cilvēka nāves tās nonāk ellē.

Zen 2 Senior.

Man vispār nepatīk kolekcionēšana, bet, ja es kaut ko kolekcionētu, tie visdrīzāk būtu ThnikPad portatīvie datori un aksesuāri. Man šobrīd ir darba izsniegtais ThinkPad T14s Gen1, ThinkPad P15 Gen1, ko nopirku lietošanai Kiprā un ko šobrīd pieslēgtu pie ThinkPad USB-C dokstacijas pārsvarā lieto Santa, kā arī nesen vecākajam bērnam sagādāju ThinkPad T14 Gen1 (ar Ryzen 5 PRO 4650U procesoru) un ThinkVision monitoru, kas arī darbiojas kā USB-C dokstacija. Kad jaunākais bērns paagusies, domāju, ka viņam arī vajadzēs savu ThinkPad.

Reizi pusgadā sagribas iekliegties (ne biežāk un ne retāk) un kļūst nedaudz žēl, ka pašlaik trūdam dižpilsētā.

Visos citos brīžos - no problem.