Friends

Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith.

Latvijas atbilde.

Ko tagad darīs ar to Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu?

Tā kā plānoju tuvākajā laikā palielināt aktivitāti darba meklējumos, cenšos sākt aktīvāk domāt arī par komunikāciju sociālajos medijos. Komunicēt kā man patīk, bet laiku pa laikam parādīt arī kādu savu darbu, ar ko lepojos. Šodien gribēju dalīties ar rakstu, kas, šķita, varētu labi aiziet, jo biju tajā īsi intervējusi vienu sabiedrībā visnotaļ mīlētu cilvēku.

Tad es izlasīju rakstu. 🤦

Vispirms gribēju cilvēkam, kas publicē tekstus, jautāt, kurš idiots samainīja vietām raksta daļas. Biju uzrakstījusi tik dzīvu tēlojumu raksta sākumā, bet te lasu un tas ir tikai zem trešā apakšvirsraksta. Tad paskatījos savos Google dokumentos un secināju, ka tas idiots esmu es pati.

🤦 🤦 🤦

Un ka īsti nevaru ar to rakstu dalīties, jo ar to galīgi nelepojos - tas sanācis tāds plakans un nedzīvs, bez dvēseles vai stāsta, kuram lasītāju izvestu cauri. Vienvārdsakot, uzkonstruēts, jo tādi man pēdējā laikā (iespējams, vienmēr?) sanāk teksti, kuros jādomā par SEO, klienta vēlmēm, auditoriju un visām citām figņām, kamēr mani steidzina projvads un bailes no nenopelnītas iztikas.

Palika baigi bēdīgi. Man bija tik labs materiāls, pat relatīvi pozitīvas jūtas pret tēmu, lieliski kontakti, kurus palīdzēja iegūt paziņa, un beigās sanāca čušš.

Tagad skatos Clue, kad to rakstu cepināju. Nebrīnos, ka nekas labs nesanāca. Tas bija mēnesis, kad sāku lietot KOK, jo veseli trīs ārsti teica, ka tas ir vienīgais veids, kā samazināt asiņošanas apjomu, dabūt atpakaļ normālus dzelzs un feritīna līmeņus, novērst garastāvokļa svārstības utt... OK, sāku dzert KOK.

To jāsāk dzert ar pirmo mēnešreižu dienu. Es biju sacerējusies, ka šoreiz būs vieglākas mēnešreizes, bet nebija. Tās bija smagākas, sāpīgākas, pēc tām es saslimu un tad man bija reāli sāpīga nepatīkama ovulācijas nedēļa. Visu šo laiku simptomi, kurus ārsti solīja salabot ar KOK, vienkārši turpinājās. Lieki piebilst, ka lielu daļu manu balto apeņu var izmest.

Nu, un tādā sāpju, spēku izsīkuma un vispārējā kartupeļa stāvoklī es rakstīju rakstu, ar ko biju cerējusi lepoties. Un nelepojos. Un tagad es meklēju darbu, kurā man vairs nebūtu jāraksta, jo mums ar rakstīšanu, šķiet, viss ir cauri. "Vienīgā" problēma - es īsti neko citu neesmu darījusi. Negribētos savā vecumā arī visu sākt pavisam no jauna kā baristai vietējā kafejnīcā.

Un tieši tāpat kā es nezināju un turpinu nezināt, ka/kā uzrakstīšu katru nākamo rakstu, es nezinu kā izkulšos no visa šī sviesta.

Dodoties prom no bibliotēkas, vestibilā dzirdēju divu jauniešu sarunu. Aizķērās viena frāze: "Tomēr dzīvē pats galvenais ir kalpošana." Domās pie sevis noteicu: "Ļoti skaists redzējums, bet jābūt uzmanīgam, lai neizdegtu, jo īpaši, ja esi dzimis overachiever (maksimālists)." Ha, man jau pielipuši anglicismi. Tā nu labojumu atstāju iekavās, lai atcerētos šādu faktu.

vakar no rīta, braucot uz darbu, redzēju, kā cilvēks vienā mierā izkāpj pa mājas logu un aiziet tālāk pa ielu savās darīšanās

Man nav histēriska attieksme pret krievu valodu, un es negribu nevienam pārmest vēlmi runāt savā dzimtajā valodā, tomēr neatrašanās krievu informatīvajā un kulturālajā telpā man ir tāds kā filtrs. Es esmu pilnīgi drošs, ka gadījumā, ja kāds mani vēlēsies sasniegt man zvanot, viņš nesāks ar uzrunu krievu valodā. Šorīt mani jau vēlējās sakontaktēt socdienests, Gūgle, un trešo zvanu es nometu jau pie "zdrasķi", tāpēc neuzzināju, par ko šie vēlējās izlikties. Redzēs, ko nesīs atlikusī dienas daļa. Bet interesanti, kāda noplūdīte ir notikusi šoreiz. Man te pirms dažām dienām atnāca Facebook autorizācijas kods, ko es nebiju pieprasījis.

Ja runājam par vieglajām automašīnām, es gribētu lietotu Nissan Micra ar manuālo ātrumkārbu.

Latvija.

Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.

Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti".

vakar bijām ballītē, kur ietusēju ar draudzenes vecākiem un tagad ļoti gribu uz teātri. par Freimani un par Rītiņu un iespējams vēl kaut ko

Aizkustinošākā daļa koncertā bija strazda ielidošana telpā un dziedāšana līdzi mūziķei. Tātad putni var dziedāt arī savam "priekam". Uzreiz pazuda nogurums un nožēla, ka nepaliku mājās.

Tieši tagad, situācijā, kurā tā jau nav viegli psiholoģiski es sadzirdēju to dievišķo balsi - atmet tagad! Jo tas ir stulbākais veids kā darīt sev pāri ilgtermiņā!
Pirms gada es atmetu alkoholu, pirms pus gada attiecības, kurās nejutos labi, un tagad nikotīns/veipošana.
Šodien ir ceturtā diena, un neesmu droša, ka tas bija labs lēmums uz patreizējā emocionālā fona.
Pasaule griežas, emocijas kļūs smagākas, mazi trigeri izraisa lielas asaras.
Veips man bija ļoti spēcīgs aizsardzības mehānisms pēdējos 4 gadus. Es veipoju ļoti daudz un tie brīži, kad jutu - jāuzveipo, bija tiešām bieži, sevišķi sociālās situācijās.
Tagad nezinu kā aizvietot šo vienu lietu, uz kuru varēju paļauties, vienīgo lietu!!
Nevaru iedomāties sevi tagad iznākam no smagas psihoterapijas sesijas, un man nav nekā kam pieķerties, kas kaut mazliet nomierinātu un atgrieztu realitāte!!!
Tāpēc var gadīties ka lēmums nav pareizs, šobrīd!
Varbūt ir jāgaida kad būs labāks dzīves posms, un jāmēģina tad!
Atradu Adaptol, pamēģināšu padzert to.
Vispār liekas, ka drīz būs jāapciemo psihiatrs, ja šitā turpināsies!

Biš rēcīgi, ka cilvēce ir iemanījusies lizergīnskābes dietilamīdu atklāt ātrāk par serotonīnu.

Sanitārais silikons virtuvēm un vannasistabām.

Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis. Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs. Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.”

Jauns Bladee albums.

Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.

pirmdien nolika to vijoles eksāmenu (7!), vakar bija tā ekskursija, šodien vecākais ar kori nevis brauca ietaisīt ierakstu uz Rēzekni, bet uz Rundāli un it ka varētu pagulēt, jo trīs lieli stresi garām, bet visa ļurinājos un nevarēju aizmigt, tāpēc tagad taisu rabarberu ķīseli lielajā kaltā un izcepšu sev speķi un olas un sēnes un dzīve ir gandrīz skaista