Friends

mazā šķērsieliņā netālu no Lielajiem kapiem kāda pirmā stāva logā vienmēr tāda milzu rotaļlieta uz palodzes - melnā pantera, īsta Bagira
un varbūt tāpēc tas, ka uz tās šodien uztupinājies īsts dzīvs melns minka (ļoti īsspalvains, ne gluži sfinkss), liek justies kā sapnī -
kaut kas tajā, cik lēnām tas kaķis atver savas acis
tiiiiik leeeeeenaaaaaaaaaaaaam

"never washing spiders down the plughole"

vajadzētu pagaidīt līdz rītdienai, jo tik ļoti piestāvētu manam pirmdienas rītam šāds current mood, bet nevaru nociesties.
rīta prieks - youtube atstāju savu "like" pie kāda video, kurā kāda mūždien ceļojoša, mierā nosēdēt nemākoša sieviete stāsta un rāda, kā nevis viņa pati kaut ko, bet viņu adoptējis kāds sunītis, un mans "thumbs up" uz mazu mirklīti pārvēršas par ķepiņām.
I. vakar arī par to, kā grib suni, viņam patīk german shepherd, bet man nemaz negribas nekādu mājdzīvnieku, tikai gulēt tumšā istabā aiz aizvilktiem aizkariem un skatīties griestos man gribas, nejusties katru mīļu brīdi kaut kā citādi man gribas.

Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?

Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās.

cilvēki, kā jūs ar taisnu seju paciešat IPL?

sajūta tāda, it kā steigšus būtu jāliek punkts kādai vēstulei.
es tālāk iešu tikai tālāk.
Tu parausti plecus, it kā teikdams "ja tā jābūt, tad lai tā ir", tad paklapē man pa plecu kā vecam ierakumu biedram un piekodini, lai turos tikai gar pašu miglas maliņu un lai neaizmirstu ik pa laikam atjaunot riekstiņu un šokolādes rezerves.
ja arī šajā dzestrajā gaisā kaut kas jaušams tādā rītā, kāds ir šis, tad tikai fragmenti no "atmiņām par manām skumjajām maukām".

steidzami vajag blefaroplastiku :D

Отогреть
Этот дом
Нету сил
Я углами прячусь в нём

https://youtu.be/kGHp2Ita5R8?is=IzrbMySz3WXU-PbV

Pēc trešā oktobra.

Nopirku taktiskās bikses.

Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.

šādus man bieži gatavoja omīte, ļoti garšoja, šodien cienāšu I. mammu pusdienās ar kaut ko tamlīdzīgu: https://www.santa.lv/raksts/ievasreceptes/palutini-sevi-ziedkaposti-ar-sviesta-ceptu-rivmaizi-77240/

es vēl tagad tā šad tad daru

tagad gan daudzi jau apmiruši
un dzīvie reti atnāk ciemos

vakar vēlu vajadzēja izskriet uz veikalu, jo trūka vienas sastāvdaļas, kas minēta receptē, un bija slinkums šņorēties, tāpēc izskrēju tāpat savās iešļūcenēs. nenosalu.
šorīt gan sajūta, ka septembris sācis uzvesties kā oktobris.
patīk, kad kafiju sauc par kafudžiņu vai kapeju.

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

"And every day I’ll try / to do one thing I like, / in memory of being happy".

Frosty the Snowman going, I'm going.

Stimorol and Timotei.