es jūtu, ka esmu palaidusi kaut ko garām. unpy?

tiešām - dzīvo cibā un neredz acīmredzamo! ;)

sākums te
http://klab.lv/users/mufs/350405.html

nuja! man ir ļoti klusa un mierīga freidliste. kaut kā tā netīšām ir sānācis. paldies, eju lasīt! a, nē, vispirms pēc kafijas khh

popkornu paķer! ;)

:D

kad es ieraudzīju, cik daudz nelasīta, - aizgāju uz virtuvi pēc konfektēm ;)

Pievienojos

tur jau tā lieta, ka "ieraugu, netīra grīda" ir katram citā pakāpē!

tad noder otrais variants - ieraugu, netīra grīda, mīļais, izmazgāsi?

dārgā, esmu ļoti aizņemts sitot pūķus :))

un ko tad?

tātad jebkura viedokļu un gribu īslaicīga nesakritība ir kā pret sienu?
vai tad mūsdienās ģimenē nesarunājas? uzreiz apvainojas un iet kapāt kartupeļus?

nē taču, bet, ja tā nesakritība ir ilglaicīgāka, tad nav tik vienkārši risināms kā tavi jaukie piemēri

līdz tam nevajadzētu nonākt ;)


bet arī ilglaicīgā nesakritībā ir iespējamas veselā saprāta sarunas, kas varbūt nav "mīļais, izmazgāsi?", bet varbūt ir "mīļā, man šķiet, ka mums jāparunā, kā mēs veidojam dzīvi sev apkārt"

+

apmēram tā, jā
besī, ka cilvēku aizkaitinājums par partnera darbībām vai neizdarību tiek attiecināts uz visu dzimumu, nu kamoon
cibā par maz viendzimuma pāru, kas varētu pacelt balsi par tamlīdzīgiem jautājumiem no savām pozīcijām :)

Nu, tas ir ļoti atkarīgs no attiecībām un no tā, kā kuram cilvēkam tās "dzimumu lomas" ģimenē ir iemācītas.
Nekad neaizmirsīšu stāstu par džeku, kas neprata taisīt ēst un sievai - slimai vai veselai - bija katru vakaru jābrauc taisīt ēst. Sievai sanāca šaize - iekļūt slimnīcā - tā nu nabaga vīrs zvanīja sievasmātei, kura nāca viņam vārīt kartupeļus.

nu ja. lomas mēs varam dalīt savā ģimenē kā vēlamies, es ne par to - vienkārši cibā sāk izskanēt komentāri, ka vīrieši ir savādāki, viņi neredz ledusskapi un nezina, kur rodas ēdiens un ka tas viņiem kaut kā iedzimts.

katrs dala lomas ģimenē kā vēlas un viena puse nevar uzspiest savu vēlmi, ja otra puse nepiekrīt.

Nu, vispaarinaajumi ir ljaunuma sakne.
Pie tam, caur shaadiem tekstiem vienmeer sliid cauri taads pienjeemums, ka taa tam arii jaabuut. Arii sievietes nezina, ka eksistee uzgriezhnju atsleegas un vemj no hokeja.

bet mēs taču nenoliegsim, ka ir īpaši patīkami saņemt atlaidi velo remontam, ja pa vidu ir pakoķetēts no sērijas "es jau neko nesaprotu" klap klap actiņas

sistēmas trūkumi jāizmanto.

Pilnīgi visu par šo tēmu paskaidro šis video.

http://youtu.be/xR0z6khi824

One, two, three, four
No more women on the floor
Treat all women with respect
What you give, is what you get
Treat all women with respect, I say
Heads up guys – I’m talking to you,
Life’s not easy – so what ya gonna do?

ak
dies

izcilības uzlējums!!!

:) Man vieglāk ir tomēr sarunāt, kurš ko dara jau iepriekš, nevis ar "mīļais šito, ja?", "mīļā, to, ja?"
Tam nav nekāda sakara ar kkādu izpratni, pieklājību utml. Vnk, ja ir norunāts, ka viens liek mazgāties veļu sestdienās, bet otrs to gludina un saliek pa skapjiem svētdienās, viens ved bērnu uz treniņu otrdienās, bet otrs - ceturtdienās, tad pa lielam ir organizēta tā sadzīve un nav tā, ka pēc divām nedēļām trešdienā abi stāv pie netīrās veļas groza ar domu - kurš pirmais noņaudēs to "mīļais, vai tu?" "mīļā, vai tu?"
Tas ir mans subjektīvais viedoklis un mana pieredze, nevis absolūtā patiesība - katram savs modelis, katrs izvēlas ērtāko.

protams, visu var jēdzīgi sarunāt, bet es jau pie Mis_Sarajevo teicu, ka manuprāt nevar gausties par lomu sadalījumu ģimenē, jo pie lomu sadalījuma ir vajadzīga abu piekrišana.

Dažs jau droši vien gribētu arī darba vietu, kur vienošanās par pienākumu sadali notiek a la "mīļais šito, ja?", "dārgā, to, ja?"

protams, un arī dabū tādu darba vietu! varbūt mēs birojā neapmaināmies ar tieši "mīļais" "mīļā", bet darbu sadale notiek savstarpējās sarunās pēc vēlmēm un iespējām.

tomēr mani šausmina kas cits - kāpēc māju sajūtu Tu pielīdzini darbam?

Darbaa mees tak pavadaam vismaz tikpat daudz laika, cik maajass. :-)

nu bet tieši tāpēc - ja mēs tik daudz laika pavadām darbā, tad māju laiku nevajadzētu pielīdzināt darbam. kopumā sanāk - visa dzīve darbā? ;)

Pielīdzinu tikai pienākumu sadales ziņā. Ja ir apm 10 dienā obligāti veicamu darbiņu - piem. bērnu vēšana uz/no dārziņa, kas notiek noteiktos laikos, citas loģistikas lietas, tad nevar par katru lietu katru dienu diskutēt. Vienojas un tā arī dara, un tieši tāpēc, lai nevajadzētu kašķēties vai manipulēt par patiesībā nebūtiskām lietām.

jā, mēs tomēr runājam par dažādām lietām.
protams, arī manā mājsaimniecībā ir sadalīti pienākumi, kas konkrētos laikos atšķiras. tos saliekam ar slīdošā grafika pazīmēm.
savukārt es runāju par ko citu: par ģimenēm, kurās normāli šķiet lomu sadalījums ar "8 reizes aizrādīšanu un tad jau pats atcerēsies" un netīrām grīdām, kas paliek netīras, jo tās nekādīgi nevar ielikt darbu sadalē.
tāpēc izdalās ikdienas rūpes, kas ir katru dienu/ katru otro dienu/ katru nedēļu, kas, protams, tiek dalītas pēc loģikas, nevis pēc "mīļais" vai "mīļā". bet ikdienas sīkumi, kas ir tik vienkārši kā mājas uzturēšana kārtībā, ēst pagatavošana, veļas mašīna izlikšana žāvēties vai citi - tiem taču nav nepieciešams grafiks vai arī atgādināšana vīrietim 8 reizes.
tā kaut kā.

Gribēju jau turpināt strīdēties, bet tad izlasīju, ka dažviet pienākumi sadalīti tā, ka vienam pienākums čurāt īpašā veidā, lai otram mazāk jāslauka. Un pienākumu sadales frīks manī atkāpās :D

:-D

jā. cepiens pārsteidza, es gan visu nespēju izlasīt.
man par laimi ir bieza āda uz sadzīviskiem jautājumiem un pie secinājuma "grīda netīra/abi noguruši/kuram kārta" droši vien, ideja būtu "paklau, iedzeram vīnu un rīt padomāsim", bet es zinu, ka tā ir margināla pieeja un ārpus kaucmindiešu goda kodeksa.

vai "pamīlējamies un rīt padomāsim" ;)

(marginālās idejas ārpus kaucmindiešu kodeksa ir pats jēdzīgākais, jo galvenais, ka apmierina visus mājsaimniecībā dzīvojošos)

es neuzdrošinos publiski rakstīt ko tik neķītru! :)

bet jā. tieši tā.

vispār palasiju to mufa ierakstu un secināju, ka no mušas ir uzpūsts hārdijs lediņš

bet cik skaisti visa ciba cepās šodien!