:) Man vieglāk ir tomēr sarunāt, kurš ko dara jau iepriekš, nevis ar "mīļais šito, ja?", "mīļā, to, ja?"
Tam nav nekāda sakara ar kkādu izpratni, pieklājību utml. Vnk, ja ir norunāts, ka viens liek mazgāties veļu sestdienās, bet otrs to gludina un saliek pa skapjiem svētdienās, viens ved bērnu uz treniņu otrdienās, bet otrs - ceturtdienās, tad pa lielam ir organizēta tā sadzīve un nav tā, ka pēc divām nedēļām trešdienā abi stāv pie netīrās veļas groza ar domu - kurš pirmais noņaudēs to "mīļais, vai tu?" "mīļā, vai tu?"
Tas ir mans subjektīvais viedoklis un mana pieredze, nevis absolūtā patiesība - katram savs modelis, katrs izvēlas ērtāko.

protams, visu var jēdzīgi sarunāt, bet es jau pie Mis_Sarajevo teicu, ka manuprāt nevar gausties par lomu sadalījumu ģimenē, jo pie lomu sadalījuma ir vajadzīga abu piekrišana.

Dažs jau droši vien gribētu arī darba vietu, kur vienošanās par pienākumu sadali notiek a la "mīļais šito, ja?", "dārgā, to, ja?"

protams, un arī dabū tādu darba vietu! varbūt mēs birojā neapmaināmies ar tieši "mīļais" "mīļā", bet darbu sadale notiek savstarpējās sarunās pēc vēlmēm un iespējām.

tomēr mani šausmina kas cits - kāpēc māju sajūtu Tu pielīdzini darbam?

Darbaa mees tak pavadaam vismaz tikpat daudz laika, cik maajass. :-)

nu bet tieši tāpēc - ja mēs tik daudz laika pavadām darbā, tad māju laiku nevajadzētu pielīdzināt darbam. kopumā sanāk - visa dzīve darbā? ;)

Pielīdzinu tikai pienākumu sadales ziņā. Ja ir apm 10 dienā obligāti veicamu darbiņu - piem. bērnu vēšana uz/no dārziņa, kas notiek noteiktos laikos, citas loģistikas lietas, tad nevar par katru lietu katru dienu diskutēt. Vienojas un tā arī dara, un tieši tāpēc, lai nevajadzētu kašķēties vai manipulēt par patiesībā nebūtiskām lietām.

jā, mēs tomēr runājam par dažādām lietām.
protams, arī manā mājsaimniecībā ir sadalīti pienākumi, kas konkrētos laikos atšķiras. tos saliekam ar slīdošā grafika pazīmēm.
savukārt es runāju par ko citu: par ģimenēm, kurās normāli šķiet lomu sadalījums ar "8 reizes aizrādīšanu un tad jau pats atcerēsies" un netīrām grīdām, kas paliek netīras, jo tās nekādīgi nevar ielikt darbu sadalē.
tāpēc izdalās ikdienas rūpes, kas ir katru dienu/ katru otro dienu/ katru nedēļu, kas, protams, tiek dalītas pēc loģikas, nevis pēc "mīļais" vai "mīļā". bet ikdienas sīkumi, kas ir tik vienkārši kā mājas uzturēšana kārtībā, ēst pagatavošana, veļas mašīna izlikšana žāvēties vai citi - tiem taču nav nepieciešams grafiks vai arī atgādināšana vīrietim 8 reizes.
tā kaut kā.

Gribēju jau turpināt strīdēties, bet tad izlasīju, ka dažviet pienākumi sadalīti tā, ka vienam pienākums čurāt īpašā veidā, lai otram mazāk jāslauka. Un pienākumu sadales frīks manī atkāpās :D

:-D