antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2024-03-20 12:47:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ilgais covid
Pretēji cibas "ekspertiem", kas joprojām vēl "atmasko" "kovida panikas cēlājus" par to kā "nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas" (balstoties uz viedokļrakstiem, protams), zinātnieki turpina atklāt, ka šamais tomēr ir diezgan reāls un gana riebīgs.

Lūk, uzdūros svaigam rakstam Nature par to kā zinātnieki ir demonstrējuši, ka covid sapurgā asins-smadzeņu barjeru, ar bēdīgām un dažreiz ilglaicīgām neiroloģiskām sekām.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 14:48 (saite)
Sākotnējais ieraksts tiešā veidā atbildēja uz Tavu ierakstu par to, ka ilgais kovids ne ar ko nav sliktāks par sagurumu pēc gripas. Nekādus citus Tavus "viedokļus" nemēģināju apgāzt.

Plus, par to, ka gripai šobrīd esot lielāka ietekme uz sabiedrības veselību, arī ir tikai Tavs izdomājums. Ja paskatītos, ko saka dati, kovid joprojām izraisa 3x vairāk hospitalizāciju un nāves gadījumu nekā gripa (ASV 2023. gada datus skatījos).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 16:04 (saite)
Es attiecīgi paskaidroju, ka tavs citētais zinātniskais raksts nesniedz pilnīgi nekādus datus par kovida izplatību vai sekām sabiedrībā.

Tu mēģināji to pasniegt kā tādu, kas apgāž (vēl jo vairāk, tu lietoji vārdu “atmasko”) speciālistu izvērtējumu, ka ilgais kovids nav biežāks par ilgstošajām sekām pēc gripas un citām vīrusu saslimšanām.

Vai tu pats apzinies, ka tās ir divas dažādas lietas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 16:17 (saite)
Nav nekāda speciālistu izvērtējuma - Tu iepostēji viena onkuļa viedokli populārzinātniskā presē, kuru (pats zinātu, ja būtu paskatījies) citi zinātnieki izkritizēja. Šis raksts ir piemērs, kādā veidā kovid sekas ir smagākas par sekām pēc gripas (un nemēģini tagad pārmesties uz "nav biežāks" - par to nebija runa!).

Sekas sabiedrībā ir vispār cita tēma, kuru labāk apraksta hospitalizāciju/nāves dati. To Tu tagad centies pievilkt, bet kā jau minēju - šajā jautājumā Tavs viedoklis arī galīgi nesaskan ar faktiem.

P.S. Vārdu "atmasko" lietoju, lai ironiski raksturotu Tavus ierakstus, kur Tu "atmasko" mistiskus "kovid panikas cēlājiem". Tāpēc šis vārds ir pēdiņās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 16:25 (saite)
Nē, es citēju Guardian rakstu, kurš citēja Kvīnslandes veselības autoritātes.

Tas nav tikai onkuļa viedoklis populārzinātniskā presē.

Šis onkulis arī bija izvērtējis pētījumu par šo jautājumu, noteikti ar veselu speciālistu grupas palīdzību. Ņemot vērā, cik Austrālijā bija stingri ierobežojumi pret kovidu un cik ļoti viņi kontrolēja jebkādu alternatīvu informāciju, šis liek domāt, ka tas nav vienkārši kāda viedoklis.

Tālāk tu piedāvā rakstu, kas ir par pilnīgi pavisam ko citu. Nav svarīgi, cik tas ir labs vai slikts, šeit ir tas, ka tas vispār nerunā par kopējo ietekmi uz sabiedrību.

Tālāk tu atkal mēģini teikt Šis raksts ir piemērs, kādā veidā kovid sekas ir smagākas par sekām pēc gripas. Es atgādināju, ka rakstā absolūti nekas par to nav teikts.

Vai tu pats to vispār apzinies?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 17:12 (saite)
Nu un kāpēc lai Guardian pēkšņi citētu onkuli no Kvīnslandes, ja vien tas nav margināls viedoklis? UK nav speciālistu? PVO dunduki?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 17:22 (saite)
Šeit pats galvenais ir tas, ka apgalvojums par to, kā lieta X ir slikta, nav apliecinājums tam, ka X ir sliktāka par slikto lietu Y.

Es biju iedomājies, ka ikvienam tas ir skaidrs. Ja nu piemirstas, tad pēc pirmā atgādinājuma tam būtu jābūt skaidram.

Bet nebiju gaidījis tik lielu cīņu un deniālismu.

Bet kaut kādā ziņā populārs naratīvs bieži tā darbojas. Ja par kādu slimību detalizēti raksta kā sliktu, tad tā automātiski tiek uzskatīta sliktāka par citām zināmajām slimībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 17:29 (saite)
Ok, 3x lielāks hospitalizāciju un nāvju skaits Tev arī neliecina, ka X varētu tomēr būt sliktāks par Y?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 17:41 (saite)
Tas arī neko neliecina, jo kovids ir jauns vīruss, pret kuru vēl nevienam nebija imunitātes. Īslaicīgas problēmas nav apliecinājums, kā tas darbosies ilgtermiņā.

Tu pieminēji datus par 2023. gadu. Tas nav pašreiz. Tagad ir 2024. gads. Turklāt CDC datiem ir bijušas lielas problēmas ar ticamību, tāpēc es nebalstītos uz tiem nekritiski. Piemēram, kāda ir metodoloģija, uzskaitot nāves no kovida un no gripas?

Kādi ir absolūtie skaitļi? Kāds ir to nozīmīgums salīdzinot ar citiem gadiem? Ar citām valstīm?

ASV ir rekomendētas vakcīnas bērniem, UK tikai bērniem riska grupās.

Medicīna ir sarežģīta. Visi viegli sasniedzamie augļi jau ir noplūkti. Mēs esam tajā līmenī, kad selektīva datu un pētījumu citēšana nav produktīva.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 17:50 (saite)
Jebkurus datus var kritizēt, protams. Problēma tikai tajā, ka Tev vispār nav datu, bet tikai viedokļi. Tāpēc mums te tā saruna ir ļoti neproduktīva. Es vienkārši neredzu, ka Tavs viedoklis būtu balstīts kādos faktos ārpus Tava info-burbuļa.

Tu taču saproti, ka nevari vienlaikus pārmest citiem cherry-picking, bet pats citēt "vienu ekspertu" no Austrālijas trešā lielākā štata kā kaut kādu baigo autoritāti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 18:19 (saite)
Es jau pietiekami izskaidroju, kāpēc īsti pētījumu un datu citēšana sociālajos tīklos labi nestrādā.

Jā, man ir medicīnas info burbulis, kurā es labi orientējos. Ja uz kādu mans viedoklis bija pretrunā konsensam, tad tie laiki jau ir beigušies un kopumā mani uzskati ir garlaicīgs meinstrīms.

Ja es kaut ko citēju, tad tikai lai parādītu, ka šīs ir meinstrīma idejas.

Saprotams, ka tiem, kas nav šajā medicīnas info burbulī, var rasties neizpratne. Tā ir vispārīga problēma – kā speciālistu zināšanas izskaidrot nespeciālistiem. Joprojām meklēju un uzlaboju veidus, kā to labāk izdarīt.

Kad medmāsa Madara Blumberga tviterī pateica, ka skrāpējumu un brūču apkopšanai nevajag lietot ne jodu, ne ūdeņraža pārskābi, ne briljantzaļo, bet vajadzības gadījumā var noskalot ar krāna ūdeni pirms pārsēja uzlikšanas, viņu tviterī gandrīz noēda bez sāls. Tas tik ļoti iet pretī vairumam postpadomju cilvēku izpratnei, ka neliela brūce ir nopietni jādezinficē, ka ir grūti paskaidrot, ka tas patiesībā tikai kaitē. Daudziem ir priekšstats, ka krāna ūdens ir pilns ar kaitīgām baktērijām utt. Bet tāda ir mūsdienu zinātnes atziņa, un brūču apkopšana šodien notiek ļoti atšķirīgi no tā, kā tas bija pirms 20-30 gadiem.

Tas nav viens vai divi pētījumi, uz kā šī jaunā prakse ir balstītai, tāpēc viņai bija grūtības citēt skaidrus pierādījumus. Šī atziņa ir balstīta jau plašākā pieredzē un izziņā. Un kā jebkurš vēstījums plašākai publikai, tas ir arī vienkāršots, jo reizēm infekcija brūcē var būt nopietna lieta, un ir īpaši jārūpējas, lai to novērstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 18:20 (saite)
Ja uz kādu mans viedoklis... > Ja uz kādu laiku mans viedoklis...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 19:02 (saite)
Bet tā jau nav - labā prakse kā reizi ir dokumentēta, ar citētiem pierādījumiem, un ir izlasāma visādos guidelines, kas regulāri tiek atjaunoti un publicēti dažādos līmeņos. Lūk, Tavam piemēram par brūcēm šis ir pirmais rezultāts:

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4432965/

Mūsdienu medicīna nav balstīta uz orālām tradīcijām, kas tiek nodotas tikai no aptiekāra aptiekāram. LMAO.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 20:27 (saite)
Protams, bet rakstu citēšana nav veids kā to darīt tviterī. Tas tā nestrādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-03-22 20:34 (saite)
Arī tas, ka aptiekārs nav farmaceits.

https://tezaurs.lv/aptiek%C4%81rs
>> Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.

Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists nevis kāds no šiem. UK aptiekās vairums darbinieki nav farmaceiti. Arī aptiekas pārzinis un īpašnieks var nebūt farmaceits. Farmaceita loma ir klīniski izvērtēt pacientu terapijas un konsultēt par zālēm. UK arī ieteikt ārstēšanu vieglu slimību gadījumos, arī vakcinēt. Savukārt slimnīcās farmaceiti jau ir kā pilni konsultanti par zālēm visām terapijām. Tehniski viņiem par zālēm ir jāzina vairāk nekā ārstiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?