Es jau pietiekami izskaidroju, kāpēc īsti pētījumu un datu citēšana sociālajos tīklos labi nestrādā.

Jā, man ir medicīnas info burbulis, kurā es labi orientējos. Ja uz kādu mans viedoklis bija pretrunā konsensam, tad tie laiki jau ir beigušies un kopumā mani uzskati ir garlaicīgs meinstrīms.

Ja es kaut ko citēju, tad tikai lai parādītu, ka šīs ir meinstrīma idejas.

Saprotams, ka tiem, kas nav šajā medicīnas info burbulī, var rasties neizpratne. Tā ir vispārīga problēma – kā speciālistu zināšanas izskaidrot nespeciālistiem. Joprojām meklēju un uzlaboju veidus, kā to labāk izdarīt.

Kad medmāsa Madara Blumberga tviterī pateica, ka skrāpējumu un brūču apkopšanai nevajag lietot ne jodu, ne ūdeņraža pārskābi, ne briljantzaļo, bet vajadzības gadījumā var noskalot ar krāna ūdeni pirms pārsēja uzlikšanas, viņu tviterī gandrīz noēda bez sāls. Tas tik ļoti iet pretī vairumam postpadomju cilvēku izpratnei, ka neliela brūce ir nopietni jādezinficē, ka ir grūti paskaidrot, ka tas patiesībā tikai kaitē. Daudziem ir priekšstats, ka krāna ūdens ir pilns ar kaitīgām baktērijām utt. Bet tāda ir mūsdienu zinātnes atziņa, un brūču apkopšana šodien notiek ļoti atšķirīgi no tā, kā tas bija pirms 20-30 gadiem.

Tas nav viens vai divi pētījumi, uz kā šī jaunā prakse ir balstītai, tāpēc viņai bija grūtības citēt skaidrus pierādījumus. Šī atziņa ir balstīta jau plašākā pieredzē un izziņā. Un kā jebkurš vēstījums plašākai publikai, tas ir arī vienkāršots, jo reizēm infekcija brūcē var būt nopietna lieta, un ir īpaši jārūpējas, lai to novērstu.