antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2024-03-20 12:47:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ilgais covid
Pretēji cibas "ekspertiem", kas joprojām vēl "atmasko" "kovida panikas cēlājus" par to kā "nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas" (balstoties uz viedokļrakstiem, protams), zinātnieki turpina atklāt, ka šamais tomēr ir diezgan reāls un gana riebīgs.

Lūk, uzdūros svaigam rakstam Nature par to kā zinātnieki ir demonstrējuši, ka covid sapurgā asins-smadzeņu barjeru, ar bēdīgām un dažreiz ilglaicīgām neiroloģiskām sekām.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2024-03-22 18:19 (saite)
Es jau pietiekami izskaidroju, kāpēc īsti pētījumu un datu citēšana sociālajos tīklos labi nestrādā.

Jā, man ir medicīnas info burbulis, kurā es labi orientējos. Ja uz kādu mans viedoklis bija pretrunā konsensam, tad tie laiki jau ir beigušies un kopumā mani uzskati ir garlaicīgs meinstrīms.

Ja es kaut ko citēju, tad tikai lai parādītu, ka šīs ir meinstrīma idejas.

Saprotams, ka tiem, kas nav šajā medicīnas info burbulī, var rasties neizpratne. Tā ir vispārīga problēma – kā speciālistu zināšanas izskaidrot nespeciālistiem. Joprojām meklēju un uzlaboju veidus, kā to labāk izdarīt.

Kad medmāsa Madara Blumberga tviterī pateica, ka skrāpējumu un brūču apkopšanai nevajag lietot ne jodu, ne ūdeņraža pārskābi, ne briljantzaļo, bet vajadzības gadījumā var noskalot ar krāna ūdeni pirms pārsēja uzlikšanas, viņu tviterī gandrīz noēda bez sāls. Tas tik ļoti iet pretī vairumam postpadomju cilvēku izpratnei, ka neliela brūce ir nopietni jādezinficē, ka ir grūti paskaidrot, ka tas patiesībā tikai kaitē. Daudziem ir priekšstats, ka krāna ūdens ir pilns ar kaitīgām baktērijām utt. Bet tāda ir mūsdienu zinātnes atziņa, un brūču apkopšana šodien notiek ļoti atšķirīgi no tā, kā tas bija pirms 20-30 gadiem.

Tas nav viens vai divi pētījumi, uz kā šī jaunā prakse ir balstītai, tāpēc viņai bija grūtības citēt skaidrus pierādījumus. Šī atziņa ir balstīta jau plašākā pieredzē un izziņā. Un kā jebkurš vēstījums plašākai publikai, tas ir arī vienkāršots, jo reizēm infekcija brūcē var būt nopietna lieta, un ir īpaši jārūpējas, lai to novērstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 18:20 (saite)
Ja uz kādu mans viedoklis... > Ja uz kādu laiku mans viedoklis...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2024-03-22 19:02 (saite)
Bet tā jau nav - labā prakse kā reizi ir dokumentēta, ar citētiem pierādījumiem, un ir izlasāma visādos guidelines, kas regulāri tiek atjaunoti un publicēti dažādos līmeņos. Lūk, Tavam piemēram par brūcēm šis ir pirmais rezultāts:

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4432965/

Mūsdienu medicīna nav balstīta uz orālām tradīcijām, kas tiek nodotas tikai no aptiekāra aptiekāram. LMAO.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-03-22 20:27 (saite)
Protams, bet rakstu citēšana nav veids kā to darīt tviterī. Tas tā nestrādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-03-22 20:34 (saite)
Arī tas, ka aptiekārs nav farmaceits.

https://tezaurs.lv/aptiek%C4%81rs
>> Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.

Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists nevis kāds no šiem. UK aptiekās vairums darbinieki nav farmaceiti. Arī aptiekas pārzinis un īpašnieks var nebūt farmaceits. Farmaceita loma ir klīniski izvērtēt pacientu terapijas un konsultēt par zālēm. UK arī ieteikt ārstēšanu vieglu slimību gadījumos, arī vakcinēt. Savukārt slimnīcās farmaceiti jau ir kā pilni konsultanti par zālēm visām terapijām. Tehniski viņiem par zālēm ir jāzina vairāk nekā ārstiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?