annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2011-02-15 08:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tātad, man tīri labi patika Melnais gulbis. Man gan tā nelikās satriecoša un neizraisīja milzu katarsi, taču filma kā mākslas darbs noteikti ir laba, kvalitatīva.

Ir kaitinoši, ka daudzi šai vai citā sakarā tik bieži vietā un nevietā norāda uz klišejām un banalitātēm. Iespējams, reizēm tiešām klišejas tiek jauktas ar arhetipiem, mītiem, simboliem vai vēl kaut kādām struktūrām, kas pastāv cilvēkos jau ļoti sen, tās vienkārši ir un viss. Manuprāt, nevar tēmu kā tādu nosaukt par banālu vai vecmodīgu, tad jau banāli ir arī tas, ka cilvēce iedalās dzimumos vai ka cilvēkam ir dabiska reliģiska tieksme vai vēl kaut kas tikpat pašsaprotams. Jā, tādā ziņā tā varbūt arī ir klišeja, kā tur bija ar tiem 33 iespējamajiem sižetiem? Un runāt par to, ka talantīgai personībai, lai tā varētu radīt, ir nepieciešama dvēseles tumšā puse, nav banālāk par jebkuru citu sižetu.

Es tātad ticu, ka struktūru ir tik, cik ir un vairāk nekļūst. Var, protams, taisīt mākslu bez tām un pievērsties kādiem mazapspēlētiem smalkumiem, bet var uztaisīt simbolisku koncentrātu, kādu šoreiz ir pagatavojis Aronofskis. Biezu, saldu, lipīgu liķieri, jā, tāds ne visiem garšo, bet nenozīmē, ka slikts. Visu izšķir risinājums, un man patiešām tas šoreiz šķita gana piemērots, nu, vienīgais, es varbūt iebilstu pret visu to pārspīlēto fizioloģisko biedēšanu, visi tie nolauztie nagi un asinis, un pat spoguļi un dubultnieces sejas mainīšanās kā paņēmieni varbūt arī bija par prastu (manam vīram arī spalvu izaugšana likās nodrillēta, bet es tomēr biju vāja pret spalvām), taču, no otras puses, kā citādi to visu lai uzskatāmi ilustrē? Iespējams, to var izdarīt pārliecinošāk, tad tā būtu cita filma, bet es varu to pieņemt arī kā neizbēgamu komplektu kaut kam svarīgākam.

Jo līdzpārdzīvojumu šī filma man pavisam noteikti izraisīja. Man tās sajūtas bija tuvas, saprotamas, pazīstamas, pat kauns drusciņ. Skatos un domāju, sasodīts, es šito zinu, tas ir, es patiešām zinu, caur sevi. Nedomāju, ka to izraisa tikai lēti triki, tik neizglītota es tomēr neesmu. Varbūt vienkārši ir skatītāji, kuru dvēselēs šīs filmas mērķis vismaz skatīšanās brīdī ir ciet, noslēpts, un ir tādi, kuriem tas tieši tobrīd ir atvēries, neviens nezin, kāpēc tā gadījies, bet tiem tad arī trāpa.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2011-02-15 09:40 (saite)
Netaisnošos, tikai paskaidrošu, ka banāla un klišejiska man šķta tieši forma (kādā veidā par kaut ko runāt), un, domāju, arī teja runaja par formu. To, ka siežetu ir vai struktūru ir tik cik ir, es zinu labāk par citiem, jo esmu izsmēlusi visus iespējami banālākos savā tā saucamajā daiļradē:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2011-02-15 09:46 (saite)
nē, Tu teici, ka Tev "filmas, kas pretendē skart kaut kādas seksualitātes noteiktas zemapziņas drāmas, šķiet melīgas", bet Tēja - ka "vecmodīgas", turklāt jūs neesat vienīgās, kas to saka, un ne tikai par šo

ā, un vēl Tēja uzskata, ka rakstīt par Parīzi ir banāli:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2011-02-15 09:47 (saite)
savukārt man pat tā seksualitāte kā tāda tur nelikās tik būtiska

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aleja
2011-02-15 09:59 (saite)
Es visu to "baidīšanu" uztvēru nevis kā skatītāju biedēšanu, bet kā autora (jā, patiešām, iespējams, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc man tik ļoti patika filma, tur bija jūtams autors, nevis filmas autors mākslinieks, režisors, bet autors radītājs, Dievišķā plāna autors) centienus pamodināt "dusošo skaistuli". Katrā ziņā filmai ejot uz priekšu un sižetam attīstoties, mani pārņēma aizvien lielāks prieks, jo viss mērķtiecīgi progresēja dionīsiskā ekstāzē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2011-02-15 10:04 (saite)
nu jā, ja to tā pieņem, tad forma bija perfekta tai savā veidā, bet es arī saprotu tos, kas piesienas izpildījumam, jo ir atskatījušies šausmenes u.c. krutus efektus, uz kā fona šis liekas aizkustinoši lempīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2011-02-15 10:06 (saite)
dzīvē tie ir arhetipi un patiesības, bet par banalitātēm tie kļūst tikai tad, kad tos kārtējo reizi aplūko mākslā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2011-02-15 10:07 (saite)
tad jau vajag aizliegt zīmēt cilvēku kā islamā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vedjmah
2011-02-15 11:41 (saite)
šis ir ļoti cilvēcisks un man tuvs un saprotams viedoklis.

(Atbildēt uz šo)


[info]avral
2011-02-15 15:37 (saite)
man bija grūti un nepatīkami skatīties, vajadzēja piespiesties. ļoti ceru, ka režisors nav gribējis to pasniegt kā filmu par "radošo procesu" in general, jo šeit bija runa 1) par jau diezgan ielaistu psihisku slimību 2) par līdz slepkavnieciskam līmenim novestu ambiciozitāti, kas arī ir slimība.
kaut kur kaut kas labs jau, iespējams, šādā kokteilī arī rodas, bet es esmu pārliecināta, ka tas tomēr ir salīdzinoši mazs procents un labākā māksla rodas dzīvi apliecinošās darbībās un centienos.

protams, gan balets, tāpat kā profesionālais sports, pašas par sevi ir destruktīvas disciplīnas (tāpēc man nepatīk ne viena, ne otra), tomēr ceru, ka filma smagi pārspīlē tās vides portretējumu, it sevišķi ar despotisko priekšnieku un no trases noņemtās zvaigznes publisku pazemošanu. nu bļin, tik slikti nenotiek pat sliktos seriālos...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2011-02-15 17:15 (saite)
šķiet, arī dzīvi apliecinošas mākslas radīšanai kaut nedaudz ir vajadzīga tumšā puse, nezinu, kāpēc tā iekārtots; pirmajā brīdī tas izskatās esam pretrunā ar manu pasaules uzskatu, taču drīzāk tur ir kāds noslēpums, kuru neizprotu

bet filmas materiālu vispār neuztvēru kā reālu stāstu, attiecīgi man nebija svarīgi, vai vides portretējums atbilst realitātei un vai psihiskā slimība ir ielaista - es pat nedomāju par iespējamu psihisku slimību. man tas viss likās kā pasaka

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?