Es visu to "baidīšanu" uztvēru nevis kā skatītāju biedēšanu, bet kā autora (jā, patiešām, iespējams, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc man tik ļoti patika filma, tur bija jūtams autors, nevis filmas autors mākslinieks, režisors, bet autors radītājs, Dievišķā plāna autors) centienus pamodināt "dusošo skaistuli". Katrā ziņā filmai ejot uz priekšu un sižetam attīstoties, mani pārņēma aizvien lielāks prieks, jo viss mērķtiecīgi progresēja dionīsiskā ekstāzē.