nuja. agrāk man likās, ka es dzeru, lai atcerētos (pretēji visiem, kas dzer, lai aizmirstu), jo alkohols kā depresants apspiež manu virskārtu, lai es varētu atcerēties to ļoti foršo meiteni, kas sēž manī iekšā. pēdējā pieredze rāda, ka foršā meitene (tāpat kā drazas un vispār viss, kas iekšiņā) tāpat atrod ceļu uz āru. nekas nemainās.
man ir diezgan samgas paģirs parasti. kad iedzeru, man atveras visas čakaras,kļūstu nenormāli jauka pret visiem un ikvienu, neadekvāti izmantoju telefonu ar visādie ex numuriem utml. prātiņš pamet mājas. tāpēc cenšos nedzert ikdienā. bet vīns šodien garšo ļoti labi. ooo jā.