![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
teja on 2025.12.04 at 09:17
es gribu wabi sabi bet man sanāk tikai vecās raganas māja
teja on 2025.12.04 at 09:17
basta on 2025.12.03 at 22:55
5.sek
I no longer know if I want to drown myself in love, vodka or the sea.
paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā
pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes
mums!
par ko?
nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam
ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā
^profesionāls futbola klubs "bologna"
^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce"
pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes
mums!
par ko?
nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam
ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā
^profesionāls futbola klubs "bologna"
^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce"
teja on 2025.12.01 at 08:58
jo viņiem viss ir
teja on 2025.12.01 at 08:57
mācieties no kaķiem gultā
tipa75 on 2025.11.30 at 18:43
Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu.
Smagi aplauzusies es.
Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu.
Smagi aplauzusies es.
Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu.
mans sīkais un druškas meita spēlē kopīgu spēli caur netu un runā, sazvanījušies pa telefonu.
vecums: seši ar pusi un septiņi ar pusi:
- katrīna, iedod man, lūdzu, šito arī
- edvard, tu man tikai prasi, bet pats neko nedod
- labi, es tev arī kaut ko iedošu
*notiek kaut kā iedošana*
- katrīna, pasaki man paldies par dāvanu
- edvard, tu esi pats labākais!
basta on 2025.11.27 at 22:55
Šodien liela diena - piedāvaju variantus un liku bērniem savā starpā vienoties par to ko ēdīsim vakariņās. Nevis izstrīdēties vai izlozēt, bet tieši vienoties.
basta on 2025.11.26 at 22:55
- šodien beidzot nolīdu lejā un ieslēdzu datoru - slims kopš svētdienas.
- KC
- KC
f on 2025.11.26 at 18:22
kaut kāds galīgs ne-fen-šuj darbā. nevaru noturēt iekšējo zen, pirms aizmigšanas izspēlēju dialogus, un kad šķiet, ka ir solis uz priekšu, tad uzreiz arī ir solis ne tikai atpakaļ, bet arī uz sānu, un trauksmes līmenis paceļas uz red līmeni, līdz es saņemos un nokratu to visu no sevis un saku, kā būs, tā būs, ja nesanāks, tātad nesanāks. un ja nesanāks termiņā, značit, nesanāks termiņā. bet laikam jau lielāko triecienu pašapziņai rada kļūdas. kļūdas, kuru, atpakaļ skatoties, varētu nebūt, ja vien es būtu izdarījusi, piemēram, x. labākais scenārijs būtu, ka "tu pārāk kritiski skaties uz sevi". bet man gan šķiet, ka visi no manis sagaida vairāk, un es pilnīgi jūtu to spiedienu. bet varbūt es pati to spiedienu lieku un saklausu citu vārdos to, kā tur nav. tas arī būtu labais scenārijs. bet varbūt ir. tas būtu sliktais scenārijs.
šo rakstot esmu sapratusi, ka man vajag kaut kādu prioritāšu plānu. bet tādu, kāds vēl nav bijis, jo iepriekšējie diez ko ilgi nenoturas.
teja on 2025.11.25 at 19:10
vai kāds ir redzējis kādu labu videomateriālu par hibrīdkaru uz Latvijas robežas / nezināmo migrantu apbedījumiem?
f on 2025.11.24 at 16:53
kāda vārdos neizsakāma laime ir lietu atrast esam tāpat un turpat, kur tu to esi nolicis. ziedonim taisnība, laime ir visu lietu kārtība.
basta on 2025.11.22 at 22:55
Miegu ciet un nevaru sagaidīt pareizo laiku, bet, jūs, tie kas rīt Rīgā, aizejiet uz Ģertrūdes ielas teātri - tur uzstāsies John Kameel Farah.
elina on 2025.11.21 at 11:00
Vispār tagad tā pa īstam mani interesē maz.
Interesē, vai pārziemos iestādītās rozes Naukšēnos.
Vai norīt siekalas ir grūti tāpēc, ka liels vairogdziedzeris, vai tāpēc, ka par to sadomājos.
Kāpēc man tikai tagad iepatīkas divtūkstošo beigu Placebo albumi.
Vai izdosies vannasistabas remontu pabeigt divās nedēļās.
Vai pasaules nesaprotamība ir laikmetīga.
Interesē, vai pārziemos iestādītās rozes Naukšēnos.
Vai norīt siekalas ir grūti tāpēc, ka liels vairogdziedzeris, vai tāpēc, ka par to sadomājos.
Kāpēc man tikai tagad iepatīkas divtūkstošo beigu Placebo albumi.
Vai izdosies vannasistabas remontu pabeigt divās nedēļās.
Vai pasaules nesaprotamība ir laikmetīga.