Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

sen senos laikos, vazājoties savus vazaņķa ceļus, ik pa laikam noķēru besi.

šobrīd, esot mājās - Latvijā, esmu noķēris tādu depresiju, ka nezinu kur likties.

nodzerties un nosprāgt nespēju, jo organisms joprojām neļauj un turpina dzīvot, bet ļoti ceru, ka kādudien pamodīšos miris.
Cerams, ka pavisam drīz, jo pisec vienkārši

p.s. apsveru domu pasūtīt visus tos, kuriem mani "vajag" divas mājas tālāk un aizpist nahuj uz Tenerifi kaplēt tomātus
p.p.s. ā - brālēns pagājušonedēl atstiepa pedāji. divus gadus jaunāks. nedzēra, nepīpēja. moš jāatmet visas tās dzīves uzturošās hujņas

KOpš vakarvakara triepju upeņu balzāmiņu (0.5+0.5+0.5) un viss nenotiek.

esmu ieslīdzis slinkuma tūplī

Visu mūžu biju domājis, ka VANA TALLINN kaukāc sūc
Šovakar iepirku pagaršošanai un ir ok

Nujau 3.5 mēnešus mēģinu reintegrēties LV

Pagaidām viss ok

neispējami nedzīvot. holande

Es nez.
Man sāk apnikt nodzerties.

Nevienam vairs neinteresē traģēdijas, jo tas tak tik ikdienišķi...

Kopš parīttdienas nodarbošos ar veseligu dzīvesveidu (grāmatai un pensijai)

es esmu iemīlējies

alkoholismam ir unikāla priekšrocība, kad organisms sāk novecot.

tie, kas nedzer, dodas pie ārsta tiklīdz kautkāds nekomforts organismā.
rij hwz tabletes un nīkuļo nedēļām..

es vienkārši dzeru vienu vīnu mazāk un veselība uzreiz uzlabojas

simple as fuck

Laikam beidzot esmu izlīdis no tā expat maisa un man uzreiz sagribējās iepazīt.

Iemācīties lasīt ir prioritāte nummur viens.

Ēst, dzert... (saēsties)

Dzīves jēga kā teorēma?

Ir 7:24 rītā un es dzeru savu brokastu alu un priecājos.

Man ir prieks par to, ka vakar esmu nodzīvojis labu dzīvi.

bring it on ŠODIENA!

"Labdien. Mani sauc alcoholic un es esmu skaidrā 123 dienas."

Tas nekad nenotiks.

Skaidrība ir vissliktākais, kas var notikt ar cilvēku mūsdienās.

Putins ir skaidrā un paskat ko sadarījis.

kautkad sen francijā mēģināju visu pēc kārtas, bet sapratu, ka viss ko spēju kontrolēt ir alko un nedaudz zāles.
kontrolēt hapiness, manuprāt, ir dzīves jēga.
apmēram pirms mēneša man bij pa daudz hapiness un atceļā no altāra trīsreiz nokritu no velosipēda

intelektuāla vientulība eksistē.

es varu pļāpāt ar jebkuru laivai tas cilvēks no spānijās, igauijas vai francijas - viss viena alga - atradīsies temats pļāpām.

šovakar uzradās Robert draugi un tur tāds tukšums ka dzirdu savu atbalsi - nav labi.

alus, mūzika un vienpatība it is.

Pablo atkal ir ievācies viesistabā.

Pirms nedēļas izmetu, bet Roberta mīkstā sirds viņu šodien ielaida atpakaļ.

Sēž uz dīvāna, ēd manu biešu zupu un murrā.

Es vairs nez ko ar tiem poļiem iesākt...

Mums visa pagājusī nedēļa brīva, jo ķīnieši neatsūtīja velo rāmjus un fabrika uz brīdi bij spiesta pārstāt produkciju.

Četras dienas alkoholizēšanās un tad 3 dienas PlayStation.

Vakar izvilkos realitātē nopirkt kautko veselīgāku kā pica un ūdens. jo housemate teica, ka jūtas vientuļš.

Rums. Kola. Steiks.

Novilkos lejstāvā, iemaisīju drinkus, bet saruna ar housemate ilga pusotru minūti kurā viņš teica, ka man esot datorspēļu atkarība.

Tad viņš bij atpakaļ telefonā un sūtīja arbūzus un sirsniņas kautkādām poļu čiksām iekš TikTok...

Nu un tā tas šobrīd notiek - mēs alkstam socializēšanos, bet nesocializējamies

Man ir 44 un es esmu izdzīvojis dažas dzīves par ko nekad bērnībā pat nespēju iedomāties.
(Ne tā līdz galam izdzīvotas, bet tomēr..)

Kad jutu, ka uzbrūk rutīna, vai nāve, tad muku prom.
(Un es joprojām nezinu kā tas ir - nomirt, dzīvot rutīnā..)

Šobrīd ir tāda kā stāvēšana malā un domāšana par to kas un kā tālāk.
(Tāda kā pagaidu safe house iekš visa tā bardaka kas visapkārt notiek..)

Kopš strādāju fabrikā esmu daudz iemācījies par ļaužu dzīvēm.
Iepriekš es filozofēju savā komforta zonā, bet te nu tas ir - normāla cilvēka ikdienas esība.

Prieki. Bēdas. Laime. Nelaime.


Dzīve

Mācos

ir 8 rītā un es velkos uz AA mītingu, jo kolēģim atkal pazuda sliedes ..

es nez kā palīdzēt cilvēkam, kas šņauc - ikdienas - nedēļas ieteikto normu

Holande nekad nav bijusi iekš mana COUTRIES TO VISIT listē, bet te nu es esmu.

Bij pēdējais brīdis, jo naudas līdzekļi Polijā bij izskausti un biznesam āmen, jo ļaudīm nav nav naudas ārsienu tīrīšanai.

Visu smuki saliku garāžā un pateicu attā uz hwz cik ilgu laiku.

Šobrīd strādāju Giant fabrikā kur ražo velosipēdus. Giant, Bergamont, Scott.

Tas ir kautkas ko vienmēr iekš sava prāta esmu nicinājis un tai pat laikā apbrīnojis - strādāt fabrikā.

Bet te nu es esmu.

Trīs mēnešu laikā esmu uzkalpojies līdz mehāniķa amatam, jo man nedaudz saprašanas par to kas un kur jāskrūvē uz tiem nenormāli pārcenotajiem velosipēdiem (vakar urbu caurumu scott velosipēdam kas maksā 25000 euro)

Dzeru - jā
Pīpēju - jā
Pīpēju zāli - protams (Holande tak!)
Šņaucu kokaīnu - es ne, bet visi man apkārt jā un man tas netraucē, jo es zinu savas indes un lietoju tikai to ko esmu spējīgs kontrolēt

Kārtējā valsts, desmitiem jaunu paziņu un es beidzot atkal smaidu, jo viss ir tik labi cik labi šobrīd var būt.

Turās!

Piebraucu pie veikala lai nopirktu mikroviļņu zupu, sviestmaizi un dažas promiles un pie veikala ārdurvīm pavecs vīrs, nedaudz noplucis, un prasa vai nav man 2zloti.
Dodu un prasu vai pietiks.
Onka saka ka nav ēdis kopš vakar.

Sēdējām uz kāpnēm, ēdām sviestmaizes un strēbām zupu

Nolādētā Polijas inflācija...