adele_varbut ([info]adele_varbut) rakstīja,
@ 2019-03-30 14:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja nelasītu cibu, es nezinātu, ka tik daudzi cilvēki, līdzīgi man, regulāri ikdienā ir drausmīgi noguruši. Ar uzsvaru, ka runa nav par atsevišķiem gadījumiem, kurus līdzsvaro labas pašsajūtas posmi, bet tādu dzīvi, kurā nemitīgi būt nogurušam un negulējušam ir norma. Agrāk es mēdzu uzskatīt par pašsaprotamu, ka tu vakaros vēlu ej gulēt un, lai gan skaidrs jau, ka neveselīgi, tomēr bija ierasti, ka studiju darbu dēļ var kādas naktis negulēt vispār. Tagad jūtu, ka ķermenis kategoriski atsakās līdzīgā garā turpināt, bet ieradumus mainīt nav tik viegli. Piemēram, lai cik cik reizes sev atgādinātu, ka ir laicīgi jāiet gulēt, kad pienāk vakars, domas sāk šaudīties visos iespējamajos virzienos, lai nebūtu jāiet gulēt, pat tad, ja nāk miegs. Bet šis ir tikai viens no noguruma iemesliem. Man šķiet, ka ikdiena ir piepildīta ar neskaitāmiem piņķerīgiem sīkumiem, kuri ilgtermiņā ir visai nenozīmīgi, bet konkrētajā brīdī skaitās steidzami un padarāmi, un tie aizņem milzumdaudz laika un enerģijas. Tā liela daļa dienas paiet, negribīgi mēģinot izfunktierēt, kā saplānot un padarīt visus steidzamos sīkumus, kuriem pēc brīža vairs nebūs nozīmes. Jau kādu laiku man ir skaidrs, ka šāda dzīve man neliekas sakarīga, un mēģinu īpaši pievērst uzmanību tam, kas tajā notiek. Ļoti cenšos (īpaši jau gavēņa laikā!) atmest visu lieko, izšķirt svarīgo no nesvarīgā un vērot enerģijas daudzumu, bet rezultāti tāpat nav spoži. Iespējams, daļēji tas ir tāpēc, ka man vispār nav pārāk daudz enerģijas un nesanāk koncentrēties uz vairākām lietām vienlaikus, un tik ātri pārslēgties no vienas lietas uz citu, kā dzīve to prasa. Bet, lasot un runājot ar cilvēkiem, man rodas priekšstats, ka arī daudziem citiem, lai cik atšķirīgas būtu viņu dzīves situācijas, ir līdzīgi. Un mana pieredze liecina, ka varbūt visgrūtākais, bet arī jēgpilnākais, ir nevis mēģināt paveikt to visu, kas gāžas virsū, bet mērķtiecīgi atbrīvot savā galvā telpu, lai paskatītos uz savu dzīvi kopumā un sāktu šķirot svarīgo no ne tik svarīgā vai vispār nesvarīgā. Kamēr vēl kaut cik var izturēt, tikmēr var turpināt noskrieties - tikai tad, kad vairs nevar, sāc pievērst vairāk uzmanības tam haosam, kas ir tavā galvā, ne tikai tur, ārā. Jo arī mana galva mēdz būt pilna ar krāmiem. Kad to domāju, man pašai gribas uzreiz sev iebilst, ka ir jābūt ļoti privileģētā situācijā, lai varētu atļauties tik ilgi sēdēt un kārtot savas domas, lai tam būtu kāds reāls, ilgstošs efekts, nevis tas darbotos tikai kā mirkļa mierinājums. Man arī īsti nesanāk. Tomēr neredzu citu risinājumu, jo pieredze liecina, ka ir ļoti naivi cerēt, ka darbi un visādas steidzami darāmās lietas vienreiz beigsies. Mani interesē, kā citi, kuriem ir līdzīgi, saprot šo savu nemitīgo nogurumu, kādus cēloņus un risinājumus norādītu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adele_varbut
2019-03-30 23:43 (saite)
Šis izklausās ļoti mērķtiecīgi. Ko tieši tu domā ar pašrefleksiju - vairāk tādu kā savu sajūtu, pārdzīvojumu pārdomāšanu vai ļaušanu domām klaiņot? Ļoti piekrītu par meditāciju. Pati mēģinu to praktizēt, kad sanāk, bet mana pieredze liecina, ka tam arī vajag disciplīnu. Kādreiz esmu plānojusi meditēt vakarā, kad "visi sīkumi būs padarīti", haha. Rezultātā brīdī, kad esmu gatava, jau pilnīgi miegu ciet, un tādā stāvoklī, man šķiet, meditēt ir diezgan bezjēdzīgi, jo ir vajadzīga uzmanība. Vispār mans šīgada lielākais izaicinājums ir izgulēties un meditēt, un tagad priecājos, ka neapņēmos neko citu, jo pat šim sīkumi pamatīgi jaucas pa vidu. Bet tajos periodos, kad izdodas kaut cik sekot plānam, tiešām aizvadu dienas daudz jēgpilnāk un fokusētāk.

Runājot par iekšējām drāmām, gribētos domāt, ka apzināties ilgtermiņā tāpat ir labāk, nekā neapzināties. Bet dienās, kad ļoti jāfokusējas uz pilnīgi kaut ko citu, zinu, ka iepriekšēja drāmu aktualizēšana var atstāt diezgan disfunkcionālu. Bet, no otras puses - tāpat jau viņas jaucas pa galvu un pieprasa uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2019-03-30 23:58 (saite)
Šo es izstāstīšu rīt, ja aizmirstu, atgādini plz

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2019-03-31 11:50 (saite)
Nu šobrīd no maniem šitiem ir
1) no rīta 1 lpp (apmēram 10 min) uzrakstīt, ko domā (vai nu kas satrauc, vai ko plāno)
2) tad ~15 minūšu meditācija
3) vakarā 3 lietas gratefulness (t.i., tas, kas bijis labi, tipa kā french_mime, gan tas, kas noticis ar mani, gan tas, kas izdevies pašai, vai vnk lietas, kas sagādājušas prieku)
4) 3 lpp (apmēram 30 min) uzrakstīt, ko domā (apmēram tāpat kā no rīta)

Cenšos izgulēties (pēdējā laikā ņerr, bet nu tad guļu pa dienu, ja nesanāk pa nakti; vārdu sakot gulēšana ir tipa ķermeņa nepieciešamība un viss, cik vajag, tik daru)
2-3 reizes nedēļā intermittent fasting (nezinu, vai palīdz, bet tajās dienās vismaz nedzeru kā sivēns :D)
cenšos katru dienu vai nu maziņa joga, vai vingrot
1 unlimited hobijs trauksmes mazināšanai (man tamborēšana)

bet tas triks iekš visa tā ir pa lielam tas, ka, rakstot dienasgrāmatu un meditējot, es galvenokārt pievēršu uzmanībut tam, lai tas vispār notiek, nevis kvalitātei. nu tb ja meditācijas laikā es actually esmu pavadījusi 15 minūtes, galvā diršoties ar kādu cilvēku, tas nav forši, bet nav arī nekas tāds, ko es sev pārmestu, un ja dg ir sarakstīta pilnīgā pipelē, nesalasāma un sastāv no "drāma drāma drāma drāma DRĀMA un tagad atkārtosim vienu un to pašu domu 30 reizes, tikai arvien asaraināk", tad arī tas ir ok
un, ja kādas dienas nobrūk, tas arī ir ok. tas, kas ir svarīgi, ir ka pēc nobruciena es diezgan ātri atjaunoju normālu režīmu. nu tipa "4dien bakalaura priekšaizstāvēšana, mērķtiecīgi flirtēju ar čali, kas man patiesībā nepatīk, un kuru es nevaru dabūt (win-win!), viss beidzas 3 naktī, 5dien apvācu mazos reklāmas darbiņus, savācu 10 jaunus potenciālus avotus bakalauram, guļu, dramatizēju, sekss ar čali, kas man patīk un kuru varu dabūt, 6dien nolasu lekciju, tulkoju, guļu, rakstu rēķinus, 7dien no rīta meditēju+rakstu dg, tad guļu, tagad fiksi atbildēšu uz šo un sākšu transkribēt intervijas, skolas darbi, intermittent fasting"; vārdu sakot tas, kas nobruka, bija 4dienas vakars un 5dienas rīts, pārējais ir daudz maz ok. nogurusi biju laikam 5dien, bet nu bļaķ pie tā, kā es pietesos, man vajadzēja būt mirušai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adele_varbut
2019-03-31 22:20 (saite)
Oho, apvienojot šo ar ikdienas lietām, sanāk intensīvi! Ja daudzmaz regulāri sanāk šo darīt un vēl gulēt, tad izklausās vareni. Lai gan man personīgi ir grūti iztēloties, kā to visu var paspēt, jo vispār esmu lēnāka, un man visas šīs lietas noteikti aizņemtu daudz vairāk laika. Es būtu priecīga, ja spētu pieturēties pie daudzmaz sakarīga miega režīma un regulāras meditācijas.

Maz ko zinu par intermittent fasting, bet ierobežot knakstīšanos, it īpaši vakarā, arī gribētu saņemties. Meditācijas sakarā arī sev atgādinu, ka nevajag sev pārmest, ka domas klaiņo. Jo, ja meditācija ir kaut kādā ziņā atslodze no ikdienas darbiem, svarīgi to nepārvērst par vēl vienu darbu daudzo darbu sarakstā, uz kuru grūti saņemties.
Esmu arī dzirdējusi ieteikumu rakstīt no rīta - arī ar uzsvaru, ka tam nav obligāti jābūt kaut kam sakarīgam, vienkārši šādi tu labāk ieraugi, kas īsti norisinās tavā galvā, jo, lai cik dīvaini tas neliktos, kamēr tās domas tur klaiņo, var pat īsti nepiefiksēt, ka viņas tur ir.
Iedvesmojoši, paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?