ciba pamazām pārtop par avīzi. uz to norāda gan pakāpeniskā tēmu (un autoru) nostabilizēšanās (tā teikt- ciba ir atradusi savu nišu), gan tās lietošanas paradumi.

cibiņiem ar daudzmaz nostabilizētu drauģeļu sarakstu, nekādi pārsteigumi netiek solīti- vien ikdienišķā dzejas un sapņu deva, refleksiju un skumju porcija, jautri un mazāk dzīves vērojumi, ik pa laikam kāds pašanalītisks ieskats cibas misijas un zarnu konfigurācijā. un tādā garā.

vēl jo vairāk avīzes efektu sniedz cibas lietošanas paradumi. nu kurš tad lasa avīzi vakarā? tādēļ arī lielākā pukstu un nopūtu daļa pienākas rīta cēlienam. nu gadās jau protams gadījumi, kad neesi paguvis avīzi izšķirstīt no rīta, tomēr jāapzinās ka vakara puksti un nopūtas nekādu dižo rezonansi nesasniegs. jo jau pavisam drīz būs pieejams svaigākais cibas avīzes numurs.

un galu galā- vai tad rezonanse kā reizi nav tas, ko šeit meklējam?