pajautā! - kroplie kapu koki

Man ar kapiem saistās aronijas, bezmaz tematiski tāda rūgteni skumja garša. Bet vai tie ir tie kroplie krūmi, grūti pateikt, man drīzāk šķiet, Tavai omai laba iztēle :)

Fantāzijas lidojums.
Kapos stāda bukšus un meža jāņogas. Vēl stāda kadiķus, īves.

ne ar vienu koku reāli tā nedara :) tavai omei laba fantāzija un humora izjūta bijusi ;) (bet varbūt es vienkārši nezinu kādus mītus vai pasakas)

/vismaz LV platuma grādos šādi koki neaug - ir viens, kas man prātā nāk, kam saknes gaisā - bet nezinu, kā jamo latviski dēvē (varētu skanēt tā: "Āfrikas pērtiķmaizes koks" :D
/ http://de.wikipedia.org/wiki/Afrikanischer_Affenbrotbaum /

ir tā, ka kapos koki, tāpat, kā tundrā piem., dabon maz saulīti - aug šķībi, mazi, mistiski kropli :)
otrs, kas nāk prāta, koka augšanu var ietekmēt dažādas kokslimības - augsne galugalā nav pati optimālākā (barības vielas un co. - maz), kā ar tā pati saulīte...
koku lapotnes veidojas greizas, nepilnīgas, zari izstīdzējuši, uz zariem "pumpas" - slimības izraisītas... utt.
trešais - ir tāda lieta, kā bonsai - iespējams kapukopēji, speciāli apcirpuši un veidojuši aukus (kokus, krūmus), lai tie tā izskatītos...

vai tavas omes konkrētajam kokam ir kādas pazīmes, pēc kā varētu sazīmēt precīzāk: kas ar to domāts, kurš konkrēti augs?
ceturtais -

man arī stāstīja kāds riktīgu rīdzinieku dzimtas pārstāvis-konkrēti par Lielajiem kapiem pie Brasas tilta. tumšs tur noteikti nav, koki aug reti.

aah, fuu - kaut kaa atvieglojoshi dzirdeet. Ja veel buutu iespeejams piezvaniit un noprasiit taa kaartiigi kas par pasakaaam... Jo man nupat jau sagribeejaas lai nebuutu nemaz pasakas. Tik kruts staasts tomeer.

nu šitais /ari citus komentus palasot/ jau paliek interesanti - ne jau bez iemesla šādus mītus stāsta...
būs jāpameklē info - saintiģējāt :)

jā - mani jau zemāk tikko apgaismoja...
atzīstos - pirmā dzirdēšana par ko šādu...

Man kāda radiniece arī tā stāstija, bet jau sen, sen.
Tikai jāatceras kura, tad pajautāšu.

Pirms pāris gadiem viena meitene apvainojās, kad sāku smieties par šo stāstu. Viņa man rādīja vienu koku kanāla malā. Kaut kur pie LU galvenās ēkas.

Godīgi sakot pieļauju šādu iespēju. Kaut kādām konkrētām sugām, kurām veidojas saknes arī tad, ja vāzē ieliek nolauztu zaru.

Šo jautājumu noteikti uzdošu iekš LR1, kad radīsies izdevība. :)

Sākumjautājumu. :) Tur tam būs īstā vieta, jo izrādās, ka katrs trešais kaut ko tādu dzirdējis.

domā latvju kapos ginki bija stādīti? mazticams...
par lapotni piekrītu - interesanta...

Nu, ja var ticēt šim, tad tā tomēr nebūs.. :)

"Zviedru priede
Netālu no Zosena muižas ceļa malā aug interesanta žuburota priede. Šo priedi zviedri esot stādījuši ar saknēm uz augšu, teikdami, ja tā augs, tad viņi vēl atgriezīšoties. Zviedriem atkāpjoties, te, ievērojama tirdzniecības un kara ceļa malā, bieži viesi bijuši sirotāji, kas bez žēlastības laupījuši un nogalinājuši. Priede ar savu savdabību priecē mūs vēl šodien.
Šai priedei ir arī nelaba slava, to sauc par Asins koku. (LFK 67 – 826) Te pie priedes izpildīti miesas sodi. Visvairāk pēc garīdzniecības sprieduma te sodītas tādas jaunavas, kurām neprecētām piedzimis bērniņš. Tādēļ priedi saucot arī par Jumpravpriedi. Ir nostāsti, ka 9 jaunavām te nocirstas galvas, vēlāk ļaudis te redzējuši spokojamies šīs jaunavas, kuras bez galvām dejojušas ap priedi. Citi nostāsti vēsta, ka jaunās sievietes te piesietas un nežēlīgi ar resnām pipkām sistas, dažreiz pat līdz nāvei.
Starp Drustiem un Auļukalnu ceļmalā atrodas nokaltusi priede, par kuru Vita Vaivode no “Slāķiem” stāstīja līdzīgu vēstījumu, ka pie tās muižas laikos sodītas jaunavas, kurām neprecētām dzimis bērniņš.
Koku, kur nu vēl priedi, otrādi iestādīt nav iespējams. Pašreiz ceļmalā augošā priede nav pat 200 gadu veca, bet nostāstiem ir 300 vai vēl vairāk gadu. Līdzīgu Zviedru priežu Latvijā būs vēl kāds pusducis. Tādēļ priede vārdu ieguvusi līdzīgi kā Zviedru kalns Tērvetē vai citur Latvijā, kas īsteni būtu jālasa kā Senais kalns vai Senā priede. Ar šo vārdu mūsu senči apzīmē senvietu, kurā risinājušies notikumi, par kuriem tautai jāzin. Priedes žuburotais vainags norāda, ka tā aug uz spēcīgas „zelta" āderes."

vo, vo. Kā lai netic, ka stādīti otrādi. :)

Taa, izskataas, ka omei buus par ko atbildeet shajos ziemassveetkos, kad leetticiigaa mazmeita ieradiisies uz piparkuukaam :D

Lienot atmuguriski zem izgāztas priedes saknes cilvēks pārtop vilkatī... vai izbiedē tur gulošos vilkus. Tautas gudrība tomēr. :)

Piedošanu. Varbūt tikai piebildīšu, ka identitātes maiņa ne vienmēr ir uz ļaunu. :)

bet ziniet, tie tomeer nav shitie viitoli, ko beerniibaa redzeeju. Viitolus un to spociibas vienmeer esmu zinaajusi kaa savus apgrauztos nagus.

tie kocinji bija savaadaaki. Taa kaa mazas aabeliites vai pluumes - tikai jociigas. Vai tas varbuut ir bijis kaads trekns viitenjaugs, kas apvijas tadai kluugai un augot to kluugu 'apeed'? un kad vairs nav ap ko viities uz augshu, tad tur taa kuuljaajas...heh, ja veel taa bilde buutu skaidra kaa preciizi shie izskatiijaas.

Lindes parkā ir liepu aleja, par kuru stāsta, ka otrādi stādīta.

p.s. un viņas tiešām arī aug? otrādi zemē iebāztas?

p.s. arii te ar 'apgrieztie' es domaaju 'apcirptie'

ir viena muiža LV, kur liepu aleja tieši tā sastādīta. nepatiekšu kur, jo sen tur būts nava.
un mana nešķiet, ka tur kkas neparasts.
koks taču no zara saknes izdzīt var tāpat kā no saknes zaru.

dārgie draugi,

kroplie vainagi ir vai nu slimības/kaitēkļi, vai nu selekcija (šķirnes Pendula), vai nu koku kopšana,veidošana (jau pieminētais Bonsai).

Ja jūs izraksiet kaut vai mazu pohuj kādas sugas koka stādiņu un iestādīsiet ar saknēm gaisā, bet zariem zemē, viņš vienkārši nosprāgs un viss.

Kāpēc?
divi fakti:
koka sakņu uzdevums ir sūknēt no augsnes ūdeni un minerālvielas un izsūtīt pa visu koku.
koka zaru uzdevums ir noturēt un pagriezt maksimālai gaismas ekspozīcijai lapas, kurās fotzintēzes rezultātā rodas cukuri u.c. barības vielas, ko koks izmanto sevis (lapas, stumbrs, ziedi, augļi) veidošanai, pārzimošanai.

ko tie zari darīs zemē? tur tač saules nav! sapūs. un ko tās saknes gaisā darīs? pie pirmā sausuma sakaltīs un viss.


Cits stāsts ir gaisa saknes, piemēram, orhidejām, kas tropos māk dabūt ūdeni un minerālvielas no gaisa.
Un cits stāsts ir noliekteņu zari, kas zemē apsakņojas un cits stāsts ir pūpoli, kas nogriezti un ielikti vāzē apsakņojas. Visos šajos gadījumos augan NAV sačakarēta iespēja tikt pie minerālvielām un gaismas puslīdz normālos apstākļos. Bet iestādot normālu LV koku ar saknēm gaisā ir tas pats, kas izlaist viņu caur šķeldotāju.

Man mammucis ar šito stāstīja. Paši gan neesam mēģinājuši tomēr esmu gandrīz pārliecināta, ka tas ir iespējams.
Pie tam, Vācjā, Holandē un vispār REiropā, braukājot pa pilsētelēm, bieži redzēts ne tikai kapos, vai pie veciem dendroloģiskajiem parkiem, bet arī piemājas dārziņos, pilsētu centros. Pieļauju, ka tā varētu būt tāda spec. selekcionēta šķirne.
Bieži redzētas ačgārnas priedes, arī ozoli, liepas.

Neviens augs otrādi iestādīts zemē nesāks uz saknēm audzēt lapas. Lapu augšanas rajons ir ģenētiski ieprogrammēts un nekāda ačgārna stādīšana nelīdzēs. Redzētie kociņi noteikti bija kāda konkrēta šķirne, kam tā jāizskatās tieši tad, ka saknes ir zemē un lapotne - gaisā.
Padomju laikos gan, kad ģenētika bija "neeksistējošā zinātne", šādi mīti par otrādi stādītiem kokiem tika izplatīti (piem., par sēru vītolu), tāpēc arī Tava ome Tev tā stāstīja. :)

nestāda nevienu ar saknēm gaisā. mīts ir saistīts ar selekcionētām koku šķirnēm, kam ir nokareni zari (fantāzijas lidojums par sakņu tiekšanos uz zemi - ģeotropismu).