Neatceros, kur tieši pirms dažām dienām izlasīju kāda literatūrzinātnieka teikto, ka atšķirības starp "Zaļo zemi" un "Straumēniem" pamatā sakņojas apstāklī, ka Upītim viņa mūžā vairākkārt nācies turēt rokās mēslu dakšas, bet Virzam gan - ne reizi.
nu, nu, Virza tač normālā lauku sētā iedzimis, skolu vēlu sācis etc. iemesls gan jau, ka cits. Temperaments, ideoloģiskās inklinācijas, laikmets un angažētība etc.
es arī esmu augusi laukos, bet, kaut esmu tās dakšas rokās turējusi, nekad neesmu ar viņām mēslus metusi, jo vienkārši nevaru - tas ir fiziski grūti. iespējams, ka EV tika no šāda darba pasargāts. uz bildēm - viņš neizskatās stiprs.
Jā, tā varētu būt - slimīgs, vārgs, lutināts puisēns, kurš pieaugušā vecumā, kļuvis par salonu lauvu, no savas lauku bērnības atcerējās tikai skaisto un idillisko.
nu, virzu skatīt kā slimīgu puisēnu/salonu lauvu un Upīti - ar visiem viņa Rīgas dzīvokļiem un piejūras vasarnīcām - par sūro zemes arāju jau nu arī ir, zini, piedod..
pretrunu tur nav - cilvēks visnotaļ var būt vienlaikus gan intelektuāli, gan fiziski aktīvs.:) (Tomēr noteikti negribu iesaistīties padziļinātā diskusijā par visiem apstākļiem, kas varēja, vai nevarēja kaut ko ietekmēt lauku sadzīves krasi atšķirīgajos tēlojumos.)
man gan gribas pakasīties. ok, pēc studijām virza tusēja pa tēva māju, intelektuāli lasīdams grāmatas un iespējams necilājot sūdu dakšas, taču ap to pašu laiku upītis sūdu dakšas necilāja i ne tik un intelektuālu grāmatu lasīšanu papildināja ar intelektuālu darbu, pāķos vairs nedzīvojot vispār. tā kā tas sūdu dakšu sentiments varētu vispār nākt no sarkano nepieciešamības savus varoņus padarīt par "no tautas nākušiem strādniekiem"..
drīkstam šo sarunu neturpināt, es centīšos apstāties, bet nu apgalvojums par virzu un upīti vispār psc
Man gan liekas, ka Upīts, būdams tāds labi noaudzis, ražens teļš, katru savu pilsētnieka brīvdienu bija spiests vadīt tēva pāķu mājās un cilāt dakšas, un akurāt tas viņu motivēja ZZ sarakstīšanai.:)
Bet nu, OK, neturpināsim labāk vis. Man šī tēze (žēl, ka neatceros autoru, bet vajadzēja būt kompetentam) nav tik ļoti mīļa, lai es tās dēļ ar kailu krūti lēkātu pa barikādēm.:)
pilnīgas, tai skaitā faktoloģiskas muļķības. Upīti, par spīti viņa talantam, vajadzētu izdzēst no Latvijas vēstures. vai vismaz rīkot paraugprāvas un lielās vētīšanas, kā citās zemēs tas noticis ar nacistu rakstniekiem.
Saproti, Upītis ir ļoti augstas raudzes rakstnieks, agrīnajā periodā viņš vispār ir fenomenāls (Sieviete, dekadentie dzejoļi), Zaļā zeme arī ir lasāms darbs (un ideālos apstākļos Zaļā zeme ir tieši tas pats, kas "Mērnieku laiki"), un pie labvēlīgiem apstākļiem viņš būtu lasāms līdzīgi kā tas īru republikāņu atzars, kuri pēc miera līguma noslēgšanas turpināja pilsoņu karu (sk. Ken Loach filmu Wind that Shakes the Barley), taču tieši pēckara karjēras dēļ Upītis ir pilnīgi nelasāms un pelnīti izņemams no skolēnu obligātās literatūras, kā arī piemineklis - demontējams. cik zinu, skolā taču nelasa Sakses "Pret kalnu" un Lāča (starpkaru periodā latviešu Džeka Londona) "Uz jauno krastu". šie darbi nav lasāmi tieši tāpēc, ka no katras otrās lappuses tek asinis.
Esmu studējusi baltu filoloģiju pa divi lāgi un dikti gribu ko gudru teikt - taču vien sanāk, ka šie darbi ir pēc žanra atšķirīgi un morāles arī.
Vienā ir vairāk dainu laika dzīvesziņa un laika rits, otrā ir darba tikums. Abos ir akcentēts, cik svarīgi ir strādāt, taču "Straumēni" ir episkāki, mītiskāki.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
iemesls gan jau, ka cits. Temperaments, ideoloģiskās inklinācijas, laikmets un angažētība etc.
(Tomēr noteikti negribu iesaistīties padziļinātā diskusijā par visiem apstākļiem, kas varēja, vai nevarēja kaut ko ietekmēt lauku sadzīves krasi atšķirīgajos tēlojumos.)
drīkstam šo sarunu neturpināt, es centīšos apstāties, bet nu apgalvojums par virzu un upīti vispār psc
Bet nu, OK, neturpināsim labāk vis. Man šī tēze (žēl, ka neatceros autoru, bet vajadzēja būt kompetentam) nav tik ļoti mīļa, lai es tās dēļ ar kailu krūti lēkātu pa barikādēm.:)
Upīti, par spīti viņa talantam, vajadzētu izdzēst no Latvijas vēstures. vai vismaz rīkot paraugprāvas un lielās vētīšanas, kā citās zemēs tas noticis ar nacistu rakstniekiem.
šie darbi nav lasāmi tieši tāpēc, ka no katras otrās lappuses tek asinis.
Vienā ir vairāk dainu laika dzīvesziņa un laika rits, otrā ir darba tikums. Abos ir akcentēts, cik svarīgi ir strādāt, taču "Straumēni" ir episkāki, mītiskāki.