Neatceros, kur tieši pirms dažām dienām izlasīju kāda literatūrzinātnieka teikto, ka atšķirības starp "Zaļo zemi" un "Straumēniem" pamatā sakņojas apstāklī, ka Upītim viņa mūžā vairākkārt nācies turēt rokās mēslu dakšas, bet Virzam gan - ne reizi.
Saproti, Upītis ir ļoti augstas raudzes rakstnieks, agrīnajā periodā viņš vispār ir fenomenāls (Sieviete, dekadentie dzejoļi), Zaļā zeme arī ir lasāms darbs (un ideālos apstākļos Zaļā zeme ir tieši tas pats, kas "Mērnieku laiki"), un pie labvēlīgiem apstākļiem viņš būtu lasāms līdzīgi kā tas īru republikāņu atzars, kuri pēc miera līguma noslēgšanas turpināja pilsoņu karu (sk. Ken Loach filmu Wind that Shakes the Barley), taču tieši pēckara karjēras dēļ Upītis ir pilnīgi nelasāms un pelnīti izņemams no skolēnu obligātās literatūras, kā arī piemineklis - demontējams. cik zinu, skolā taču nelasa Sakses "Pret kalnu" un Lāča (starpkaru periodā latviešu Džeka Londona) "Uz jauno krastu". šie darbi nav lasāmi tieši tāpēc, ka no katras otrās lappuses tek asinis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
šie darbi nav lasāmi tieši tāpēc, ka no katras otrās lappuses tek asinis.