Kurvjzieža kontemplācijas

Mēs ar apriņķa priekšnieku atkal parunājāmies

Krāšņais Kurvjziedis

Mēs ar apriņķa priekšnieku atkal parunājāmies

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
(jeb Kāpēc es nesatraucos par iespējamo kara sākumu Latvijā (Baltijā)).

Tā jau nav, ka es gluži nesatraucos - vismaz bezapziņa man ir sākusi sūtīt sapņus par mirdzošiem desantniekiem, kuri birst no satumsušām negaisa debesīm (baisi poētiski, vai ne?), toties veselais saprāts, saka, ka nav nekādas jēgas apsvērt emigrācijas plānus gadījumiem, ja Krievija iebrūk Latvijā vai citā (pieņemsim, tikpat mazā mizerablā NATO dalībvalstī).
Raugi, šādā situācijā ir tikai divi scenāriji:
a) stājas spēkā NATO līguma 5.pants, resp., sākas Krievijas un NATO karš Eiropas centrā, kam sekas ir visai neprognozējamas jukas un panika gandrīz visas Eirāzijas teritorijā. Šobrīd noteikt drošas bēgšanas virzienu šādos apstākļos nav iespējams.
b) NATO līguma 5.pants netiek pildīts. Faktiski tas nozīmē alianses izjukšanu, jo kurai gan iesaistītajai valstij varētu būtu interesanti pildīt savas saistības, saņemot skaidru signālu, ka tas negarantē atgriezenisku labumu nepieciešamības situācijā. To, kādi konflikti uzliesmo visā pasaulē, ja beidz pastāvēt NATO, es neņemos prognozēt, taču intuīcija saka priekšā, ka tās ir jukas, iespējams, pat ne tikai Eirāzijas mērogā un uz to fona pat mums pašiem Krievijas iebrukums varētu likties tāds nieks vien.

Vārdu sakot, mēs esam situācijā, kurā jebkāda stratēģija ir lieka greznība, atliek paļauties uz savām taktisko manevru spējām. Un pie viena atgādināt sev, ka cilvēki (arī valstu vadītāji) nav pārāk racionālas - un attiecīgi prognozējamas - būtnes.
  • Jā, tā laikam ir viena no biedējošākajām lietām, ka tad, ja būs sūdi, tad tie var būt arī ļoti liela mēroga un tad patiešām nevar zināt, vai vispār būs, kur mukt. No otras puses - ir vietas Eiropā, no kurām vieglāk pamukt kaut kur tālāk, nekā tas izdarāms no Latvijas.
  • Kanāda. Tā ir visai liela un salīdzinoši droša vieta arī globāla konflikta gadījumā.

    taču vairāk par karstu, aktīvu karadarbību man sarūgtina tas, ka mūsdienās - saistībā ar visu civilizēto valstu civilizētību – konflikti ir tādi vnk gruzdoši un bezgalīgi ilgi. Viriljo bija jauks apzīmējums "wasteland", ieviesies tieši Dienvidslāvijas konflikta un NATO rīcības seku rezultātā. Būt par tādu bezgalīgo Afganistānu, Gazu, Ukrainu, Somāliju (kurā jau 2.-3. paaudze piedzimst bēgļu nometnēs), tas man šķiet daudz pretīgāk, nekā iespēja ātri atliekties, uzskrienot šāviņam..
    • Ej nu sazini - cilvēkiem, kuri dzimuši Afganistānā vai Somālijā, par normu ir jau kļuvis kas pilnīgi cits.
      Protams, es arī nealkstu notestēt savu pielāgošanās spēju robežas.
  • Ir trešais variants: ļaudis izliekas, ka nekāda kaŗa nav, te Latvijā atsevišķi "separātisti" kaut ko darās un nav situācijas, kuŗā vajadzētu darboties 5. pantam. NATO skatās sāņus un murmina lalalā, mēs jau neko, bet paši savā starpā sabikstās un sačukstas: nu, ja pie mums līdīs, tad taču mēs rīkosimies citādi nekā tad, ja iebūk tādās sīkās un grūti aizsargājamās valstiņās Eiropas nomalē.
  • (Anonīms)
    5.pants stājas spēkā automātiski, bet jebkādas militāras darbības sākas tikai pēc tam, kad attiecīgās NATO dalībvalsts vadība pieņem lēmumu kaut ko darīt. Vācija un Itālija nekādus lēmumus pret saviem draugiem Krievijā nepieņems, Vācijas piemērs paraus līdzi arī Dāniju, Holandi un, iespējams, Beļģiju. Spāņiem un portugāļiem ir permanentais mañana. Vienīgā cerība ir franči (kas vienalga ar vienu aci lūrēs ko dara friči), angļi (kuri kopš 1939.gada neko nav iemācījušies un tēlo strausu ar galvu smiltīs līdz pašiem pleciem) un norvēģi (kuriem vienīgajiem- pateicoties pēdējā laika Orkla megainvestīcijām- Baltija var likties pietiekami svarīga, lai to aizstāvētu). Amīši un kanādieši vispār pa lielam uzskata, ka NATO ir Eiropas organizācija un viņiem ar to nav nekāda sakara (lai gan kanādiešiem ir ko zaudēt- Statoil ir gana nopietns projekts, ko varbūt pat sagribēs aizstāvēt). Bet visiem pārējiem pašiem ir robeža ar Krieviju un jādomā kā dzīvot tālāk.

    Grieķus izlaidu... bet laikam jau ne velti, jo ar grūtībām spēju iedomāties kaut vienu iemeslu kāpēc viņiem būtu par mums jādomā.

    Pa lielam- ar iebrukumu Baltijā Puķins nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu. Vienu- mazu zaķīti- teritorijas un ~8 miljonus potenciālo nodokļu maksātāju. Otru- lielu- NATO, jo 5.panta neievērošana nozīmēs NATO beigas.
    • Runa tomēr ir par starptautisku organizāciju, nevis pilnīgi autonomiem čuvakiem.
      • (Anonīms)
        Tur jau tā problēma, ka NATO tik vien ir kā starptautiska organizācija. Vienojošais faktors tur ir tikai nosaukums un- palaikam- kopīgas mācības. Tikai vasaras sākumā NATO saausījās, ka viņi ir tukša čaula un sāka domāt ko darīt tālāk (skat. https://twitter.com/FutureNATO ).

        Lielākā problēma ir tāda, ka Eiropā politiķi domājot par NATO, domā par ASV, bet Amerikā- par Eiropu. Un ja kaut kas ir jādara/jāuzlabo/jāmaina, tad gaida uz citiem. Puķins to ļoti labi apzinās un nedomāju, ka laidīs garām iespēju pielikt šai organizācijai punktu.
    • Veel jau ir pati CAEiropa Polija, Rumaanija. Tur gan rietumu investiicijas, gan pasziem kaut kaads brunjojums, gan daljeeji skaidraaka galva par Krieviju kaa godaajamu sadarbiibas partneri.
      • Nuinah, vai ne. Ja lietas notiksies, braukt uz Poliju un pieteikties par brīvprātīgo Polijas armijā nebūt nav sliktākais variants. Tīra sirdsapziņa un lielāka iespēja arī kaut ko sasniegt, nekā šeit bunkurā ar kalašņikovu bliežot pa kaujas helikopteriem.
  • Man šķiet, visas šīs spekulācijas ir pilnīgs sviests, kaut gan es pilnīgi piekrītu tam, ka jebkāda stratēģija ir lieka greznība un ka cilvēki nav pārāk racionālas būtnes.

    Par to, cik reāls šobrīd ir Krievijas iebrukums, norāda kaut vai tas, cik veiksmīgi viņiem iet ar Ukrainu. Šobrīd viss notiek tur, un Krieviju nekas cits pagaidām neinteresē.

    Un principā, būtiskākais ir tas, ka iebrukums būtu iespējams tikai tad, ja mēs paši to gribētu. Tāpēc arī domas par potenciālas emigrācijas vai bēgšanas apsvēršanu man šķiet pilnīgi neadekvātas -- ja kāds to nopietni pieļauj un apsver, vai tad viņam tādā gadījumā vispār vajadzīga Latvija?
    • 1940. g. paszi gribeejaam? Ukrainji paszi grib?
      • Nu, manis nebija 1940. gadā, tāpēc nevaru spriest, bet kaut kā pietrūka, lai pretotos masveidā. Acīmredzot diezgan daudzi gribēja vai viņiem bija vienalga, vai tiešām vairāk domāja par emigrāciju.
        Par Ukrainu man vispār neiespējami spriest, visdrīzāk kāda daļa cilvēku gribēja, vismaz Krimā un austrumos.
    • vot. tipa, ukrainā viņiem tāds festivāls, ka dzērumā prikola gribēsies noriskēt ar iebrukumu nato valstī, kur pēdējo 20 gadu vēsture ir kudi mierīgāka nekā ukrainā.
  • Nu, nezinu, manuprāt, ir labi, ja ir kaut kāds stratēģiskais plāns. Pašam, piemēram, ir pilnīgi skaidrs, ka tad, kad Krievijas armija iebrauks Moldovā, kāpšu automobīlī un braukšu uz Itāliju, tad domāšu tālāk.
  • Mani spēj mierināt tikai viena doma: ka, ja nu kas, mums uzbliezīs ar kaut ko tādu, ka mēs pat nobīties nepaspēsim, kad jau būsim izkūpējuši. Pa nopietno.
Powered by Sviesta Ciba