decembris

Posted on 2021.12.12 at 13:15
skan: Decibels skaļi murrā
Tags:
viens no maniem šī gada atklājumiem ir tas, ka man ir kaut kādas slēptas bailes no panākumiem vai sajūta, ka es neesmu pelnījusi justies labi. katrā ziņā, tās nedzīvo mana racionālā prāta/virzemes līmenī un šie ir tikai tādi minējumi un šāvieni tumsā. bet kaut kas tāds tur ir. es pie tā nonācu pamanot paternu, kas manā dzīvē velkas nu jau gadiem.
paterns ir dīvains. īsumā varētu to aprakstīt tā, ka jušanās labi manī izraisa depresiju.
piemēram - ir periods, kurā jūtos tiešām labi. piekopju lietas un paradumus, kas man palīdz justies labi un tas nav grūti. ir enerģija dzīvot, vakaros nāk miegs, no rītiem nav grūti atlīmēt acis. dienas gaitā regulāri vēršot skatu iekšpusē redzu un piefiksēju - jūtos labi, enerģija plūst brīvi un mierīgi. lielos vilcienos nekas nebesī, neesmu viegli aizkaitināma un nevajag ilgus buferus laikā un telpā lai pārslēgtos starp dažādām nodarbēm. ir viegli komunicēt ar citiem. tas viss tā iet kādu laiku un tad ir divi varianti. vienu varētu apzīmēt ar līmes spaiņa uzliešanu uz galvas. es vnk vienā rītā pamostos un saprotu - pizģec ir. pareizāk sakot, nevis pamostos, bet nevaru pamosties. nevaru atlīmēt acis, negribas celties, negribas neko darīt, negribas jogot, nespēju ievērot savu intermitent fāstingu, nespēju iziet no mājas pastaigā, nespēju padarīt neko produktīvu. vnk enerģijas un flova slēdzis ir izslēgts. otrs variants ir ar nelielu izfeidošanos - sākas ar to, ka kādā rītā uz jogas paklājiņa pamanu, ka daru to neklātesoši un mehāniski - bez prieka un gaidot kad būs izdarīts minimums un varēs beigt to darīt. pamanu, ka esmu kļuvusi ātri aizkaitināma un tas strauji progresē. gribas visu laiku kaut ko grauzt. ir grūti pārslēgies starp dažādām nodarbēm, sāk sapisties miega režīms, attiecībās ar citiem kļūstu distant un emotional unavailable un nervoza. un vispār esmu ļoti blank.
pirmā visai iespaidīgā šī paterna izpausme bija 2011. gadā - es pirms tam visu ziemu biju gājusi uz meditācijas nodarbībām pie tāda dīvaina, bet ļoti gaiša onkuļa. tad gāju arī autoskolā, kas bija 3x nedēļā agri no rīta + braukšanas arī ņēmu no rīta, jo vakaros bija darbs - diezgan sakārtojās miega režīms, ēdu superveselīgi, praktiski nelietoju cukuru, regulāri spiedu sulas. tikko biju iepazinusies ar savu zirgu un viss bija tiešām, tiešām labi. es laikam nekad iepriekš dzīvē nebiju tik labi sevī iekšā jutusies. un tad uz galvas uzgāzās līmes spainis, kas pārvērtās par pāris depresīvākajiem gadiem manā dzīvē. bija protams arī savi ups un downs tā perioda ietvaros, bet kopumā 2012., 2013 un lielākā daļa 2014. bija drausmīgi.
no tā es sāku kārpīties laukā 2014. gada rudenī sākot iet LU jogas kursos. kas tiešām arī palīdzēja un uz pavasara pusi jau es jutos daudz labāk. tad bija 2015. gada laulības krīze, bet viņa kaut kādā ziņā bija pat sapurinoša, es arī sāku iet pie terapeita un visādā ziņā ļoti izaugu. vismaz man pašai labpatīk tā domāt.
nujā un pēc tam tas ir fluktējis tādos īsāku un garāku periodu ietvaros. vairs nekad nav bijis tik drūmi un destruktīvi kā tajā visdepresīvākajā posmā. es tomēr esmu uzkrājusi kaut kādu instrumentu kasti ar instrumentiem, kurus vairāk vai mazāk spēju pielietot un manī gluži vienkārši ir pārāk spēcīga vēlme nesēdēt tai dirsā. kā arī mēdz saglabāties kaut kādas saliņas, kurās turpinu justies labi par spīti visam. piemēram, esot ar zirgu. agrāk tā nebija. un brīnumainā kārtā mēdz būt arī pretējs variants līmei - dzīvojos pa to līmi un tad vienā rītā pamostos, bez pūlēm atveru acis, izritinu jogas paklājiņu un tā vienkārši esmu atpakaļ flovā.
kas attiecas uz 2021 - gada sākumā un pavasara pirmajā pusē jutos ritīgi kruti. tad uz vasaru uzgāzās tas līmes spainis. nezinu kāpēc. droši vien drusku palīdzēja arī dīlošana ar depresīvo draudzeni/vecāku īrnieci, jo gan jau tā dirsa kurā viņa bija/ir kaut kā spoguļoja manu personīgo dirsu. nākot rudenim līme bija apkaltusi un saplaisājusi un nobira. jutos dzīvi, darbīgi, elastīgi, enerģiski. bet nu pēdējās pāris nedēļas atkal ir diezgan līmīgas. ok, bija tiešām prieks un līksme par maģisko ziemu un sauli, bet tādā lielākā līmenī diezgan daudz trauksmes un inertuma un nīgruma. pārāk daudz.

baigi gribētos saprast kas ir tās klintis manā pazemes upē, kurām tik pēkšņi mēdzu uztriekties. un ko tajos brīžos darīt, lai nepaliktu tur pārāk ilgi vai kā to pamanīt un novērst jau iepriekš. un kā tas var būt, ka viņas mēdz vienkārši tikpat pēkšņi, kā parādījušās, izgaist.

P.S. tā es visai ticu, ka jušanās ir lielā mērā mūsu pašu izvēle (nu, ja neskaita tiešām kaut kādu d vitamīna trūkuma izraisītu bezspēku utt.). bet ar to man arī iet interesanti. reizēm tas tiešām nostrādā - nu tāda apzināta izvēle - vēlos justies labi vai pielietot instrumentus, kas man liks justies labi. un tas tiešām tā arī notiek. un notiek pa īstam, nevis feik pozitīvisma stilā. bet reizēm identisku mēģinājumu brīžos vnk kā pret melnu, necaurredzamu sienu. ej nu sazini kā tas mans mehānisms strādā. vismaz man prieks par tomēr konstanto predispozīciju uz centieniem kaut kā organizēt to jušanos labi un dzīvi. jo vispār jau man tiešām, tiešām patīk dzīvot.

Comments:


 Stiller Ozean
[info]klusais_okeans at 2021-12-12 14:19 (Saite)
es visbiežāk jūtos neīsta, ne-es, kad ilgstoši jūtos ļoti labi, tas acīmredzot arī ir kaut kas, kas jāiemācās
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 15:00 (Saite)
man kādreiz laikam arī kaut kā tā bija, bet tas bija agrīnajos divdesmit.
tagad es tajos labajos/flova un elastības periodos jūtos - jes, this is it, tā ir tā īstā dzīve :D un tad viņa izslēdzas :D
helvetica
[info]helvetica at 2021-12-12 14:36 (Saite)
var atzīmēt ciklus, varbūt kkāda bioķīmija, ko lejas brīžos buferēt ar vielām.
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 15:06 (Saite)
es it kā, vismaz tādā vispārīgā veidā, cenšos diezgan tam sekot līdzi visu laiku. lielāko gada daļu dzeru d vitamīnu, regulāri padzeru magnija un b grupas vitamīnu kursus. tagad gan retāk, kkā ar kovidu izkritu no ritma, bet kādreiz arī regulāri nodevu asinsanalīzes un čekoju līdzi kā tur izskatās visi hemoglobīni un vielas utt. parasti man tur viss diezgan ideāli vienmēr rādījies. ja neskaita pirms gadiem 5 totālu d vitamīna deficītu, pēc kura arī ļoti rūpīgi par to piedomāju.

J. S. Badger
[info]217 at 2021-12-12 16:57 (Saite)
es nācu ieminēties par sievišķajiem cikliem. nu ne tā, ka tas izraisītu visus melnos caurumus, bet cikla sākumā var būt tās dienas, kas izklausās pēc Taviem aktīvajiem, labajiem periodiem, un tad cikla pēdējās nedēļas var varbūt sakrist ar līmes dienām, nu ne tā ka vienmēr, bet es varu iedomāties tādu scenāriju, kur, piemēram, ir foršais, aktīvais, dzīvespriecīgais periods, kas sakrīt ar cikla sākumu, tad uz cikla beigām uznāk līme, kas nojauc foršo ritmu, līdz ar to izsit ārā kaskādes formā visu labo ne tikai līdz cikla beigām, bet uz ilgaku laiku, jo izjaukusi labo rutīnu?
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 17:02 (Saite)
nē, man drusku ilgākos laika nogriežņos tas notiek. cikla ietvaros, protams, uz PMS drusku tā kā gribas visus nogalināt arī labajos periodos :D bet to es kkā spēju atpazīt un pamanīt. skaidrs jau arī, ka labajos periodos es arī neesmu visu laiku apgarotā apgaismības stāvoklī un mani piemeklē gan bēdas, gan dusmas, gan besis, vnk emocionālais un mentālais metabolisms ļauj neiesprūst šajos stāvokļos ilgstoši. labajos periodos es arī visai labi apzinos kā es jūtos - piemēram, esmu priecīga vai bēdīga vai dusmīga. sūdīgajos ir tāds kokteilis kāds rodas samīcot vienā pikā dažādu krāsu plastilīnus un es īsti nevaru pateikt kā tieši es jūtos.

oftopiks manam postam, bet nesen tieši manīju jaunākajos pētījumos šitādu https://neurosciencenews.com/menstrual-cycle-ptsd-19559/ - likās diezgan intrsanti.
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 17:18 (Saite)
p.s. es esmu pat reizēm mēģinājusi sevi mierināt par jušanos sūdīgi ar to - tipa - gan jau tas ir PMS, paies MR un paliks labāk, bet viņas pienāk un paiet un nekas nepaliek labāk un tad pienāk un paiet atkal nākamās utt.
J. S. Badger
[info]217 at 2021-12-12 17:32 (Saite)
njā, tad varbūt patiešām kkādi pašsabotējoši psihes mehānismi... jo pēc tam, kad izslēdz bioķīmiju/hormonus, atliek tikai zirnekļi iekšējos plauktiņos
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 17:39 (Saite)
jā, nu arī ar hormonu līmeņiem vismaz pirms ~4 gadiem man viss bija pilnīgi ok. esmu iepriekš te sūdzējusies par neizskaidrojamu svīšanu naktīs, kas mežonīgus apmērus pieņēma, kad drusku pastrādāju reklāmas aģentūrā. toreiz izstaigāju visus iespējamos ārstus un uztaisīju analīzes, lai pārliecinātos, ka man nav vēzis, priekšlaicīga menopauze, turbekuloze un vēl visādas tamlīdzīgas lietas. nebija. visi papīri tīri. toreiz arī gāju nodot analīzes konkrētās cikla dienās un tur viss bija pilnīgi fine. protams, tas jau var ar gadiem mainīties, bet tas iekļaujas laika periodā par kuru rakstu šajā postā.

toreiz aizgāju no reklāmas un svīšana pazuda. bet ik pa laikam uz stresiem parādās. mēdz būt arī labajos periodos.

tā ka zirnekļi it is
nova
[info]nova at 2021-12-12 17:33 (Saite)
Ir jau tur visādas planētu ietekmes arī, kuru harmonizēšana ir megadarbs un liela ķēpa, tāpēc es pieķertos pie tā patiesības stariņa,kurš saka tā " šis līmes laiks ir jau bijis un es to pieņemu un ar to necīnos,jo zinu,ka tas beidzas, turklāt ar katru nodzīvotu dienu esmu tuvāk nākamajam saules laika periodam". Kādreiz meklēt iemeslu arī ir enerģijas zaudēšana. Var pagulēt līmē un pat tai pateikties, ka vari atpūsties no darīšanas
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 17:35 (Saite)
pārāk daudz tās līmes. es viņai esmu atdevusi tiešām gadus no savas dzīves. man ir žēl viņai dot vairāk. atpūsties un palaiskoties es māku. neesmu skrējēja darbaholiķe, tā galīgi nav mana problēma
ctulhu
[info]ctulhu at 2021-12-12 18:41 (Saite)
Nav nekādu ``planētu ietekmju``, vienīgie kosmiskie ķermeņi kas mūs būtiski ietekmē ir saule ar starojumu un mēness ar pievilkšanu - paisumi bēgumi.
nova
[info]nova at 2021-12-12 20:21 (Saite)
Āmen.:)
[info]xena at 2021-12-13 00:55 (Saite)
āmen2. Un in your face, astrologi :p
nova
[info]nova at 2021-12-13 07:07 (Saite)
Lūk, lūk. Es arī par to pašu.
atmiņas par domām
[info]teja at 2021-12-12 18:33 (Saite)
Es Tevi jūtu kā cilvēku, kurš dabiski iet šamanisma cełu savā dvēseles attīstībā, un kam ir arī tā svētība un lāsts visu just caur kermeni, kā zemei, un šis ir tas brīdis, pēc kura sekos atskārta, ka mēs šeit neesam vnk labi justies. Mums caur saviem kermeniem ir viskautkas jāiztīra, Jāizstrādā, un jau tā ir milzīga svētība sevi just un vērot un tam sekot. Loti daudz cilvēku savas dzīves aizvada pašzāljojoties lai to visu nejustu. un Iespējams nekad neuzzināsi kas ir tas, ar ko tu strādā, Vai kas caur Tevi strādā, man ir sajūta, ka tās ir paaudžu lietas, bet vienīgais īstais spēks ir tajā kad tu piekrīti sēdēt un kopā ar savu tumsu no tās neraustoties, arvien dzilāk atveroties pilnam cilvēciskās pieredzes spektram.
atmiņas par domām
[info]teja at 2021-12-12 18:39 (Saite)
un vēl Varbūt jautājums ir tāds, ko tu no sevis gribi un sagaidi, jo šādi iekritieni var nākt arī vnk kad prāts pārāk ieciklējas uz režīmiem un mērkiem un aizmirst vislaik iečekoties ar to, kas patiesībā ir.
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 18:43 (Saite)
ai, man patiesībā mērķi ir baigi lielā problēma. tas man arī liek domāt tajā "bailes no panākumiem" un "neesmu pelnījusi to vai šito"/"neesmu pietiekami laba tam vai šitam". jo mana dzīve un dzīvesveids patiesībā ir ļoti bezmērķīgs. es jau kopš bērnības tiešām izvairos uzstādīt kaut kādus konkrētus mērķus, lai nebūtu jāviļas (vai smagi jāstrādā) mēģinot tos sasniegt. tas manliekas man no tēta iemantojies. viņš ļoti tā dara.

tas ko es no sevis sagaidu - nebaidīties dzīvot. nu vismaz baidīties aizvien mazāk.
atmiņas par domām
[info]teja at 2021-12-12 19:15 (Saite)
Tev ir bijusi kāda sesija kur tu ej iekšā tieši bailēs?
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 19:51 (Saite)
Tu domā pie terapeita vai meditācijā? Neesmu. Man vienai pašai, atklāti sakot, bail. gribētos kaut kādu siteri, kam es uzticos, ka viņš varētu palīdzēt iziet cauri un atnākt atpakaļ normālā stāvoklī.
*
[info]inese_tk at 2021-12-12 18:40 (Saite)
jā, droši vien tas, ka es cenšos kaut kā vismaz drusku skatīties tai tumsai acīs ir rezultējies ar to, ka tie līmes periodi vairs nav gadiem, bet ir tikai mēnešiem vai nedēļām ilgi, turklāt es spēju nobalansēt uz tās bezdibeņa malas un viņā neiegāzties. tikai vairāk vai mazāk piesūkties ar tiem dūmiem, kas no viņa ceļas un nosalt tai aukstumā, kas no viņa dveš.
droši vien vajadzētu būt drosmīgākai tajā tumsas uzlūkošanā.
Previous Entry  Next Entry