Es Tevi jūtu kā cilvēku, kurš dabiski iet šamanisma cełu savā dvēseles attīstībā, un kam ir arī tā svētība un lāsts visu just caur kermeni, kā zemei, un šis ir tas brīdis, pēc kura sekos atskārta, ka mēs šeit neesam vnk labi justies. Mums caur saviem kermeniem ir viskautkas jāiztīra, Jāizstrādā, un jau tā ir milzīga svētība sevi just un vērot un tam sekot. Loti daudz cilvēku savas dzīves aizvada pašzāljojoties lai to visu nejustu. un Iespējams nekad neuzzināsi kas ir tas, ar ko tu strādā, Vai kas caur Tevi strādā, man ir sajūta, ka tās ir paaudžu lietas, bet vienīgais īstais spēks ir tajā kad tu piekrīti sēdēt un kopā ar savu tumsu no tās neraustoties, arvien dzilāk atveroties pilnam cilvēciskās pieredzes spektram.
un vēl Varbūt jautājums ir tāds, ko tu no sevis gribi un sagaidi, jo šādi iekritieni var nākt arī vnk kad prāts pārāk ieciklējas uz režīmiem un mērkiem un aizmirst vislaik iečekoties ar to, kas patiesībā ir.
ai, man patiesībā mērķi ir baigi lielā problēma. tas man arī liek domāt tajā "bailes no panākumiem" un "neesmu pelnījusi to vai šito"/"neesmu pietiekami laba tam vai šitam". jo mana dzīve un dzīvesveids patiesībā ir ļoti bezmērķīgs. es jau kopš bērnības tiešām izvairos uzstādīt kaut kādus konkrētus mērķus, lai nebūtu jāviļas (vai smagi jāstrādā) mēģinot tos sasniegt. tas manliekas man no tēta iemantojies. viņš ļoti tā dara.
tas ko es no sevis sagaidu - nebaidīties dzīvot. nu vismaz baidīties aizvien mazāk.
Tu domā pie terapeita vai meditācijā? Neesmu. Man vienai pašai, atklāti sakot, bail. gribētos kaut kādu siteri, kam es uzticos, ka viņš varētu palīdzēt iziet cauri un atnākt atpakaļ normālā stāvoklī.
jā, droši vien tas, ka es cenšos kaut kā vismaz drusku skatīties tai tumsai acīs ir rezultējies ar to, ka tie līmes periodi vairs nav gadiem, bet ir tikai mēnešiem vai nedēļām ilgi, turklāt es spēju nobalansēt uz tās bezdibeņa malas un viņā neiegāzties. tikai vairāk vai mazāk piesūkties ar tiem dūmiem, kas no viņa ceļas un nosalt tai aukstumā, kas no viņa dveš. droši vien vajadzētu būt drosmīgākai tajā tumsas uzlūkošanā.
tas ko es no sevis sagaidu - nebaidīties dzīvot. nu vismaz baidīties aizvien mazāk.
droši vien vajadzētu būt drosmīgākai tajā tumsas uzlūkošanā.