Cik pretīgs ir tas "dzīvē noderīgāks".

(Reply to this) (Thread)

Parasti tāda attieksme pāriet līdz ar tīņa vecumu.

Tā noteikti būtu problēma, ka pusaudži jau jūtas nenoliedzami eksperti visā minētajā. Vai arī uzskata to par mazsvarīgu un "zem sevis".

(Reply to this) (Parent)

Sry, bet skolai nav jānodarbojas ar tādām lietām. Vismaz ne pedagoģiskā līmenī. Dažādas izpratnes par garīgo veselību vai attiecībām nav zinātniski verificējamas, lai to pasniegtu kā 2+2=4. Skola te palīdz tikai kā pieredzes avots. Nezinu ko šeit domā ar finansēm.

(Reply to this) (Thread)

piekrītu. varbūt tas ir iespējams (?) nezinu, bet nez vai gribētu mācīties skolā, kas pamāca kā pareizi veidot attiecības un ko nozīmē būt garīgi veselam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es negribētu mācīties... laikam jau vispār negribētu mācīties skolā, bet īpaši tādā, kurā apgūst tikai tehniskās prasmes un sagatavo "darba tirgum".

Ar to es gribu teikt, ka subjektīvā pieredze vien nav labs arguments.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā. piekrītu arī tam, ko zemāk raksta chrono - jo man ir bijusi ļoti līdzīga pieredze ar ētikas skolotāju, bet ideja jau nav slikta, iespējams, ka to pašu varētu darīt arī advancētāk un labāk, cerams (vēl prātā ir bērnībā klausītais raidījums 'svētdienas skola', kas jau tad šķita atbaidošs, jo radīja iespaidu par pārcentīgu un liekulīgu izlikšanos, kuru pieaugušie uzspiež bērniem un bez kuras nudien arī varētu iztikt)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es joprojām domāju par tavu sākotnējo komentāru.

Ir taisnība, ka būtu grūti nodarīt vērtību mācīšanu no instrumentāla līmeņa mācīšanas, un arī par pusaudžu reakciju un skolotāju kompetenci var pastrīdēties.

Tomēr man tas liekas ļoti nepareizi. Var salīdzināt ar sex education. Man liekas, padomju laikā tā nebija skolu mācību procesā iekļauta. Tad pēkšņi 90-tajos gados izglītības sistēma saprata "hei, STS un nevēlamas grūtniecības ir nepiedodami plaši izplatītas lietas, kuras varētu ievērojami samazināt, ja pusaudžiem par tām dotu informāciju". Pret sex education darbojas tieši tie paši iebildumi:
1) nevar izvairīties no vērtību aspekta, jo jau pati seksa pieminēšana skolās ir nesavietojama ar daudzām vērtību sistēmām
2) skolotāji par to kautrējas runāt un/vai paši nav kompetenti
3) pusaudži par to smejas un "tāpat jau visu zina"

Šobrīd sex-ed uzskata par "normālu" (ceru, ka tā tev liekas pieņemama, citādi mans piemērs būs garām). Neredzu, kāpēc lai nākotnē tieši tāpat nevarētu normalizēt runāšanu par mental health. Visi mēs esam zinājuši kādu pašnāvnieku un noteikti zinām daudz cilvēku ar problēmām, pat ja pašiem viss ir ideāli :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

In general tas sanāktu kaut kādi psiholoģijas/ kogn. zinātņu pamati skolās? Jā tas būtu vērtīgi, protams. Ko mest ārā ( jo diennaktī ir tik stundu cik ir un tam bērnam ir jāēd/ jārelaksējas utt) - nu es izmestu to kas ir nevis izglītojošs un domāšanu trenējošs, bet šauri specifiskas lietas trenējošs, t.i. dziedāšanu un vingrošanu, atstājot šīs lietas fakultatīviem. Iespējams arī zīmēšanu. Vēl tur šķiet ir pārāk daudz filoloģijas, valodas gramatika ārkārtīgi detalizētā līmenī. Nē tas viss arī ir labi jautājums ir par to kā visu iedabūt esošajos laika limitos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tev maz saprotams ko nozīmē jēdziens 'virpārizglītojošs'? Un vingrošana (acīmredzot domāta fizkultūra) ir vajadzīga jebkuram bērnam neatkarīgi no profila.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kustības/ fiziska aktivitāte bērniem ir vajadzīga bet es baidos ka ne tajā tizlajā veidā kāda tas notiek/ notika skolās, tad labāk lai viņi vnk futeni uzsit kaut kur pagalmā.

(Reply to this) (Parent)

Latviešu valodas gramatika ir tikpat piekasīga kā paši latvieši.

(Reply to this) (Parent)

vingrošanu nemestu (veselā miesā, vesels gars blabla), dziedāšanu gan, jo nav dziedamās balss 😂

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju ka to mierīgi var atstāt jaunatnei pašplūsmā nu un + visādi pulciņi, komandas utt - pēc izvēles, bet ne obligātajā programmā un ne ar visu to stāšanos ierindā, kopskriešanu pa riņķi, kopīgu vēcināšanos ar rokām un locīšanos un tml idiotismiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daļa no tā kalpo spējai sevi disciplinēt un strādāt komandā, kad vajag, tā kā nē. Tur nav nekā peļama. Protams, visa tā kvalitāte, kā parasti atkarīga no pedagoga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā visādi pulciņi, kur viņi izveido, piemēram, futbola komandu un tad spēles noteikumi un loģika viņus arī disciplinē un saliedē. Darīt to sakarīgā nevis tupā veidā. [Pasaki vēl ka obligātais kara dienests meiko sensu. Nemeiko, tā ir resursu notrallināšana, vajag profesionālo]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī obligātais kara dienests var būt ļoti laba štelle, ja labticīgi organizēts. Priekš zēniem laba lieta. Vienkārši mums tas vienmēr asociēsies ar sovoka vai 90o sākuma bezpreģeliem un panīkumu.

(Reply to this) (Parent)

formu ar visu skaitīšanos rindā derētu pamainīt, bet nevajadzētu sūtīt mesidžu, ka fiziskas aktivitātes ir opcionālas un kaut kāda ekstra

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu fiziskas aktivitātes viņiem tāpat gribēsies, tas drīzāk uz brīvā laika pavadīšanu attiecas un fiziskām aktivitātēm ir jābūt interesantām tipa pārgājieni alpīnisms spēles nevis stāvēt un vicināties ar rokām vai tupo skriet.

(Reply to this) (Parent)

"formu ar visu skaitīšanos rindā derētu pamainīt"

Tik pat labi varētu pamainīt universitātes un sākt tajās ierīkot skeitparkus.
Forma ir komandas indikators. Kā futbolā utml. sporta veidos. Forma armijā nav nekas dekoratīvs, bet konkrēti funkcionāla lieta.
Skaitīšanās ierindā savukārt ir disciplīnas treniņš.
Tas viss nav nekas bezjēdzīgs, kā jūs sakāt, bet pat diezgan esenciāls komandas menedžmenta psiholoģijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir pareizi, bet jautājums - cik lielā mērā ir vajadzīgs taisīt no viņiem komandas un kāda veida? Vai viss šis ir vajadzīgs intelektuāla darba darīšanai sadarbojoties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir vajadzīgs vispār. 'Pašplūsma' ir priekš zāli pīpējošiem hipijiem. Tā tava garlaicīga atkārtošanās par sadarbību kā visu attiecību pamatu ir feelgood uptopiska huiņa. Savukārt disciplinētība ir tikums pats par sevi. Izlutināti pašplūsminieki ir liels luksus. Tavs ZTP arī uz tādiem nekad neturēsies.

(Reply to this) (Parent)

salīdzināt var, protams, skolā paralēli ētikai tika pasniegta arī veselības mācība (otrā nekādu pretestību neizraisīja)
varbūt tā ir mana 'alerģija' pret psiholoģiju, bet doma, ka kādas tobrīd aktuālās psiholoģijas teorijas kontekstā tiktu sludināts ideālais attiecību vai saprātīga cilvēka modelis man uzdzen drebuļus.
ja tiek mācītas elementāras, vispārzināmas lietas, tad tas ir 'common sense' un, ja cilvēks to pats nav spējis aptvert tāpat, tad nez vai mācīšana līdzēs. (tas nu tā, iespējams, kļūdos)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu mācīt to kas par cilvēka smadzenēm un atiecīgi to darbību ir zināms, t.i. neiro un kognitīvo zinātņu pamati/ elementi un no tā izrietošs kritiskās/ racionālās domāšanas treniņš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju ka jā, jo kā cilvēki veido attiecības un kādi ir pareizie paņēmieni to veidošanai pa taisno izriet un tā, kā strādā smadzenes. Tas nozīmē saprast sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh..man tas šķiet diezgan looooong shot. tādā gadījumā visiem neirologiem vajadzētu būt attiecību guru :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atvaino, skrollējot epastu updeitus vienu tavu komentāru nejauši izdzēsu.

(Reply to this) (Parent)

Es domāju ka attiecību guru drīzāk ir, teiksim, specdienestu virsnieki, kuri šīs lietas studē un trenē tīri praktiskā plāksnē. Droši viena paņemt kādus elementus ko psrs kara diplomātiskās akadēmijas vai analoģisku rietumu mācību iestāžu programmām un adaptēt vairāk uz sadarbību nevis vervēšanu un manipulāciju būtu apmēram vajadzīgais. Also es domāju ka elitārās skolās tml kursi arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es personīgi tādām lietām vispār neticu - cilvēks var sevi labi prezentēt, spoži izteikties, veikli mānīties or whatevz, bet attiecības, manuprāt, vispār nav iespējams iemācīties. var līdz kkādai pakāpei kontrolēt savu rīcību un lasīt otra reakciju, bet attiecības kā veselums ir ļoti [tev noteikti patiks šis vārds] mistiskas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā var iemācīties to kas jau ir izpētīts/ zināms. Ir pilnīgi skaidrs ka visu par smadzeņu darbību mēs vēl nezinām un šādi kursi būtu regulāri jāpārskata ņemot vērā jaunāko uzzināto/ secinājumus.

(Reply to this) (Parent)

Tautā jau tā arī uzskata, ka attiecību problēmas var risināt ar iešanu pie tantiņas, lai noņem ļauno aci un veņec bezbračija ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet reizēm jau tā lāstu noņēmēja tantiņa ir taisni tas, kas tajā brīdī vajadzīgs - viņa parunājas ar cilvēku, uzklausa, iemāca paskatīties uz problēmu no cita skatpunkta, un cilvēks nākamajā reizē sev tipiskajam grābeklim nevis uzkāps, bet pamanīs un apies apkārt. Ir jau konkrēti cilvēku apkāsēji šajā darbības jomā, tomēr netrūkst arī to, kas izprot citus cilvēkus un tad "maģija" sanāk tā pati psihoterapija paslēpusies zem cita vārda.

(Reply to this) (Parent)

Jā tirgus šeit ir nepareizs vārds, cilvēku darbība nav tirgus, saprāts nav prece.

(Reply to this) (Parent)

Cilvēkiem ir tāda neveselīga tendence savos trūkumos vainot skolu vai vecākus.

(Reply to this) (Thread)

fakts! lai vaino tikai paši sevi, ka par tādu sūds piedzimi /s

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es līdz tam nebiju aizdomājies, ka šī varētu būt vienīgā alternatīva. /s

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, šis ir interesanti. Vajag vainot sevi, ka nepiespiedi vecākus sevi pareizāk audzināt, skolotājus mācīt derīgākus zināšanas, un vispār, ka piedzimi ar nepietiekošu iq?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Blaming is strong with this one!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu, pastāsti par alternatīvām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc vispār kādu vainot?

(Reply to this) (Parent)

Nē, vainot vecākus kā reiz var. Ne jau tā, ka pieaugušam esot iet un dirsties ar viņiem bezjēgā, bet tīri globāli pie sūdīgiem bērniem pamatā vainīgi sūdīgi vecāki.
Skolu var vainot tikai pie nekvalitatīvas izglītības vai sliktas organizācijas.

(Reply to this) (Parent)

Nē, skolām ir jāgatavo domātāji. Ne pilsoņi, ne patērētāji, ne ierindas cilvēki bet domātāji. Kā labi zināms, ierindas cilvēki kas nav domātāji drīz vienalga būs lieks balasts. Līdz ar to a) daudz zināšanu, vairāk nekā tagad, balstoties tavā piemērā - ar ko atšķiras sulfāti, sulfīti, sulfīdi, hiposulfīti, tiosulfāti. b) loģikas un kritiskās domāšanas/ instrumentālās racionalitātes prasmes.

(Reply to this) (Thread)

Domātāji jau tieši tiks automatizēti. Jāgatavo dzīves baudītāji, attiecību virtuozi, brīvā laika šķērdētāji..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas viss novestu pie t.s. hedoniskās bremzēšanās tāpēc neder, jāgatavo automatizēto domātāju koordinētāji, plānotāji, domātāji- universālisti. Iespējams - ar dažādiem smadzeņu papildinājumiem.

(Reply to this) (Parent)

/attiecību virtuozi,/ also jā šito varētu - kādi augstas klases izlūkošanas darbinieki.

(Reply to this) (Parent)

Es drusku padomāju un patiesību sakot šī ideja nebūt nav tik slikta, ja atvēl vienu stundu, kurā apspriest dažādas dzīves situācijas un potenciālos rīkošanas scenārijus tajās. Praktiski gan es atceros ētikas stundas, kas bija manā skolā un ja ir viens priekšmets bez kura varētu būt varējis iztikt, tad tās ir tās. Problēma šajā gadījumā varētu rasties ar pārlieku lielas subjektivitātes ienešanu, jo "tie jau bērni un es viņiem iemācīšu kā lietām jābūt". Mana ētikas skolotāja tieši ar to palika atmiņā. Uzpūtīgs pieaugušais, kurš uzskata, ka ir ļoti augsti morāls un sprediķo par to cik mums visiem ir jābūt labiem, i.e. tādiem kā viņai.

(Reply to this) (Thread)

Jā, skolotāji daudzus uz papīra labus plānus sabojā. Viedi cilvēki skolās ir liels izņēmums, pēc manas pieredzes.

(Reply to this) (Parent)