tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-09-11 12:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
meklējot ceļazīmes
Dažreiz var rasties mānīga sajūta, ka laime ir pastāvīga un tās svārstības starp izmisumu vai tukšumu ir tik nemanāmas, ka ignorējamas. Ilūzija par citu cilvēku spēju būt godīgiem un pretimnākošiem, pat tādu, ar kuriem guļam, ir potenciāli bīstama, jo sāpina visnepiemērotākajā brīdī. Šis ir strupceļš, jo pagaidām neredzu, kur doties tālāk. Vientulīgā askētismā, kādu piekopu studiju gados? Ar stingru kontroli, kas un cik daudz ienāk manā privātajā telpā, samazinot šo cilvēku daudzumu līdz minimumam? Vai mesties iekšā "dzert un drāzties" attieksmē, baudot visas iespējamās apreibinošās vielas un mežonīgu seksu ar svešiniekiem, kā darīju vēl pirms pāris gadiem? Vēl pastāv iespēja atgriezties pie kristīgās ticības, kas gan, ņemot vērā manu progresu domāšanā kopš pusaudžu gadiem, būtu samērā sarežģīti. No otras puses fitness esot daudzu jaunā reliģija, turklāt ar krietni uzskatāmāku labumu nekā vingrošanai baznīcā uz celīšiem un mea culpa noskaņās. Galvenais izturēt šo noskaņojumu, kad vienaldzības dēļ pret visu radusies vīpsnājoša un noskaņa no sērijas "kas būs, tas būs". Izturēt to, ka vienīgie gaismas punkti vienaldzības tumsiņā ir sāpes.

Sapratu, kas būtu ideālais scenārijs: vingrot divatā ar kristīgi noskaņotu un zāli pīpējošu vai sēnes ēdošu fitnesa treneri, kurš pēc tam mani kārtīgi izdrāztu. Ja kādam ir kontakti, welcome!


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]savaadaisu
2015-09-11 14:48 (saite)
Visam savs laiks.
kristīgi noskaņotu un zāli pīpējošu vai sēnes ēdošu fitnesa treneri ... LABS!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-11 15:19 (saite)
Labi, bet kam ir laiks tagad? Nevis kaut kad, bet tagad, ja saproti domu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3_5469mhz
2015-09-11 15:19 (saite)
Tagad laiks ir meditēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-11 16:29 (saite)
Nē, man gribas cīņu ar sevi, sviedrainu un asiņainu (un mazliet, mazliet reibinošo vielu bezrūpības atslodzei). Lai meditētu, ir jābūt spēcīgai, es tāda neesmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3_5469mhz
2015-09-11 16:34 (saite)
Man šķiet, ka meditācija ir tas, kas padara cilvēku mentāli stiprāku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-11 16:39 (saite)
Savukārt man šķiet, ka ir jābūt zināmām spēka rezervēm, lai vispār līdz tam tiktu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]savaadaisu
2015-09-11 15:25 (saite)
Tev, varbūt mieram un klusumam? Sajūta, ka pārāk daudz caur sevi laid. Attiecīgi iespējams, ka tāpēc arī doma par fitnesu, varbūt ne gluži ar apnarkojušos mācītāju, bet pašai ar sevi gan. Kādu procesu vajag lai sevi sadzirdētu. Kas nu kam tuvāks - man malkas skaldīšana. Tev tas fitness, braukšana ar riteni?
Kad sāks šķilties nost organisma sistēmas, tad jau būs par vēlu.
Pelēks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-11 16:30 (saite)
Ja man būtu kur, arī ietu skaldīt malku :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]laba_doma
2015-09-12 15:26 (saite)
Labāk aizej pie normāla psihoterapeita. Tas būs efektīvāk nekā meklēt atbildes pašam vai Cibas komentāros. It īpaši, ja tu vairs neesi jauna meitene un gribi paspēt sevi savest kārtībā un nodibināt normālu, mīlošu ģimeni, pirms tavs bioloģiskais pulkstenis ir aiztikšķējis.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-12 20:04 (saite)
Wow. Vienkārši wow. Variants, ka ir cilvēki, kas nav piemēroti ģimenes dzīvei, netiek izskatīts? Būt par dzemdējošu mājsaimnieci nav mans lielākais sapnis un Cibas komentāri ir palīdzējuši ļoti daudz reižu, tā ka no Cibas komentāriem rokas nost!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laba_doma
2015-09-12 21:57 (saite)
Oho! Sprēgā kā dimanta šķiltaviņas un gan jau pie vajadzības arī dzel kā čūskas dzelonītis. :)

Ja cilvēkam nav kaut kādi neiroloģiski vai citādi nopietni defekti - un tev, kā man liekas, tādu, par laimi, nav -, tad, nē, šāds variants netiek izskatīts. Bet vai tu, jaunkundze, neizskati variantu, ka pie tavām nelaimēm vismaz daļēji ir vainīga šīs absolūti dabiskās, pirmatnīgās dziņas apspiešana un noliegšana?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-14 15:46 (saite)
Maksa par šīs lietas noskaidrošanu praksē būtu pārāk augsta. Ja nu vienīgi Tu būtu tēvs, tad visu vainu (un audzināšanu), ja es nekļūtu laimīgāka, pēc tam varētu novelt uz Tevi kā padoma devēju :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laba_doma
2015-09-14 17:15 (saite)
To var noskaidrot arī terapijā. Turklāt ģimenes veidošanu es pieminēju tikai kā papildu motivētāju. Ja tev tā nav, ok, - lai tādā gadījumā motīvs ir dzīves problēmu risināšana vispār.

Un par to praksi - nav problēmu; vienu mazu cilvēciņu es esmu gatavs ņemt savā apgādībā jebkurā laikā. Nezinu, kā tev, bet man ir skumji iedomāties, ka es varētu izrādīties nokaltis zars. Turklāt es gribu, lai vismaz vienam bērnam būtu tāda bērnība, kādu es gribēju sev, bet kādas man nebija. Nu, tu gan jau zini - tās lietas, kas bērnībā pietrūkst visvairāk. Tāda kā pasaules netaisnības izlabošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-15 14:07 (saite)
Esmu gājusi uz terapiju (gan pie sievietēm, gan pie vīriešiem), bet līdz šim neesmu spējusi atrast speciālistu, kas tiktu galā ar manu pieredzi, traumām, seksualitāti, emocijām un visu pārējo komplektiņu. Ja neticu tam, ko man saka, nav ne mazākās motivācijas maksāt summu, par kuru iespējams iegādāties daudz interesantākas lietas.

Par ģimenes veidošanu, te nu man būtu, ko teikt, bet tad atkal sanāktu pārāk gari un, nedod dievs, vēl aizvainotu kāda apbērnojušā Cibas sektora jūtas. Īsā versija: neesmu līdz šim satikusi vīrieti, kura bērnu gribētu iznēsāt un mīlēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laba_doma
2015-09-15 20:24 (saite)
Es vairs nezinu, ko tev ieteikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-09-16 00:10 (saite)
Nu beidz, nav tik traki :) Es sākšu pamazām, pa vienai lietai un tad jau, skat, rindā stāvēs skaistais dārzs, kur zied tik rozes un sirds nesāp nemaz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laba_doma
2015-09-16 10:30 (saite)
Vai ne? :) Katrs ceļojums sastāv no maziem solīšiem, kas katrs par sevi ir nemanāms nieks, bet, kad tādi mazi solīši sakrājas cits pie cita, tad tu vienā brīdī atskaties un ieraugi, ka esi labi ticis priekšu un ka, šādi turpinot, tu beigu beigās arī nokļūsi tur, kur vēlies. Galvenais ir neiesprūst pa vidu, starp mazajiem solīšiem, kad ir grūti saprast, vai virzība joprojām notiek vai arī tā ir apstājusies. Tad tu, lūdzu, atceries šo skaisto dārzu, "kur zied tik rozes un sirds nesāp nemaz", un savu pašreizējo apņēmību tur nonākt. Un neapstājies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]grey
2015-09-13 23:47 (saite)
Tevī runā maksimālisms, vienaldzības tur nav. Varbūt nogurums.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?