Klade
Atvilktnē
Recent Entries 
23.06.2017 23.26
Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā es vakaru pavadīju kopā ar pāris draugiem. Bija tīri jautri.
19.06.2017 17.41
Manai nekustamā īpašuma māklerei patīk daudz runāt, tā ka brīžiem man ir stipri jāsaņemas, lai es nekļūtu rupjš. Bet citādi viņa ir laipna un pretimnākoša. Viņa piedāvājas kopā ar mani iet uz banku un citām iestādēm, un viņa jau 3x ir teikusi, ka mani nepametīs.
16.06.2017 23.14
Jaunajā dzīvoklī, es ceru, man būs irobots uz zemes un kaut kāds recirkulācijas gaisa filtrs virs galvas. Tad es varbūt beidzot tikšu vaļā no regulārās grīdas mazgāšanas un putekļu slaucīšanas. Ja vēl būs veļas mašīna ar žāvētāju un man vairs nevajadzēs kārt drēbes, tad es vispār būšu sajūsmā. Apnicīgākās nodarbes pasaulē.
12.06.2017 21.33
Pasaule ir kustīga vieta, lietas pastāvīgi mainās, un, ja cilvēks, sakrītot kaut kādiem noteiktiem apstākļiem, sev saka: "Šiem apstākļiem es nevēlos pielāgoties; labāk izlikšos, ka to nav", tad tas, man liekas, ir tas pats sliktākais no visiem variantiem.
12.06.2017 16.21
Izstaigājos pa botānisko dārzu. Tikko bija beidzis līt lietus, neviena cita apmeklētāja tur nebija, tikai pāris dārza darbinieki, kas nesteidzīgi čubinājās šur un tur. Koki, krūmi, zāle, ietves - viss bija slapjš un pilošs. Debesis izskatījās smagas, kuru katru brīdi varēja atsākties lietus, taču man bija silti, un es gāju lēnām, bieži apstādamies, lai labāk satvertu kādu domu vai iespaidu. Sagaidījuši lietus beigas, putni daudz dziedāja un lidinājās apkārt, un sēdēja uz zara man degungalā. Gaiss smaržoja pēc skujām, nezināmiem ziediem, slapjas zāles un vēl nezin kā. Nopurinādams no lapām ūdens lāses, ik pa laikam uzpūta silts vējiņš. Tad atkal klusums, smaržas, un man nekur nebija jāsteidzas.
09.06.2017 21.03
Lielais gulbju tētis sāka trenkāt mazos pīlēnus, jo man bija bijis interesantāk barot viņus nekā gulbi, kurš man mēdz kost kedās, ja maize netiek dota pietiekami ātrā tempā. Nu, ja ir liels un stiprs, droši vien var atļauties darīt arī tā, taču mīļam kļūt tā būs grūti.

Turklāt šodien tur, dīķa krastā, ir parādījušies uzraksti, ka barot gulbjus ir kategoriski aizliegts un ka par šā aizlieguma pārkāpšanu pienākoties 200 eiro sods. Bargi - gan pret barotājiem, gan pret gulbjiem.
07.06.2017 23.28
Labprāt noslīgtu uz ceļiem un nokristu ar seju siltās, mīkstās jūrmalas smiltīs, puff! Un lai viegli pūš silts vējiņš, un tālumā šalc viļņi, un smaržo pēc jūras. Un lai dzīve šķiet bezrūpīga un viegla.
02.06.2017 18.24
Šodien mana hipohondrija man izmaksāja 15 eiro, bet tas nekas. Turklāt tā varēja izmaksāt arī dārgāk: gan ārste, gan analīžu taisītāja - abas brīnišķīgi, pretimnākoši cilvēki - sazin kāpēc man paprasīja uz pusi mazāk, nekā vajadzēja. Bet ko es? Es savukārt izdomāju, ka ir jāizmanto gadījums un jāpalūdz ārsti uzrakstīt man recepti, ar kuru aptiekā nopirkt spirtu. Spirtu man vajag, lai es varētu uztaisīt zāles tinktūru, taču ārstei es teicu, ka kompresēm. Likās, ka nevainīgi meli, bet kā es pēc tam sarku! Turklāt ārste izstāstīja, ka kompreses labāk taisīt ar degvīnu, un, kā smejies, recepti es tā arī nedabūju.
29.05.2017 00.11
Rītdien 8.30 man ir jābūt Ķengaragā, tāpēc uzliktu modinātāju uz 7.15. Vajadzētu iet gulēt, bet vēl negribas. Šovakar pastaigā bija tik patīkami silts laiks, ka es gāju un priecājos, cik brīnišķīgs vakars. Un tagad man ir drusku žēl to laist vaļā. Miegs gan jau tā kā nāk, tomēr es vēl drusku paklausīšos mūziku un padzeršu alu (bezalkoholisko), un padomāšu kaut ko patīkamu.
28.05.2017 23.50
Šodien Maximā bija 30 % atlaide saldējumam, tāpēc es nospriedu, ka jāizmanto gadījums un jānopērk kaut kas kruts. Sākumā es meklēju plūmju saldējumu vafeļu konusā, bet tāda tur nebija, tāpēc kā nākamo labāko variantu es izvēlējos mazo "Polu" vafeļu glāzītē. Ņammīgs. Garšo tā, kā saldējums garšoja pirms gadiem 20 vai mazliet vairāk. Tajos pavisam senajos laikos mana vecāmāte strādāja pienotavā, un pāris reizes, kad mēs pie viņas ciemojāmies, viņa no darba pārnesa lielu, baltu plombīra saldējuma kluci. Tas bija kaut kas. Tolaik saldējums nebija bieža parādība, un piepeši tā bija tik daudz. Acis bija lielas, ārā spīdēja saule, un tas bija notikums.
25.05.2017 21.21
Kad es biju mazs, mums pagalmā bija zēns Gariks, kuram bija suns Teris. Gariks raustīja valodu, Teris vārtījās sūdos. Abi bija izteiksmīgas personības, taču ne visiem saprotamas un pieņemamas. Sevišķi grūti klājās Terim.
22.05.2017 11.01
Pamatskolā matemātika laikam bija mans mīļākais priekšmets, bet es nekad uz to īpaši neiespringu. Es nekad nepildīju mājasdarbus un negatavojos mācībstundām, taču man bija gaiša galva, kas man ļāva ātri iemācīties jauno vielu un būt pirmajam, kas izrēķina klasē uzdotos uzdevumus. Lai gan arī ne vienmēr - reizēm es slinkoju un jokojos, un traucēju klasesbiedriem, kas tobrīd centās mācīties. Jo, atklāti sakot, ne matemātika man bija galvenais; tā man, protams, patika, taču vēl vairāk man patika manas matemātikas skolotājas, kuru uzmanību es vēlējos pievērst - vienalga, ar rēķināšanu vai palaidnībām. Visas matemātikas skolotājas, pie kurām es mācījos, pret mani bija vēlīgas, varbūt pat kaut kādā ziņā mīļas, un viņas droši vien cerēja, ka varēs no manis kaut ko izveidot. Bet viņas laikam pārrēķinājās un pievīlās. Žēl.
This page was loaded Jun 24. 2017, 10:02 pm GMT.