Klade
Atvilktnē
Recent Entries 
25.11.2020 11.41
Kamēr es mājās strādāju pie datora, kaķis ik pa brītiņam nāk man klāt un ieņaudas, kas nozīmē, ka viņš aicina mani rotaļāties. Sākumā es liedzos, bet beigu beigās nopūtos un gāju ar'. Apgūlos kaķim blakus uz paklāja un teicu: "Nu? Izklaidē mani!"

Jā, tik tiešām - kaķis vienmēr gaida, kad es viņam pakustināšu striķīti vai paripināšu kādu rotaļlietu, bet kāpēc gan nevarētu būt otrādi? Kaķis vairs nav nekāds bērns, un, es domāju, tas būtu tikai godīgi, ja pārmaiņus arī kaķis padarītu kādus kumēdiņus, lai savukārt izklaidētu mani. Katrā ziņā es par to ļoti priecātos.
25.11.2020 10.36
Ja godīgi, tad es tiešām ticu, ka noklusēšana nav melošana. Es apzinos, ka tas ir uz ētiskuma pašas, pašas robežas, faktiski jau pelēkajā zonā, bet tomēr. Melot man riebjas, un es visiem spēkiem cenšos no tā izvairīties, tāpēc, ja ir variants melošanas vietā kaut ko noklusēt un nepateikt, tad es labāk izvēlos to. Priecīgu tas mani nedara, bet dzīvot ar to es varu.
19.11.2020 12.05
Tas tomēr ir drusku dīvaini, ka cilvēks (es) var ilgu laiku (mēnešiem) dzīvot bez kādas mantas, līdz beidzot saņemas (atceras) to pasūtīt interneta veikalā, bet, kad uzzina, ka līdz piegādei būs jāgaida 10 dienas, tad pēkšņi - bāc, ko tik ilgi?!

Kamēr tas bija atkarīgs no paša, tikmēr mēnešus varēju dzīvot bez, un nekas nedega, bet, tiklīdz termiņš kļuva par kāda cita (interneta veikala) atbildību, tā uzreiz 10 dienas pārvēršas par bezgalību un gribas teikt: "Davaj, ašāk! Man taču vajag!"

Jā, divkosis.
18.11.2020 10.33
Pēdējos gados esmu sācis sekot līdzi kosmosa industrijas notikumiem, galvenokārt SpaceX aktivitātēm, un, atklāti sakot, man šī lietiņa diezgan stipri cepī, tomēr ir viena lieta, kas man kosmosa industrijā drusku kaitina. Man ir diezgan grūti pieņemt, ka, laižot gaisā raķetes, nedrīkst pārsniegt lidojuma plānus (kā savulaik Padomju Savienībā piecgades plānu izpildīt četros gados) un nedrīkst uzstādīt nekādus neplānotus rekordus. Raķetes nedrīkst, piemēram, uzskriet kosmosā par 5 % ātrāk, nekā paredzēts, un ieņemt par 10 km augstāku orbītu, nekā ir plānots - ja tā notiek, tad tās ir nopietnas problēmas, kuras pēc tam ir jālabo, kas bieži vien neizdodas, un attiecīgās misijas to dēļ var ciest neveiksmi. Tāpēc, laižot gaisā raķeti, visam vienmēr ir jānotiek uz sekundi un uz metru tieši tā, kā tas ir ticis ieplānots pirms lidojuma - nekādas novirzes, nekādas pārcentības un virsnormas nav pieļaujamas. Normālība ir raķešu laišanas zelta standarts, un tā ir lieta, kas man drusku skrāpē nervu, jo normālība man liekas viduvējība, un uzstādīt viduvējību par visaugstāko, visvēlamāko mērķi - tā man liekas tik aplama pretruna, ka man aš gribas sakost zobus un teikt rrrr!
13.11.2020 20.24
Kopš es veikalos lietoju sejas maskas, man, pērkot pilngadīgajiem paredzētus produktus, pārdevējas atkal prasa rādīt personas dokumentus, jo, tipa, aiz maskas nevarot saprast, vai man ir 18 vai cik. Nu labi, dokumentu parādīt man nav grūti, bet tagad es iedomājos - ja aiz maskas nevar redzēt, cik man gadu, tad kā pārdevējas aiz maskas var ieraudzīt, ka dokuments, ko es viņai rādu, pieder man, nevis manam tētim vai kādam citam? Ha hā!
06.11.2020 09.22
Šorīt man bija diezgan interesants sapnis. Es biju nelielā, bet piebāztā mūzikas klubā, kur uzstājās kaut kāds Franz Ferdinand vai Casabian latviešu analogs. Es laikam kaut kā biju saistīts ar grupu, jo sēdēju skatuves malā, no kurienes bija ideāli pārredzama gan skatuve, gan apmeklētāji. Koncerts bija diezgan ugunīgs, mūziķi pamīšus gan aušojās, gan izlika visu sirdi, un skatītāji bija sajūsmā.

Vienā brīdī kā viesmāksliniece uz skatuves kāpa Anglijas karaliene ar stabuli vai flautu. Nākot uz skatuvi, viņa savā nodabā spēlēja gammu vai flautas vingrinājumu, kuru pārtvēra grupas basģitārists un, to attīstot, sāka spēlēt muzikālas frāzes, kurām pievienojās pārējie mūziķi, un beigu beigās improvizējot nospēlēja foršu skaņdarbu.

Skatītāji par iespēju būt aculieciniekiem šādam radošajam procesam bija stāvā sajūsmā un piepeši sāka no visa spēka saukt: "Skaļāk, skaļāk, skaļāk!" - varbūt lai uzstādītu skaļuma rekordu, nezinu. Sākumā es klusēju, bet, tā kā es esmu galējību cilvēks, man piepeši sagribējās uzzināt, cik tad skaļi šādā koncertā var būt, un arī es sāku kliegt: "Skaļāk, skaļāk, skaļāk!"

Laikam skaļums bija tiešām liels, jo tai brīdī es pamodos. Tagad es klusiņām ceru, ka es nekliedzu balsī un kopā ar mani nepamodās arī mani tuvākie kaimiņi.
31.10.2020 22.36
Pirms dažām dienām nopirku vīnu, jo bija ienācis prātā, ka varbūt tas varētu kļūt par interesantu ieradumu, kurš izdaiļotu manus vakarus, taču izskatās, ka tik vienkārši nebūs. Tā kā es jau gadus 10 alkoholu neesmu lietojis vairāk kā 2 % radlerus, tad biju jau aizmirsis, ka alkohola reibums mani padara trulu un paviršu, kas ir īpašības, kuras man ļoti nepatīk. Nez, varbūt es esmu aizspriedumains, un varbūt ir vajadzīgs treniņš, lai iemācītos alkoholu izbaudīt, bet šobrīd man tas galīgi necepī un man ir grūti saprast, uz ko pavelkas alkoholiķi, kuri to dara katru dienu un lielos daudzumos. Katrā ziņā zāle man liekas daudz, daudz interesantāka un patīkamāka. Vienīgā bēda, ka zāle ar laiku piepilda galvu ar vati, kuru es nezinu citādi iztīrīt, kā ievērojot atslodzes periodus, kuri man tradicionāli sākas no oktobra - tātad tagad. Tāpēc es arī aiz gara laika te tagad eksperimentēju ar vīnu, bet, nu, pagaidām grūti iet.
26.10.2020 18.45
Man ir tāda sajūta, ka cilvēki, kopš veikalos ir obligāti jāliek maksas, ir sākuši vairāk lupīt cits citam virsū - varbūt tāpēc, ka nevar tik ātri saprast, vai tā pusseja, kas ir redzama, pieder kādam pazīstamam vai ne. Un, ja ar to vēl ir par maz, tad tūlīt uznāks ziema un cilvēki sāks vilkt cepures, tad vispār visi izskatīsies pēc ninzām.

Bet nekas - gan jau cilvēki iemācīsies arī pēc acu krunciņām atpazīt, kurš savs, kurš ne.
23.10.2020 20.45
Katrreiz, kad es vāru zupu un lieku tai klāt kādu sastāvdaļu - kartupeļus, gaļu, makaronus, grūbas, vienalga -, man galvā kāds sāk čukstēt: "A ja nu būs par maz?" Tā es, baidīdamies neveiksmes, bieži pārapdrošinos un visas sastāvdaļas salieku par daudz, bet, tā kā katlā vietas ir tik, cik ir, beigu beigās virums tad izskatās vairāk pēc biezeņa nekā zupas.

Mērenība, jopcik!
15.10.2020 16.12
Šodien dzīvoklim beidzot pieslēdza apkuri - urā! -, taču šis medus pods diemžēl atnāca komplektā ar darvas karoti, jo viens no radiatoru automātiskajiem atgaisotājiem sāka laist garām ūdeni un es nezināju, kā to sūdu apturēt. Stulbākais ir tas, ka atgaisotājs atrodas aiz reģipša un tam var piekļūt tikai caur 10x10 cm revīzijas lūku, tā ka ne tur kādu trauku apakšā var palikt, ne arī kārtīgi tikt klāt, bet ūdens tik tek un tek, un tek aiz reģipša, normālā straumītē.

Sākumā es meklēju radiatora krānu, ar ko to sūdu aizgriezt, bet, par vilšanos, atklāju, ka krāns atrodas AIZ atgaisotāja, tā ka ar to es neko nepanācu. Pēc tam mēģināju stiprāk pieskrūvēt atgaisotāja uzgali, bet uzgalim - sūdam tādam! - augšā ir 2 caurumiņi, pa kuriem būtu jānāk ārā liekajam gaisam, tikai man tur nāca nevis gaiss, bet ūdens, un pilnībā aizskrūvēt uzgali nevar. Tad es gribēju uztaisīt reni, pa kuru novadīt ūdeni no aizreģipša uz istabas pusi un tālāk kādā traukā, bet atklājās, ka man pie rokas nav piemērotu materiālu, tā ka arī šī ideja man nepalīdzēja. Beigu beigās es atcerējos, ka man mājās ir auto riepas ventiļa uzgalis, tikai bez caurumiem. Aši, aši to sameklēju, noskrūvēju atgaisotājam caurumaino uzgali, vietā uzskrūvēju bez-caurumaino, un - kāds atvieglojums! - beidzot man izdevās to stulbo sūdeni apturēt!

Nezinu, cik daudz ūdens tur paspēja iztecēt - aiz reģipša neko nevar redzēt -, bet tās noteikti nebija dažas piles. Katrā ziņā es esmu pilnībā atvērts varbūtībai, ka man kuru katru brīdi var pie durvīm piezvanīt apakšējie kaimiņi, lai pasūdzētos, ka es esmu viņus nolējis, un prasītu kompensāciju. Nu, jā - droši vien tā IR mana vaina, kaut arī ļoti grūti paredzama, jo iepriekšējos gados viss bija ok. Bet, no otras puses, labi, ka es tajā brīdī biju mājās un, sadzirdējis burzguļošanu aiz revīzijas lūkas, uzreiz sāku to risināt. Varēja būt arī sliktāk.
13.10.2020 19.45
Sit mani nost, bet man ļoti patīk rakstīt skaitli "2020" - visi manas simetrijas baudas centri par šo skaitli ir stāvā sajūsmā. Taisni žēl, ka 2020 iet uz beigām, jo 2021 vairs nebūs tas. Tomēr 2021 noteikti nav arī sliktākais nepāra gadskaitlis, ko es savā mūžā esmu rakstījis. Visneglītākais gadskaitlis, manuprāt, bija 1993. Es nebrīnītos, ja 1993 izrādītos pirmskaitlis.

Pārbaudīju: ir arī. Veh!
23.09.2020 04.10
Dīvaiņi "SALEM" pēc 10 gadu klusuma ir izdevuši jaunu singlu, un izskatās, ka talants viņiem pa šo laiku nav zudis. Manuprāt, ļoti skaista dziesma. Kad sāku klausīties uz repeat, pēc tam ir grūti saņemties izslēgt.

SALEM - Starfall
This page was loaded Nov 30. 2020, 1:21 pm GMT.