Klade
Atvilktnē
Recent Entries 
19.10.2017 16.57
Lai arī neizmantotas iespējas grauž, labāk lai tā ir neizmantota nekā vispār neieraudzīta.
18.10.2017 23.16
Esmu cilvēks ar trūkumiem.
18.10.2017 22.34
Laikam kļūstu par savas jomas speciālistu. Spriežu pēc tā, ka mana komunikācija ar klientiem paliek arvien brīvāka un patīkamāka. Pozitīvi.
17.10.2017 22.57
Un vēl es esmu iedomīgs.
15.10.2017 00.23
Es nekad neesmu aizmidzis pie ieslēgta televizora - man tas liktos tik nepareizi. Taču drīz es saņemšos un ļaušos vilinājumam.

Vispirms gan jānopērk televizors.
15.10.2017 00.00
Slīpēju griestus, un man matos bira puteklīši. Acīs arī.
09.10.2017 00.13
Draudzība ir par to, kas ir kopīgs.
03.10.2017 23.08
Reiz man bija kaķenīte, kurai atiezās zobi un raustījās ūsas katrreiz, kad aiz loga ieraudzīja putnu. Murrājot viņa aizvēra acis un ar nadziņiem lēnām plūkāja segu vai ko citu, kas nu tobrīd gadījās apakšā. Kad viņa grasījās kaut kur lēkt, īsi pirms tam viņa sāka stipri mīņāties, meklējot labāko atbalstu atspērienam, līdz pašās beigās - pussekundi pirms lēciena - viņai strauji iepletās zīlītes, un viņas acis kļuva - melnas.
01.10.2017 21.23
Šodien dzīvoklī dūšīgi špaktelēju sienas, un, tā kā špaktelētāja ļaunākais bieds ir nelīdzens, viļņains špakteles klājums, man tagad acu priekšā visas virsmas drusku viļņojas. Baigi.
30.09.2017 01.15
Man liekas, ka pateicībai ir jābūt kādai sirsnības izpausmei, bet tam es bieži esmu par kautrīgu. Līdz ar to es esmu diezgan nepateicīgs cilvēks.
29.09.2017 22.15
Ienācā prātā skaidrojums, kāpēc es nevienam nekad neesmu aizrādījis: "Tu atļaujies pārāk daudz," -- jo es pats gribu atļauties daudz.
26.09.2017 20.25
Ejot pa nesen pļautu zāli, sienāži sprakšķ kā dzirkstelītes.
This page was loaded Okt 20. 2017, 1:03 am GMT.