Klade
Atvilktnē
Recent Entries 
17.08.2017 22.06
Šovakar vientuļā parciņā sastapu smuku kaķīti, kurš tur bija atnācis pamedīt. Kad es piegāju viņam tuvāk un pietupos, viņš ņaudēdams nāca man klāt. Es viņu paglaudīju, viņš sāka trīties ap mani, es paglaudīju vēl, viņš turpināja trīties, es pakasīju aiz auss, bet viņš apvēlās uz muguras, ķepām gaisā. Es pabužināju viņam vēderiņu, pēc tam kādu brītiņu ar viņu rotaļājos un glaudīju, un tas viss man sagādāja lielu prieku, taču beigu beigās tomēr nespēju nepateikt: "Es tikai ceru, ka tev nav blusu." Pēc tam es cēlos un gāju tālāk, un katram gadījumam apskatīju savas rokas.
12.08.2017 23.08
Un vēl man liekas, ka tad, ja es iešu atsperīgu soli, smaidot, rokas plati vēzējot, tad kāds noteikti noskaudīs un pienāks, un tieši vai slēpti pavēlēs to pārtraukt. Šī prasība kļūs par bezkompromisu konfrontāciju, kurā viens no mums būs spiests piekāpties un apvaldīt sevi, un tas būšu es. Tāpēc labāk iet stīvu gaitu, nolaistu galvu. Drošāk.
12.08.2017 00.16
Reizēm es jūtos vainīgs, ka savas neprasmes dēļ citiem sagādāju neērtus brīžus.
11.08.2017 21.07
Šodien veikalā bezalkoholiskais alus bija nolikts tik augstā plauktā, ka es knapi varēju aizsniegt. Nodomāju - tā ir, ka bērnībā pīpē un neaug liels.
07.08.2017 00.22
Viena lieta, kas man filmās ļoti patīk, ir neveiklas sociālas situācijas, par kuru radīšanu neviens netiek sodīts, piemēram, ar izsmiešanu vai norobežošanos, bet risinātas, cik nu to iesaistītie prot/grib, un došanās tālāk, lieki par to neiespringstot. Skatos un priecājos.
03.08.2017 23.22
Iedomājies, Tu gribi kaut ko izdarīt, bet, tiklīdz to mēģini, Tev instinktu līmenī iedegas liels, sarkans "TU NEDRĪKSTI!", un Tu atraujies atpakaļ, it kā dabūjis ar elektrību pa sirdi.
25.07.2017 00.46
Viens no maniem klusiem dzīves mērķiem ir piebāzt pilnu muti ar saldējumu un ļaut, lai tas tur kūst un tek man vēderā. Mmm.
13.05.2017 23.33 - Šausmīgi sagribējās uz jūru
Bot'Ox feat Anna Jean - Blue Steel
25.11.2015 19.10 - Tumsas sirds
Cilvēka dzīlēs, kur apziņas gaisma neiespīd, plūst tumšas strāvas, un tām piemīt milzīgs spēks. Tālu aiz redzamā un dzirdamā, saprātam, gribai un morāles normām neaizsniedzamā dziļumā tās vada cilvēku pēc tikai sev zināmiem likumiem. Tā ir tumša vieta cilvēka dzelmē, un šīs tumsas sirdī mājo cilvēka īstenie saimnieki - iekāre un nežēlība, kas nezina šaubu un kompromisu. Tās ir lielas, melnas acu zīlītes, kurās, rūpīgi ieskatoties, var ieraudzīt pirmatnējo uguni, ap kuru tumsā dzalkstī tādu pašu melnu acu pāri. Tās met ļaunus skatienus uz tumšajiem džungļiem sev apkārt, un viņu rokās mirdz šķēpi. Daži to sauc par ārprātu.
This page was loaded Aug 18. 2017, 10:54 pm GMT.