Šodien pie siles redzēju šīssezonas pirmo sīko pretekli. Pašapmierināts zvirbulis, sēž ietupies, citus nelaiž, pat īpaši neēd. Tur jābūt iekšām, palikt vietiņā, kad bars aizvien sašutušāku putneļu apkārt žvinkst.

Klients laukos piedāvāja maisu ar cidonijām, pieņēmu ar entuziasmu, ļoti garšo. Stāv uz galda blakus cukurpaku tornim un smaržo. Baidos ķerties griezt, visur lasāms, cik tas šausmīgi mokoši. Nekad agrāk darīšana ar cidonijām nav bijusi, varbūt cilvēki pārspīlē, un man sanāks ātri un viegli.

Pēdējā mēneša laikā esmu divreiz redzējusi dižo mājas zirnekli, kurš piestutējies ūdens pilienam uz grīdas, apķēris ar priekškājām. Tad laikam mīlulīši dzer ūdeni, neba jau nu muti mazgāja. A man šķita, viņi padzeras ēdot.