Šogad vēl nebija sētā ežulis redzēts, un es jau saskumu, ka mīlulīši mūs pametuši. Bet viņdien viens iznāca no garāžas, un tagad jau vairākas dienas vērojams ap šo laiku. Šis nav viņgadējais, tas bija varenliels.
Garāžā gandrīz vienmēr vasarā ir dzīvojis kāds ezis. Un kā viņi atrod, jo, manuprāt, sētā ir daudz daudz labākas vietas, kur ezim būt, bet ko nu es. Vienīgā vieta, kur viņš varētu tur dzīvot, ir zem paletes ar vasaras riepu kaudzi. To paleti 20 gadu laikā neviens nav pacēlis, jo nav bijis vajadzīgs.
Es bieži esmu domājusi rudenī uzmest aci tai ligzdai, un vienmēr aizmirstu.