Vai ne? :) Katrs ceļojums sastāv no maziem solīšiem, kas katrs par sevi ir nemanāms nieks, bet, kad tādi mazi solīši sakrājas cits pie cita, tad tu vienā brīdī atskaties un ieraugi, ka esi labi ticis priekšu un ka, šādi turpinot, tu beigu beigās arī nokļūsi tur, kur vēlies. Galvenais ir neiesprūst pa vidu, starp mazajiem solīšiem, kad ir grūti saprast, vai virzība joprojām notiek vai arī tā ir apstājusies. Tad tu, lūdzu, atceries šo skaisto dārzu, "kur zied tik rozes un sirds nesāp nemaz", un savu pašreizējo apņēmību tur nonākt. Un neapstājies!