Nūe, diezvaj jūs ar mani stipri leposieties, betē, pardoņķe, es to bosi tomēr nevaru atdot citaj. Kaukad nākamā dienā jau pēc tā papīra sāku tādomāt, nēnupareizāk jau tas viss atmosfairs, ja, laikam ka mana bļaustīšanās tur bija nodota tālāk, kur pienākas unē, kad gāju pie tehniskā kolēgas runāties par stikliem, tā bosis jau vītarodams māj no sava galda, ka tas tīri tehnisks jautājums un to uzgrūd tam un tam, prikiņ. Nu, un tiešām uzgrūdu un tas, hujakts, no kakla nost. Nuunta jau visas tās ņuņņas, ja, un jūtu pasaule pierimusies un pasties uz to izmisušo bosi, nu, un tām grāmatvedības draudzenītēm, nu un uz visiem un domā, nu,pizdjec, nu, pirmāmkārtām, šitātak visilgākā darbavieta manā mūžiņā, otrāmkārtām, kur vēl šitādi grafiki būs, ka var uz paģirām neatnākt, ja nekas degošs, vaikatevi tāpatām bez visa atvaļinājuma palaiž brīvdienās, vaikanu neteiksim jaunuka nav arī daudz to dienu,ja, kad vienkārši nobumbulējies cibā un močī spēles, ja, un pat topi pieķerts, unneko, ja. Untatādomā,ja, nu, sūdi,nu, pirmāmkārtām, kādi vēl bezdarbnieki, otrāmkārtām, kaukur jau paņems, bet pa cik un no deviņiem līdz sešiem un eitu vēl atrodi, kur tev neriebjas unkurtu neriebies, ja.
Nuunta. kaukurtur vītarodama ar to bosi par ģēlām patreizējām, viņš kaukā bij pārstājis mani laist pie sevis, bet pats nāca pie manis, unturjautie kolēgas riņķī un visi klausās, untaessagaidīju,kad visi sāk runāt pa telefoniem untā, bezmazām, grīdu kurpi urķēdama tā pusčukstus un sarkdama pa vidu tām djēlu sarunām saku,nutur, vai es varu dabūt to papīri apakaļ, viņšsaka,kādu papīri, essaku, nuto papīri, viņšsaka,ā, atlūgumu,jājā,protams, dabūsi, nesatraucies, esjau parakstīju, viņš kaukur grāmatvedībā, essaku, pavisam jau tā, ka sarkans viss, essaku, Nē- miskastē. Untebosis sāka šausmīgi smieties, aizgāja līdz galda stūrim, pārtrauca smieties, ta akal sāka smieties, bet tā atviegloti, ja, un tā tiešām skaļi, ja, es pilnīgi sabijos, bieži jau viņš nesmejās, ja.Unviņšsaka, piedod, tu mani izsiti no līdzsvara un akal smejās un saka, ka vēlkauko gribējis teikt par ģēlām, bet tagad izsists no līdzsvara un neatceroties pa ko, unessaku, ta būs tai miskastē vai nebūs, viņšaka, vaivai, nuka viņš visu rītu nodarbojies, hahahaha, ar šitiem jautājumiem, nu, vārdsakot, parunāsim vēlāk. Nuuntas vēlāk nāca ilgi,ja, un uz vakarpusi atnāca.
Iesauca mani konferenčzālē un nujau groznijs, bettājau laikam vajag, jo esturlaikam stipri piebiedēju visus, nuka sezona sākas un, pizdjecs, diezgan liels,vane, uz sezonu palikt bez viena posma, kas lietas kursos, ja, un no malas jautur, cilvēkam, teiksim, mantur kādi trīs gadi pagāja krēslā taustoties, kamēr sāc saprast,kasturkātur un vēl tagad, domājams, visu nezinu, ja. Nuja, un,vārdsakot, groznijs un tādā stingrā balsī prasa, pirmāmkārtām, es gribētu zināt iemeslu, kāpēc tu to papīri uzrakstīji, estur sāku stomīt, nukoestur, spekulēšu uz kaukādām pers., dzīves peripetijām, betpatām jau, domājams, viņš bij kursos, joessaku,man tādas aizdomas, ka grāmatvedība tos manus visus tekstus bij padevusi tālāk, tām jau estur pastāstīju,ka tas nebij nekāds kruīzs, kur es bijuuntā. Betnu, vārdsakot, groznijs stipri unestur kauko stomu par to, ka bišku sakrājās, nuun, satrakojos, nuun, sakrita virsū, betviņšvislaiku,nē, tu neatbildi uz jautājumu, tas noteikti nav iemesls, nu,vārdsakot, esnezinu kā tur zeme nepavērās, betnu neko prātīgu es viņam tur nepateicu, izņemot to, ka pie pirmā remonta man sāka nervi lēkāt unka es biju pamesta pavisam viena ar kaukādiem kretīniem unka igaunijas ofiss ir galīgi debils, arī, nukaukoturtādu, bardacīgu, vārdsakot. Betnuvissturtā, un noteikti jābūt vēl iemesliem, esnezinu,kādu atbildi viņšno manis gaidījatur, betpanaudu es kaukā tur neiedrošinājos teikt, betesdomāju, toganjau, grāmatvedība ar būs nodevusi,  untabeigās pateica, ka ar manu darbu ir kopumā apmierināts un papīrs iet miskastē untā. Betnu saruna kopumā tāda baisma un es vēl ilgi drebinbājos un šerminājos, betnu, visjaulaikam pareizi, piebiedēt jau vajag, savādāk, šitā katru otro mēnesi sāks koķetēt ar saviem emociju papīriem.
Nuunta tagad, varētu teikt, ka iestājis tāds tākā medusmēnesis bezmazām, bettasjaurī grāmatvedības laikam danests, nukaesteicu, ka tejau nekad neviens neko labu ar nesaka, tik kaukādas čukstus pretenzijas,nēnu, nejau no vadības, betnovisām tām džangām, betnuka, gribētos dažreiz dzirdēt, ka labi kaukas un, kas slikti, tojau pats ļoti labi apzinās, navu jau arī galīgi tups. Nuunta tagad tās pāris dienas irtā, ka vienā vienīgā vītarošanā un smiešanā un kā nāk pie manis kaukotur prasīt pa tiem darbiem kā tur viss iet un kā tur viss izstīsies un kātur viss sanācis,ta saka- super. ļoti labi, ļoti labi, ļoti labi, super! Piekāessavukārt, sarkstu un domājuteikt, nuka, tik ļoti pārspīlēt jau arī nevaig, betnulaijau pasupero man.