iebāz savu dzēšgumiju sev... kabatā
Viņš skatījās man visu laiku acīs, smaidīja un dažādos veidos mēģināja pieskarties. Te padodot pildspalvu, te spraucoties garām šaurā telpā tā vietā, lai vienkārši pagaidītu, kamēr izeju no tās ārā, te parādot, kā "jādara pareizi" (dajebkas) un viss, par ko spēju domāt, aprakstāms aptuveni šādi: Bļe, kur tu biji pirms diviem gadiem aptuveni, koa? Kad es biju viena, kad biju tik atvērta attiecībām, kad iekšēji agonēju vecās pieredzes priekšā, kad rūpējos par sevi divtik vairāk, raustot spalvas vēl rūpīgāk nekā vistu plūcēji jautro vistu fabrikā Ķekavā un ne nedēļu neiztiekot bez manikīra, kad kurpes pirku biežāk nekā maizi? Vai tiešām vīriešu prātos darbojas kāds aizņemtu sieviešu radars, tingi ding, iedegas sarkanā lampiņa uuuuun sākam lenkšanu, mērķis noteikts? Bet ja sieviete ir viena, tad nē, tad paldies, man te jāsteidzas, gludeklis palika neizslēgts, sunim angīna un rītdien laikam pārceļos uz Alūksni, ardievu. Kas te motivē, apziņa, ka gribas pārspēt citu tēviņu, kļūt par alfu? Varbūt vīrietim ir tā, ka ja lieto cits, tātad viss kārtībā, laba prece. Turklāt prece šinī gadījumā pat dažreiz atļaujas iet uz darbu ar minimālo meikapu, jo viņas sirsniņš pacēlis viņas pašapziņu nebijušos augstumos ar komplimentu komplimentiem, tātad varam ietaupīt uz kosmētikas rēķina. Džeki taču konsultējas ar saviem draugiem par jaunu gadžetu iegādi, aizņemta sieviete šinī gadījumā būtu laba izvēle pēc noklusējuma? Un sieviešu žurnāli vēl cenšas iestāstīt, ka sievietes ir neloģiskas, ja, sievietes! Viss, eju vārīt zupu, šito man nesaprast.