Senāk daudz debatēju ar kristiešiem. Mans novērojums: ~10% ir domājuši un izvēlējušies šo uzskatu apzināti. Pārējie ir sekotāji. Šis protams attiecas ne tikai uz kristietību, bet uz jebkuru izplatītu uzskatu sistēmu.

(Reply to this) (Thread)

10% izklausās diezgan maz. vai pārējie 90 tā arī teica, ka neko nav domājuši, vienk seko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārējie vismaz sākumā atkārto dogmas + lieto frāzes "šis jāsaprot ar sirdi, jāpieņem ticībā" un tml. Tiesa gan liela daļa tālāk sāk domāt.

Ir 2 atšķirīgas kristiešu kategorijas: rnd cilvēki ar kristiešu pārliecību un kristiešu garīdznieki. Pirmie tiešām visbiežāk sāk domāt, otrie labāk pārzina savu mācību bet domāt sāk retāk [vai arī to neizrāda, jo statuss neļauj]

Ā un vēl viena interesanta lieta - ja saruna aiziet par vēsturi: Tā inkvizīcija, to jau katoļi, bet mēs luterāņi esam tīri balti pūkaini un pareizi. Pēc tam cilvēku iepazīstina ar dažiem vēstures faktiem un ir tāds uppppssss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, reizēm tās nesaskaņas konfesiju starpā ir interesanti vērot. bet, manuprāt, tas viss galvenokārt ir par sekošanu Jēzum un Jēzus par korumpētu un psihopātiski varaskāru cilvēku darbībām nav atbildīgs, tāpat kā par to nav atbildīgi viņa sekotāji šodien. tas ir līdzīgi kā - piemmeŗs no ASV - pieprasīt reparācijas šodien kādam, kurš pats nekad nav bijis vergs no kāda, kurš nekad nav bijis vergturis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā tāpēc kritizēt kristietību par baznīcu noziegumiem ir antikristieša pozīcija kura atšķiras no ateista pozīcijas, ateists vairāk piekasās pašai mācībai un tam ko var lasīt kristiešu tekstos.

ā un vēl viena atšķirīga antikristiešu variācija ir cilvēki kuri ir ļoti iespringuši pierādīt ka tieši Jēzus nav vēsturiska persona bet ir mīts, kas visticamāk nav taisnība un šāda persona reāli ir eksistējusi. Bet tam nav nekāda sakara ar pašu mācību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man savulaik šis jautājums diezgan ieintersēja tbh, jo man personīgi tā ir kristietības problēma. man nav problēmas ar Dievu - i mean, es viņu nesaskatu kā to antropomorfizēto versiju, bet reizē mani arī netraucē, ja cilvēki lieto tādu aprakstu, jo - valodai ir robežas, bet tas tā nedarbojas ar Jēzu. es nevaru akceptēt un pielūgt Jēzu, tāpēc nekad nebūšu kristiete.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdzīgi. Man ir problēmas ar konceptu "pielūgt" un konceptu "pārdabiski spēki", līdz ar ko arī teiksim budists vai sātanists vai kabalists es arī droši vien ka nebūšu :) [lai gan studēt visas šīs lietas, tāpat kā kristietību ir interesanti]

(Reply to this) (Parent)

Un runājot par "nikno un domājošo cilvēku" ir jāatšķir 2 kategorijas: ateisti un antikristieši. Abi protams kritizē kristietību bet aiz dažādiem iemesliem. Ja ateisti vienkārši atrod par kļūdainu dieva/ pārdabisku spēku ideju un kritizē visas reliģijas tad antikristieši fokusējas tikai uz kristietību un ne obligāti ir ateisti. Niknais un domājošais cilvēks šķiet ir antikristietis, es esmu ateists.

(Reply to this) (Thread)

Kļūdaini. Ja valdītu pie mums cita reliģija, kas postījusi un grozījusi lietu, tad es būtu pret to.

Pazīme ir nevis reliģija, bet veiktās darbības tās aizsegā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tas ko es teicu - tad Disfigurators būtu tās citas reliģijas pretinieks, no tā neizriet ka viņš būtu ateists. Ateists ir pret dieva jēdzienu kā tādu, ateists materiālists - pret dieva un pārdabisku spēku jēdzieniem, tātad pret visām reliģijām, visu mistiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, principā jā.

Bet, ja mani nosauc par antikristu tikai tāpēc, ka atļaujas kritizēt - sanāk dogmatiska hohma :D
Jo man nav problēma ar tās individuālu lietošanu. Ja nav iebildumu pret individuālu lietošanu, tad anti?

http://klab.lv/users/disfigurator/220462.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad tava kristietības kritika ir sekundāra, ne gluži pēc būtības. + nav labs stils likt linkus uz vietām kur nevar komentēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, cilvēku iekšējā pasaule ir katra indivīda darīšana un saules gaismu tai.

Problēma rodas, kad šo iekšējo pasauli mēģina uzspiest citam - caur institūciju instrumentu vai privāti.

Man, atklāti sakot, ap sirds rajonu bieži ir nejauka sajūta, veicot šo kritiku ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//Man, atklāti sakot, ap sirds rajonu bieži ir nejauka sajūta, veicot šo kritiku ;)//

Nu tas būtu ja sāktu pirmais, es nekad nesāku pirmais, t.i. neskrienu pakaļ cilvēkiem ar ateismu un tml. Bet ja kāds nāk man klāt ar kaut ko savu, nu tad viņš dabū pretī ateismu protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yup

(Reply to this) (Parent)

Attiecīgais žīds akli pielūdz savu luciferiānisko baudkāri un vājības. Nav absolūtāku sistēmas vergu kā šie lopiņi. Dievbijīgi Kristieši vienmēr bijuši Rietumu intelektuālās elites krējums un turpina būt vienīgā klase, kas vēl ar vien pieturas pie loģikas, jo tas izriet no logosa kā tāda. Relatīvisks hedonisms, caur kura prizmu spīguļo liberālā inteligencia, ir midwit slop.

(Reply to this) (Thread)

par to, ka vienīgā klase, kas pieturas pie loģikas - jā, pretty much, vēl arī ir daļa zinātnieku, imho, kas pie tās pieturas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā un te ir viena lieta: Loģika ir nepieciešamais bet nav pietiekamais nosacījums. Loģika informāciju pārveido un strukturē, bet ne iegūst. Iegūst empīrika. Pasākums darbojas tikai savienojumā empīrika + loģika. Empīrika viena pati ir tas kas notika pirms sistemātiskās zinātnes - amatnieki, meistari, dziednieki ar savām individuālajām pieredzēm. Loģika viena pati dod sholastiku. Tas ir - loģikai var iebarot dajebko kā izejas datus un aksiomas, loģika to pārveidos, strukturēs. Ja izejas dati ir empīrika, sanāk zinātne, teorijas. Ja izejas dati ir ārpuszinātniskas aksiomas, piemēram ticības patiesības/ atklāsmes, sanāk reliģiska mācība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šis atsauca atmiņā vienu mindbound tekstu, kur viņš rakstīja, ka kristietībai un zinātnei ir kopīgs tas, ka abas uzskata, ka pastāv viena reāla, objektīva patiesība - atšķirībā no postmodernisma, kurā tādas nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā tas tā ir.

Tāpēc postmodernisms ir sliktāk.

(Reply to this) (Parent)

Savā ziņā postmodernisms noliedz pats sevi jo ja nav patiesības tad arī postmodernisms nav patiess :)

(Reply to this) (Parent)

Pat ja uzsvars bija uz teoriju, tomēr viduslaikos bija astronomija, optika. Tad jau nevarētu izaugt nākamie astronomi, kas apstrīdēja tā laika zinātnes dogmas. Taču jau tolaik neviens izglītots cilvēks nedomāja, ka zeme ir plakana.
Nevarētu teikt, ka Rodžers Bēkons bija tikai sholasts, pat ja ar sava laikmeta domāšanu. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka šī sarežģītā viduslaiku loģika bija pamats tālākai zinātnes attīstībai. Nu labi, bija laikam arī šis tas jocīgs no mūsdienu skatpunkta, alķīmija, piemēram. Vēlīnajos Viduslaikos palēnam sāka attīstīties anatomijas studijas.

Mūsdienu zinātnē dažas teorijas būvētas ļoti abstrakti, piemēram, fizikā, bet nu neskaitās pierādītas, kamēr nav empīriski pierādītas. Vai to vispār kāds mūsdienās noliedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, zinātne ir visur , par Ziemeļkorejā un attīstās visos laikos. Es tikai teicu ka veiksmīgākas ir tās sabiedrības kurās zinātnei traucē vismazāk.

Par teorētisko fiziku, jā ir tāda lieta un līdz ar to tehniski tās ir tikai hipotēzes.

(Reply to this) (Parent)

Jā, loģika ir tikai noteiktas sociālās grupas prasme :D :D :D

Šī diskusija vien lietas parāda attiecīgajā gaismā. Domāšana sekmē liberālismu, bet tas ir reti kompatibls ar aklu sekošanu autoritātei.

Es pielūdzu precīzi neko, man to nevajag. Esmu rietumu civilizācijas pārstāvis, kas bauda šīs tiesību sistēmas indivīdam sniegtās brīvības.

Zinu kristiešu virtuvi, kas ir ebreju taisīta, virtuvi no iekšas, tāpēc tukša diršana nederēs.

(Reply to this) (Parent)

"Logoss" piedēvē kurai kultūrai, draudziņ? Hellēnisms vēlāk, nav kristiešu artava vienādojumā, ne?

Aizguvējs tagad ir autors?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No Antīkās pasaules kristīgā civilizācija aizguva 2 lietas, no romiešiem likumdošanu, no grieķiem filozofijas terminus teoloģijai. Taču Jaunās derības Logoss ir ar nozīmi "Vārds".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizguva ne tikai to - daaaudz, ko vairāk.

Zinu no galvas saukt:
- Grēku plūdi;
- Dvēseles nemirstība;
- aizguva filozifijas instrumentus, ne tikai terminus;
- aizguva tolaik vadošo kultūru valodu, izplatījās caur šo vektoru.

Jautājot botam:
Vai kristietība ir ko mantojusi no senākām kultūrām?

Jā, pilnīgi noteikti. Kristietība neradās vakuumā; tā veidojās vidē, kurā krustojās jūdaisma tradīcijas, grieķu filozofija un Tuvo Austrumu mītiskie slāņi. Var teikt, ka kristietība ir kā grezns gobelēns, kurā ieausti pavedieni no daudz senākām civilizācijām.

Lūk, galvenie avoti, no kuriem kristietība ir smēlusies:

1. Jūdaisma pamats
Šis ir kristietības tiešais "vecāks". No jūdaisma tika pārņemts gandrīz viss fundamentālais ietvars:
- Monoteisms: Ideja par vienu, visaptverošu Dievu.
- Svētie raksti: Vecā Derība ir ebreju Tanahs.
- Mesijas jēdziens: Gaidāmā glābēja tēls.
- Ētikas kodekss: Desmit baušļi kā morāles stūrakmens.

2. Grieķu filozofija un helēnisms
Kad kristietība sāka izplatīties Romas impērijā, tai vajadzēja "runāt" intelektuālajā valodā, ko saprata tā laika izglītotie cilvēki.
- Logoss: Jāņa evaņģēlija sākumā minētais "Vārds" (Logos) ir tīrs grieķu filozofijas termins (Hērakleits, stoicisms), kas apzīmē pasaules saprātīgo kārtību.
- Dvēseles nemirstība: Lai gan jūdaismā sākotnēji uzsvars bija uz miesas augšāmcelšanos, grieķu (Platona) ideja par nemateriālu, mūžīgu dvēseli spēcīgi ietekmēja kristīgo teoloģiju.

3. Senās Divupes un Ēģiptes atskaņas
Daudzi Bībeles stāsti sasaucas ar vēl senākiem mītiem:
- Grēku plūdi: Stāsts par Noasu ir pārsteidzoši līdzīgs babiloniešu "Epam par Gilgamešu", kurā varonis Utnaipišti būvē kuģi, lai glābtos no dievu sūtītiem plūdiem.
- Dzīvība pēc nāves: Ēģiptiešu priekšstati par tiesu pēc nāves un svēršanu uz svariem atbalsojas kristīgajos priekšstatos par Pastaro tiesu.

4. Romiešu un pagānu tradīciju "pārkrāsošana"
- Agrīnā baznīca stratēģiski pielāgoja esošos svētkus, lai atvieglotu pāreju jaunajiem ticīgajiem:
- Ziemassvētki: 25. decembris nebija nejauša izvēle. Romā tajā laikā svinēja Dies Natalis Solis Invicti (Neuzvaramās Saules dzimšanas dienu) un ziemas saulgriežus.
- Lieldienas: Daudzi pavasara atdzimšanas rituāli un pat nosaukumi (piemēram, angļu Easter, kas cēlies no ģermāņu dievietes Eostre) ir saistīti ar seniem auglības svētkiem.

5. Mitraisma un mistēriju kulti
Romas impērijā populārais Mitras kults (izcelsme no Persijas) piedāvāja līdzīgus elementus:
- Kopīgas maltītes kā rituālu.
- Ideju par pestīšanu un uzvaru pār tumsu.
- Kristīšanu (rituālo mazgāšanos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūdaisms pats par sevi, jo no tā kristietība izauga. Mitras kultu pārņēma romieši, tā ka šādā ceļā pagānisms varētu būt ietekmējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja pēta jūdaismu, jā, mītiskā valoda sasaucas ar citām senajām Austrumu civilizācijām. Bet ir arī atšķirīgais.

(Reply to this) (Parent)

Rituālā mazgāšanās jūdiem bija ļoti raksturīga. Tā ka dažādas versijas te var būt. Turklāt nedaudz neloģisks tad būtu agrīno kristiešu fanātisms neiet uz teātri, jo tur rāda dievus, bet svešu dievu kultus pieņemt. Bet tas tā, neizslēdzu tādu iespēju, ka pārņemts.

(Reply to this) (Parent)

Pashas jēra maltīte kā rituāls jūdiem. Man ticamāka liekas šī versija.

(Reply to this) (Parent)

Nu, re - kārtīga Best-Off hītu kompilācija :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu jocīgi, ja dzīvojot konkrētā laikā un kultūrā nebūtu nekādu ietekmju. Tad jau kristieši būtu ieradušies no citas planētas:). Nu, Jēzus jau neteica, ka atmetīs bauslību, bet piepildīs. Likums "aci pret aci" vairs nebija spēkā, tā ka vienkāršoti var teikt, ka jauninājums bija Jaunā derība, kalna sprediķis. Līdzcietība pret vājāko arī nāk no kristietības. Seno kristiešu dokumentā Didahe (Didache) var redzēt, kā tā pakāpeniski izauga no jūdaisma. Bija gan aizguvumi, gan jauninājumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai kristieši par šo apgalvojumu varētu dusmoties, jo tiek izaicināts stāsts, ka ieradās Dievs un nolasīja, kā būs būt - izolēti, tikai ebreju tautai. Viss radīšanas mīts tiek sačakarēts, citi posti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristieši ir dažādi, nezinu, vai var runāt visu vārdā. Taču mūsdienās, kad lasītprasme ir tik izplatīta, domāju, ja ir interese par vēsturi, tas tikai paplašina redzesloku, palīdz redzēt saknes, pat ja arī vēsture ir interpretācija, tāpēc labi, ja ir laiks apskatīt vairākus avotus. Turklāt atklājumu dēļ mainās arī paradigmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, varu tad vien tev ieteikt veikt sociālo eksperimentu paziņu lokā, paskatīties reakcijas.

(Reply to this) (Parent)

Kā kristiete neredzu iemeslu dusmoties. Reliģiju vēsture ir ļoti interesanta un vismaz man nevis traucē, bet daudz labāk ļauj to izprast

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pozitīvs piemērs ir pozitīvs :)

(Reply to this) (Parent)

Bots nav minējis vienu ļoti svarīgu ietekmi - zoroastrismu

(Reply to this) (Parent)

Kristietība ir best-off izlase, nevis kas unikāls un svētītāks par citu. Kad to saprot, atmetas dogmas, bailes, akla paklausība un notiek vērtību ekstrahācija, adaptācija šodienai.

Mūsdienu cilvēkam dzīvot pēc 4+2k gadu veca manuāļa burts burtā nav prāta darbs tapat.

So TRUE! Es pie kristietiibas nonaacu caur filozofijas studeeshanu, which is literally theory of critical thinking.

(Reply to this) (Thread)

Jūdaiskā/talmudiskā/luciferiāniskā uztvere ienīst vārdu, noslepkavoja tā manifestāciju uz Zemes un turpina apkarot tā nesējus līdz šai baltai dienai, kā redzams augstāk. Pie tā paša pieder karš pret patiesību, koherenci un veselo saprātu. Hipiju iemiesotais wokisms tā uzskatāma manifestācija.

(Reply to this) (Parent)

Atbildot uz šo:
Zākāt var visu, that's fair, bet man [kā nekristietei, kurai ir pazīstami kristieši] ir jāpajautā vai šis 'niknais un domājošais cilvēks' tiešām uzskata, ka kristieši nekad nav studējuši materiālu, domājuši, lasījuši, meklējuši, šaubījušies, uzdevuši jautājumus?

Var domāt esošo dogmu rāmjos, netuvoties ar mikroskopu tām. Var tuvoties un domāt par visu. Domāšanas process dogmu ietvaros ir legit, protams.

(Reply to this) (Thread)

/Domāšanas process dogmu ietvaros ir legit, protams./

Jā. Kristiešu dogmas. Psihonautu dogmas. Komunistu dogmas. Dažreiz pārklājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenoliedzu, ka elementi var pārklāties. Toties jāvērtē ir raksturlielumu kopa, nevis tas, ka kaut kur kādā idejā kaut kas pārklājas - kas ir tikai cilvēcisks faktors.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kritērijs [indikators ka kaut kas nav labi] ir nespēja dogmu apšaubīt, kritiski uz to apskatīties, nervozas emocionālas reakcijas.

Piemēri:

*Mūsdienu progresīvie kad viņiem pasaka ka visa šī iedzīvotāju līkmeņa cīnīšanās pret klimata pārmaiņām ir BS.

*ļoti daudzi cilvēki kad viņiem pasaka ka cilvēku aktuālā vienlīdzība nav vajadzīga, vajadzīga tikai iespēju vienlīdzība.

*Luterāņi kad viņiem izstāsta raganu medību vēsturi

utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kritērijs [indikators ka kaut kas nav labi] ir nespēja dogmu apšaubīt, kritiski uz to apskatīties, nervozas emocionālas reakcijas.

Nedrīkst šķetināt dogmas, tas plēš pasauli : D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

Patiesībā civilizācinu nonāvē kāreiz dogmu NE šķetināšana, dogmatiskā kultūrā bremzējas zinātne =-> kultūra mirst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai paradigma arī ir dogma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja nedrīkst apšaubīt tad jā. Gan paradigma gan diskurss var kļūt dogma.

(Reply to this) (Parent)