Attiecīgais žīds akli pielūdz savu luciferiānisko baudkāri un vājības. Nav absolūtāku sistēmas vergu kā šie lopiņi. Dievbijīgi Kristieši vienmēr bijuši Rietumu intelektuālās elites krējums un turpina būt vienīgā klase, kas vēl ar vien pieturas pie loģikas, jo tas izriet no logosa kā tāda. Relatīvisks hedonisms, caur kura prizmu spīguļo liberālā inteligencia, ir midwit slop.

(Reply to this) (Thread)

par to, ka vienīgā klase, kas pieturas pie loģikas - jā, pretty much, vēl arī ir daļa zinātnieku, imho, kas pie tās pieturas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā un te ir viena lieta: Loģika ir nepieciešamais bet nav pietiekamais nosacījums. Loģika informāciju pārveido un strukturē, bet ne iegūst. Iegūst empīrika. Pasākums darbojas tikai savienojumā empīrika + loģika. Empīrika viena pati ir tas kas notika pirms sistemātiskās zinātnes - amatnieki, meistari, dziednieki ar savām individuālajām pieredzēm. Loģika viena pati dod sholastiku. Tas ir - loģikai var iebarot dajebko kā izejas datus un aksiomas, loģika to pārveidos, strukturēs. Ja izejas dati ir empīrika, sanāk zinātne, teorijas. Ja izejas dati ir ārpuszinātniskas aksiomas, piemēram ticības patiesības/ atklāsmes, sanāk reliģiska mācība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šis atsauca atmiņā vienu mindbound tekstu, kur viņš rakstīja, ka kristietībai un zinātnei ir kopīgs tas, ka abas uzskata, ka pastāv viena reāla, objektīva patiesība - atšķirībā no postmodernisma, kurā tādas nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā tas tā ir.

Tāpēc postmodernisms ir sliktāk.

(Reply to this) (Parent)

Savā ziņā postmodernisms noliedz pats sevi jo ja nav patiesības tad arī postmodernisms nav patiess :)

(Reply to this) (Parent)

Pat ja uzsvars bija uz teoriju, tomēr viduslaikos bija astronomija, optika. Tad jau nevarētu izaugt nākamie astronomi, kas apstrīdēja tā laika zinātnes dogmas. Taču jau tolaik neviens izglītots cilvēks nedomāja, ka zeme ir plakana.
Nevarētu teikt, ka Rodžers Bēkons bija tikai sholasts, pat ja ar sava laikmeta domāšanu. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka šī sarežģītā viduslaiku loģika bija pamats tālākai zinātnes attīstībai. Nu labi, bija laikam arī šis tas jocīgs no mūsdienu skatpunkta, alķīmija, piemēram. Vēlīnajos Viduslaikos palēnam sāka attīstīties anatomijas studijas.

Mūsdienu zinātnē dažas teorijas būvētas ļoti abstrakti, piemēram, fizikā, bet nu neskaitās pierādītas, kamēr nav empīriski pierādītas. Vai to vispār kāds mūsdienās noliedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, zinātne ir visur , par Ziemeļkorejā un attīstās visos laikos. Es tikai teicu ka veiksmīgākas ir tās sabiedrības kurās zinātnei traucē vismazāk.

Par teorētisko fiziku, jā ir tāda lieta un līdz ar to tehniski tās ir tikai hipotēzes.

(Reply to this) (Parent)

Jā, loģika ir tikai noteiktas sociālās grupas prasme :D :D :D

Šī diskusija vien lietas parāda attiecīgajā gaismā. Domāšana sekmē liberālismu, bet tas ir reti kompatibls ar aklu sekošanu autoritātei.

Es pielūdzu precīzi neko, man to nevajag. Esmu rietumu civilizācijas pārstāvis, kas bauda šīs tiesību sistēmas indivīdam sniegtās brīvības.

Zinu kristiešu virtuvi, kas ir ebreju taisīta, virtuvi no iekšas, tāpēc tukša diršana nederēs.

(Reply to this) (Parent)

"Logoss" piedēvē kurai kultūrai, draudziņ? Hellēnisms vēlāk, nav kristiešu artava vienādojumā, ne?

Aizguvējs tagad ir autors?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No Antīkās pasaules kristīgā civilizācija aizguva 2 lietas, no romiešiem likumdošanu, no grieķiem filozofijas terminus teoloģijai. Taču Jaunās derības Logoss ir ar nozīmi "Vārds".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizguva ne tikai to - daaaudz, ko vairāk.

Zinu no galvas saukt:
- Grēku plūdi;
- Dvēseles nemirstība;
- aizguva filozifijas instrumentus, ne tikai terminus;
- aizguva tolaik vadošo kultūru valodu, izplatījās caur šo vektoru.

Jautājot botam:
Vai kristietība ir ko mantojusi no senākām kultūrām?

Jā, pilnīgi noteikti. Kristietība neradās vakuumā; tā veidojās vidē, kurā krustojās jūdaisma tradīcijas, grieķu filozofija un Tuvo Austrumu mītiskie slāņi. Var teikt, ka kristietība ir kā grezns gobelēns, kurā ieausti pavedieni no daudz senākām civilizācijām.

Lūk, galvenie avoti, no kuriem kristietība ir smēlusies:

1. Jūdaisma pamats
Šis ir kristietības tiešais "vecāks". No jūdaisma tika pārņemts gandrīz viss fundamentālais ietvars:
- Monoteisms: Ideja par vienu, visaptverošu Dievu.
- Svētie raksti: Vecā Derība ir ebreju Tanahs.
- Mesijas jēdziens: Gaidāmā glābēja tēls.
- Ētikas kodekss: Desmit baušļi kā morāles stūrakmens.

2. Grieķu filozofija un helēnisms
Kad kristietība sāka izplatīties Romas impērijā, tai vajadzēja "runāt" intelektuālajā valodā, ko saprata tā laika izglītotie cilvēki.
- Logoss: Jāņa evaņģēlija sākumā minētais "Vārds" (Logos) ir tīrs grieķu filozofijas termins (Hērakleits, stoicisms), kas apzīmē pasaules saprātīgo kārtību.
- Dvēseles nemirstība: Lai gan jūdaismā sākotnēji uzsvars bija uz miesas augšāmcelšanos, grieķu (Platona) ideja par nemateriālu, mūžīgu dvēseli spēcīgi ietekmēja kristīgo teoloģiju.

3. Senās Divupes un Ēģiptes atskaņas
Daudzi Bībeles stāsti sasaucas ar vēl senākiem mītiem:
- Grēku plūdi: Stāsts par Noasu ir pārsteidzoši līdzīgs babiloniešu "Epam par Gilgamešu", kurā varonis Utnaipišti būvē kuģi, lai glābtos no dievu sūtītiem plūdiem.
- Dzīvība pēc nāves: Ēģiptiešu priekšstati par tiesu pēc nāves un svēršanu uz svariem atbalsojas kristīgajos priekšstatos par Pastaro tiesu.

4. Romiešu un pagānu tradīciju "pārkrāsošana"
- Agrīnā baznīca stratēģiski pielāgoja esošos svētkus, lai atvieglotu pāreju jaunajiem ticīgajiem:
- Ziemassvētki: 25. decembris nebija nejauša izvēle. Romā tajā laikā svinēja Dies Natalis Solis Invicti (Neuzvaramās Saules dzimšanas dienu) un ziemas saulgriežus.
- Lieldienas: Daudzi pavasara atdzimšanas rituāli un pat nosaukumi (piemēram, angļu Easter, kas cēlies no ģermāņu dievietes Eostre) ir saistīti ar seniem auglības svētkiem.

5. Mitraisma un mistēriju kulti
Romas impērijā populārais Mitras kults (izcelsme no Persijas) piedāvāja līdzīgus elementus:
- Kopīgas maltītes kā rituālu.
- Ideju par pestīšanu un uzvaru pār tumsu.
- Kristīšanu (rituālo mazgāšanos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūdaisms pats par sevi, jo no tā kristietība izauga. Mitras kultu pārņēma romieši, tā ka šādā ceļā pagānisms varētu būt ietekmējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja pēta jūdaismu, jā, mītiskā valoda sasaucas ar citām senajām Austrumu civilizācijām. Bet ir arī atšķirīgais.

(Reply to this) (Parent)

Rituālā mazgāšanās jūdiem bija ļoti raksturīga. Tā ka dažādas versijas te var būt. Turklāt nedaudz neloģisks tad būtu agrīno kristiešu fanātisms neiet uz teātri, jo tur rāda dievus, bet svešu dievu kultus pieņemt. Bet tas tā, neizslēdzu tādu iespēju, ka pārņemts.

(Reply to this) (Parent)

Pashas jēra maltīte kā rituāls jūdiem. Man ticamāka liekas šī versija.

(Reply to this) (Parent)

Nu, re - kārtīga Best-Off hītu kompilācija :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu jocīgi, ja dzīvojot konkrētā laikā un kultūrā nebūtu nekādu ietekmju. Tad jau kristieši būtu ieradušies no citas planētas:). Nu, Jēzus jau neteica, ka atmetīs bauslību, bet piepildīs. Likums "aci pret aci" vairs nebija spēkā, tā ka vienkāršoti var teikt, ka jauninājums bija Jaunā derība, kalna sprediķis. Līdzcietība pret vājāko arī nāk no kristietības. Seno kristiešu dokumentā Didahe (Didache) var redzēt, kā tā pakāpeniski izauga no jūdaisma. Bija gan aizguvumi, gan jauninājumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai kristieši par šo apgalvojumu varētu dusmoties, jo tiek izaicināts stāsts, ka ieradās Dievs un nolasīja, kā būs būt - izolēti, tikai ebreju tautai. Viss radīšanas mīts tiek sačakarēts, citi posti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristieši ir dažādi, nezinu, vai var runāt visu vārdā. Taču mūsdienās, kad lasītprasme ir tik izplatīta, domāju, ja ir interese par vēsturi, tas tikai paplašina redzesloku, palīdz redzēt saknes, pat ja arī vēsture ir interpretācija, tāpēc labi, ja ir laiks apskatīt vairākus avotus. Turklāt atklājumu dēļ mainās arī paradigmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, varu tad vien tev ieteikt veikt sociālo eksperimentu paziņu lokā, paskatīties reakcijas.

(Reply to this) (Parent)

Kā kristiete neredzu iemeslu dusmoties. Reliģiju vēsture ir ļoti interesanta un vismaz man nevis traucē, bet daudz labāk ļauj to izprast

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pozitīvs piemērs ir pozitīvs :)

(Reply to this) (Parent)

Bots nav minējis vienu ļoti svarīgu ietekmi - zoroastrismu

(Reply to this) (Parent)