"Logoss" piedēvē kurai kultūrai, draudziņ? Hellēnisms vēlāk, nav kristiešu artava vienādojumā, ne?

Aizguvējs tagad ir autors?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No Antīkās pasaules kristīgā civilizācija aizguva 2 lietas, no romiešiem likumdošanu, no grieķiem filozofijas terminus teoloģijai. Taču Jaunās derības Logoss ir ar nozīmi "Vārds".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizguva ne tikai to - daaaudz, ko vairāk.

Zinu no galvas saukt:
- Grēku plūdi;
- Dvēseles nemirstība;
- aizguva filozifijas instrumentus, ne tikai terminus;
- aizguva tolaik vadošo kultūru valodu, izplatījās caur šo vektoru.

Jautājot botam:
Vai kristietība ir ko mantojusi no senākām kultūrām?

Jā, pilnīgi noteikti. Kristietība neradās vakuumā; tā veidojās vidē, kurā krustojās jūdaisma tradīcijas, grieķu filozofija un Tuvo Austrumu mītiskie slāņi. Var teikt, ka kristietība ir kā grezns gobelēns, kurā ieausti pavedieni no daudz senākām civilizācijām.

Lūk, galvenie avoti, no kuriem kristietība ir smēlusies:

1. Jūdaisma pamats
Šis ir kristietības tiešais "vecāks". No jūdaisma tika pārņemts gandrīz viss fundamentālais ietvars:
- Monoteisms: Ideja par vienu, visaptverošu Dievu.
- Svētie raksti: Vecā Derība ir ebreju Tanahs.
- Mesijas jēdziens: Gaidāmā glābēja tēls.
- Ētikas kodekss: Desmit baušļi kā morāles stūrakmens.

2. Grieķu filozofija un helēnisms
Kad kristietība sāka izplatīties Romas impērijā, tai vajadzēja "runāt" intelektuālajā valodā, ko saprata tā laika izglītotie cilvēki.
- Logoss: Jāņa evaņģēlija sākumā minētais "Vārds" (Logos) ir tīrs grieķu filozofijas termins (Hērakleits, stoicisms), kas apzīmē pasaules saprātīgo kārtību.
- Dvēseles nemirstība: Lai gan jūdaismā sākotnēji uzsvars bija uz miesas augšāmcelšanos, grieķu (Platona) ideja par nemateriālu, mūžīgu dvēseli spēcīgi ietekmēja kristīgo teoloģiju.

3. Senās Divupes un Ēģiptes atskaņas
Daudzi Bībeles stāsti sasaucas ar vēl senākiem mītiem:
- Grēku plūdi: Stāsts par Noasu ir pārsteidzoši līdzīgs babiloniešu "Epam par Gilgamešu", kurā varonis Utnaipišti būvē kuģi, lai glābtos no dievu sūtītiem plūdiem.
- Dzīvība pēc nāves: Ēģiptiešu priekšstati par tiesu pēc nāves un svēršanu uz svariem atbalsojas kristīgajos priekšstatos par Pastaro tiesu.

4. Romiešu un pagānu tradīciju "pārkrāsošana"
- Agrīnā baznīca stratēģiski pielāgoja esošos svētkus, lai atvieglotu pāreju jaunajiem ticīgajiem:
- Ziemassvētki: 25. decembris nebija nejauša izvēle. Romā tajā laikā svinēja Dies Natalis Solis Invicti (Neuzvaramās Saules dzimšanas dienu) un ziemas saulgriežus.
- Lieldienas: Daudzi pavasara atdzimšanas rituāli un pat nosaukumi (piemēram, angļu Easter, kas cēlies no ģermāņu dievietes Eostre) ir saistīti ar seniem auglības svētkiem.

5. Mitraisma un mistēriju kulti
Romas impērijā populārais Mitras kults (izcelsme no Persijas) piedāvāja līdzīgus elementus:
- Kopīgas maltītes kā rituālu.
- Ideju par pestīšanu un uzvaru pār tumsu.
- Kristīšanu (rituālo mazgāšanos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūdaisms pats par sevi, jo no tā kristietība izauga. Mitras kultu pārņēma romieši, tā ka šādā ceļā pagānisms varētu būt ietekmējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja pēta jūdaismu, jā, mītiskā valoda sasaucas ar citām senajām Austrumu civilizācijām. Bet ir arī atšķirīgais.

(Reply to this) (Parent)

Rituālā mazgāšanās jūdiem bija ļoti raksturīga. Tā ka dažādas versijas te var būt. Turklāt nedaudz neloģisks tad būtu agrīno kristiešu fanātisms neiet uz teātri, jo tur rāda dievus, bet svešu dievu kultus pieņemt. Bet tas tā, neizslēdzu tādu iespēju, ka pārņemts.

(Reply to this) (Parent)

Pashas jēra maltīte kā rituāls jūdiem. Man ticamāka liekas šī versija.

(Reply to this) (Parent)

Nu, re - kārtīga Best-Off hītu kompilācija :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu jocīgi, ja dzīvojot konkrētā laikā un kultūrā nebūtu nekādu ietekmju. Tad jau kristieši būtu ieradušies no citas planētas:). Nu, Jēzus jau neteica, ka atmetīs bauslību, bet piepildīs. Likums "aci pret aci" vairs nebija spēkā, tā ka vienkāršoti var teikt, ka jauninājums bija Jaunā derība, kalna sprediķis. Līdzcietība pret vājāko arī nāk no kristietības. Seno kristiešu dokumentā Didahe (Didache) var redzēt, kā tā pakāpeniski izauga no jūdaisma. Bija gan aizguvumi, gan jauninājumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai kristieši par šo apgalvojumu varētu dusmoties, jo tiek izaicināts stāsts, ka ieradās Dievs un nolasīja, kā būs būt - izolēti, tikai ebreju tautai. Viss radīšanas mīts tiek sačakarēts, citi posti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristieši ir dažādi, nezinu, vai var runāt visu vārdā. Taču mūsdienās, kad lasītprasme ir tik izplatīta, domāju, ja ir interese par vēsturi, tas tikai paplašina redzesloku, palīdz redzēt saknes, pat ja arī vēsture ir interpretācija, tāpēc labi, ja ir laiks apskatīt vairākus avotus. Turklāt atklājumu dēļ mainās arī paradigmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, varu tad vien tev ieteikt veikt sociālo eksperimentu paziņu lokā, paskatīties reakcijas.

(Reply to this) (Parent)

Kā kristiete neredzu iemeslu dusmoties. Reliģiju vēsture ir ļoti interesanta un vismaz man nevis traucē, bet daudz labāk ļauj to izprast

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pozitīvs piemērs ir pozitīvs :)

(Reply to this) (Parent)

Bots nav minējis vienu ļoti svarīgu ietekmi - zoroastrismu

(Reply to this) (Parent)