Pat ja uzsvars bija uz teoriju, tomēr viduslaikos bija astronomija, optika. Tad jau nevarētu izaugt nākamie astronomi, kas apstrīdēja tā laika zinātnes dogmas. Taču jau tolaik neviens izglītots cilvēks nedomāja, ka zeme ir plakana.
Nevarētu teikt, ka Rodžers Bēkons bija tikai sholasts, pat ja ar sava laikmeta domāšanu. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka šī sarežģītā viduslaiku loģika bija pamats tālākai zinātnes attīstībai. Nu labi, bija laikam arī šis tas jocīgs no mūsdienu skatpunkta, alķīmija, piemēram. Vēlīnajos Viduslaikos palēnam sāka attīstīties anatomijas studijas.

Mūsdienu zinātnē dažas teorijas būvētas ļoti abstrakti, piemēram, fizikā, bet nu neskaitās pierādītas, kamēr nav empīriski pierādītas. Vai to vispār kāds mūsdienās noliedz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, zinātne ir visur , par Ziemeļkorejā un attīstās visos laikos. Es tikai teicu ka veiksmīgākas ir tās sabiedrības kurās zinātnei traucē vismazāk.

Par teorētisko fiziku, jā ir tāda lieta un līdz ar to tehniski tās ir tikai hipotēzes.

(Reply to this) (Parent)