Šugā faiv
 
6.-Okt-2020 10:41 am
Par deviņdesmitajiem un astoņdesmito beigām Daugavpilī runājot, man šķiet, ka daudzi jau ir aizmirsuši to unikālo gaisotni.
Pat tā laika vecumā manī tas raisīja aizdomas par pasaules mazāk kā perfekto dabu.

Netālu no mājām bija laukums, šķiet, pat ar kādu revolūcijai vai partijai veltītu nosaukumu, kas, būtībā, bija pašķidrs parks ar palielu asfalta placi vidū un soliņiem apkārt. Bieži vien ar tēti gājām sēdēt uz viena no soliņiem un barot baložus, kuru tur bija tik daudz, ka mudžēja vien. Uz citiem soliņiem parasti sēdēja vai nu vecas tantiņas, vai nu alkāni ar lielām, sapampušām, sarkanām sejām. Alkāni standartīgi oda pēc padomju odekolona, kura iztukšotās pudelītes mētājās turpat blakus, miskastē. Vispāri, manuprāt, to laiku miskastes smakai noteikti bija "Saša" odekolona nianse.

Pāri ceļam bija vēl viens parks ar nelielu ezeru vidū. Man ļoti patika staigāt gar niedrēm ap to ezeru, jo dažreiz niedrēs varēja atrast beigta mājdzīvnieka atliekas, dažreiz grūti identificējamus ķīmiskās industrijas objektus. Ar laiku ezeriņš kļuva tik piesārņots, ka pat niedres tur vairs neauga, par zivīm nemaz nerunājot. Blakus ezeriņam bija neliels meža pleķītis ar kārtējo sociālreālisma mākslasdarbu vienkārši mežmalā. Augstākminētā plača vecmāmiņas bieži stāstīja, lai mēs, bērni, uz to mežu neejam, jo tur esot bijuši gadījumi, kad kāds tika piesiets pie koka un sagriezts gabalos vēl dzīvs. Starp citu, vienreiz ezera ūdenī redzēju nogrieztu cilvēka roku, par ko steidzīgi paziņoju plača tantiņām.

Daugavpils centrāltirgus, bija, manuprāt, tā laika apoteoze. Tā neatkārtojamā smēķu, sapuvušu dārzeņu un odekolona smaka bija jūtama jau tramvajā piebraucot. Pie nedaudz dubļainās tirgus ieejas sagaidīja beļašu un semačku tantiņu armija, kurai sekoja vīnogu azerbaidžāņi. Tiesa, neatceros vai tantiņas bija vēlā laika fenomens vai tomēr nē. Ejot pa tirgu bieži vien izveidojās sekotāju pulks, parasti jau austākminēto alkānu bērnu sastāvā, kuri diedelēja kapeikas un kāvās savā starpā, bieži vien ar savstarpējiem konfliktiem aizraujoties aizmirsa par sekošanas iemeslu. Ieejot dārzeņu paviljonā varēja saņemt "kakaja krasivaja gjevočka" komplimentu no skābēto kāpostu kundzēm, bet sekundārās tirgus izejas vienkārši nebija lietojamas, jo noteikti kāds piesējās ar "dai rubļ".

Tirgus ārpusē bija vairāki nelieli veikali, kur varēja nopirkt plombīru mīkstā, saņurcītā tūbiņā ar caurumiem. Maksāja, šķiet, sākumā trīs kapeikas, tad astoņas, tad sešpadsmit... Atceros, jo bieži saņēmu kapeikas "saldējumam" no radiniekiem, un tā summa vienmēr bija fiksēta, bet piesieta saldējuma cenai.

Ja nu kādam rodās nostaļģija pēc plombīra, atcerieties to saņurcīto, caurumaino tūbiņu, "Saša" odekolona smaku, universāli putekļainās ielas un "dai rubļ" džekus. Nostaļģiju noņem kā ar labākajām zālēm.
Comments 
6.-Okt-2020 07:53 am
Interesantas atmiņas par plombīru - mīkstā, saņurcītā tūbiņā ar caurumiem. Pārējā LPSR tādu produktu nepazina un lētākais saldējums bija "Vēsma" papīra glāzītē pa 8 kapeikām, bet tāda paša izmēra plombīrs vafelē maksāja 20 kapeikas.
6.-Okt-2020 08:43 am
Laikam bija Daugavpils piena kombināta unikāls darbs. Virsū bija apaļš papīrītis ar krievu uzrakstu "plombir", nekādu latvisku vēsmu ne tuvu nebija.
6.-Okt-2020 09:05 am
Kurās vietās un priekš kam caurumi?
6.-Okt-2020 09:12 am
Ja vafeļu tūbiņsaldējumus samet kopā kastē un pakrata, tūbiņas berzes resultātā sadrūp un sanāk caurumi.
6.-Okt-2020 09:27 pm
Anonymous
agdievzzz, lieliski, kāpēc šis nav saglabāts kā kaut kāds lokālais kulinārās kultūras heritedžs, ko tagad servētu smalkoz restorānoz?!
7.-Okt-2020 04:52 am
Laikam tāpēc, ka mēsls vien bija? Bet jā, var jau būt, ka kādam tīri kultūrpētnieciskos nolūkos tas būtu interesanti. Pie reizes varētu pasniegt labi grauzdētas semāčkas, belašus, kāpostu pīrādziņus un Buratino limonādi.
6.-Okt-2020 09:21 am
šausmas! par to roku.
6.-Okt-2020 10:16 am
Bet man tomēr šķiet, ka tolaik tā bija bērna fantāzija un ezerā, laikam, mētājās vienkāršs balts gumijas cimds. To pārbaudīt jau tagad nevar. Jebkurā gadījumā, tā vieta bija briesmīgi krīpī. Starp citu, tagad ezers ir attīrīts un apkārt atkal staigā ģimenes ar bērniem.
6.-Okt-2020 11:29 am
labi, ka lietas mainās
6.-Okt-2020 10:48 am
man odierīšu periods pagāja rīgā iļģuciemā - pie reizes sakrita ar pirmomānijas periodu pašam un tā nu sanāca salpetra bumbiņu periods, salpetris (siļitra) no manis un odierīšu pudelītes no alkāniem ;)

bet tirgus man vienmēr asociējies ar siļķu mucām - pat skatoties uz piena paviljonu man atmiņās ir izlietās siļķu sālījumu sulas saulē
6.-Okt-2020 08:02 pm
Iedomājoties vien uznāca slikta dūša. Paldies par atmiņām! :D
6.-Okt-2020 12:26 pm
arī 90-to vidū tirgū vēl nekas diži nebija mainījies, tas man bija tāds zināms šoks, ka tādas vietas Latvijā eksistē
6.-Okt-2020 08:05 pm
Bet zin kā, vēl deviņdesmito beigās es dzīvoju nabadzībā un pelnīju iztikai lasot ogas vai ziedus vecvecāku vasarnīcā un pārdodot tos centrāltirgū. Jau toreiz tāds hārdkors nebija, diedelētāji neeksistēja principā, belašu tantiņas vairs nebija un uz ielas nesmirdēja arī, vienīgais ka infrastruktūra vēl nebija īsti moderna.
6.-Okt-2020 08:45 pm
O,Daugavpils! Tur kādreiz lidoja zemu lidmašīnas uz Locikiem? Cik ilgi krievi kurnēja par jauno iekārtu? Kā izskatījās Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas spkārtne? Kas tur 90tajos notika kultūras jeb Vienības namā? Un vai autoostā visu laiku bija eksotiska paskata ļaudis vai dzelzceļa stacijā? Gribu zināt viss kaut ko.
7.-Okt-2020 03:58 am
Atbildu pa punktiem.
1) Visādas lidmašīnas lidinājās, kā nekā tur bija aviācijas skola un apkārt vairākas nelielas lidostas, turklāt Daugavpils pasažieru lidosta Rugeļos. Bet tomēr, pilsēta ir diezgan liela un Lociki īsti tuvu centram arī nav, tāpēc neatceros lidmašīnas virs pilsētas kuras lidotu uz Locikiem.
2) Pārsvarā joprojām nevar samierināties. Bet nu, ir arī normāli cilvēki, kuriem ar realitāties pieņemšanu problēmu nav.
3) Mana ieraksta pirmā puse ir tieši par to apkārtni, jo es tur dzīvoju. Ļoti romantiska vieta. "Romantiska", laikam. Rūpnīcas bija lielas, no turienes vienmēr nāca tvaiki, dūmi un jocīgas skaņas, pilnīgi blakus rūpnīcai neviens nedzīvoja, bet no manas mājas logiem bija smuks skats uz visu to industrijas kompleksu. Rūpnīcās iekšā bija sporta komplekss, uz kurieni dažreiz gāju peldēties baseinā, diezgan labs, neliels maizes kombināts un pat arodskola, kura mācīja ķīmiķus, audējas un, tā diezgan negaidīti, kodolfiziķus.
4) Vienības namā kādu laiku bija Latviešu Kultūras Pils, šķiet, ka ir arī joprojām. Notika diezgan aktīva kultūras dzīve - bija koncerti, džezu un roku ieskaitot, joprojām darbojas teātra grupa un tā tālāk.
5) Vai runa ir par čigāniem? Ir joprojām un vienmēr bija, turklāt viņi agrāk bija visur, ne tikai autoostā. Biju pirms gada, redzēju, smuki apģērbušies, kā tādi indieši, man patīk. Daugavpils pārdaugava, i.e. Grīva, deviņdesmitajos bija čigānu pilsēta; laikam arī ir joprojām, bet toreiz bija riktīgi tā, ka ej pa ielu un apkārt ir tikai čigāni. Neskatoties uz slikto imidžu nebija jau traki, man bija vairāki romu draugi.
Jautā vēl!
7.-Okt-2020 07:38 am
Super! Ļoti interesanti! Heh ĶŠR apkārtnē joprojām interesantas skaņas pirms kādiem 10 gadiem bija vakaros, jo blakus kaut kāda industrija, dzelzceļš ar daudzajiem atzariem un apakšstacijas+augstsprieguma līnijas bezgalīga dūkoņa. Drīz gan jau tur būs atpakaļ industrijas, cerams, videi nekaitīgākas, iekšteritorijas ceļi tur šobrīd pavisam jauni, kapitāli sataisīti (tipa būs tāda kā SEZ zona). Vēl tas milzīgais garāžu komplexs izskatās mūssdenās kā līķu nobēdzinātava.
Kodolfiziķi eksportam gan jau, nevis Salaspils zinātniskajam ciematam,heheh.
ā nu čigāni jau pierasta lieta, vairāk domāju kaut kādus no vistālākajām respubļikām iebraukušos vai vjetnamiešus.

Vēl daži jaut, neesmu nekad dzīvousi vnk izstaigājusies pamatīgi kādas 10 reizes,arī līķu nobēdzinātavās.
Tātad, mežciemā bija kaut kāda pionieru nometne ar greznu baseina ēku stilīgiem logiem,tur parasti mirstīgi bērni tika?
Vai estrādē mežā vienmēr cilvēki tusējas tāpat vien,cepot desas?
Vai skolās bija kaut kādi obligātie propagandas pasākumi Dubrovina parkā.
Kurā vietā cilvēki kad nekā nebija, pirka kontrabandu un rietumu preces? Gads 1990, vai 1991 net kādā no tiem piem. Ogrē vnk nekā nebija tirgū ķipa




7.-Okt-2020 10:25 am
Tuvākā atomelektrostacija bija Visaginas, pavisam tuvu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka apkārt bija kodolfiziķi.
Par vjetnamiešiem neatceros, bet padomju laikos jau visādi bija, ir pat afrikāņi redzēti, par azerbaidžāņiem un gruzīņiem nemaz nerunājot. Vēlāk kaut kā izzuda.
Par mežciema nometni neko nezinu, bet tur, šķiet, bija sanatorija, iekārtota bijušajā pilī vai greznā mājā, kaut kas tāds.
Par estrādi runājot atbilde ir jā. Tas mežs apkārt ir vietējais piepilsētas mežs un Ķīmiķu ciemata iedzīvotāji tur tusēja vēl no sazin kādiem laikiem. Es pat teiktu vairāk, agrāk tur bija stipri vairāk tautas un kaut kas visu laiku notika.
Kad es gāju skolā, tad propagandas laikmets jau bija beidzies, bet, loģiski padomājot, noteikti bija, tur taču ir tas piemineklis. Šķiet, vienreiz bērnudārzā uz turieni veda un kaut ko stāstīja, bet bērnišķīgajā dullumā neatceros ko tieši. Interesēja tikai mūžīgā uguns, tās mūžīgais elements.
Bija "melnais tirgus", par to bija daudz dzirdēts, bet vecuma dēļ nemāku pateikt neko vairāk. Deviņdesmito sākumā bija vēl viens Celtnieku stadiona laukumā. Ļoti haotisks pasākums, kurš man pat toreiz likās bīstams.
8.-Okt-2020 10:24 am
Vari, lūdzu, iemest koordinātas tai oriģinālajai pasažieru lidostai?

Neesmu tās puses zinātājs, lūru satelītā un neko atbilstošu nespēju ieraudzīt. Paldies!
8.-Okt-2020 11:03 am
https://goo.gl/maps/PubibKEcDRkNLegXA

šī apkārtne. Tagad ir palikušas tikai kaut kādas betona konstrukcijas no lidostas ēkām, viss pārējais ir aizaudzis, ir arī privātmājas. Vēl pirms kādiem 20 gadiem varēja saskatīt lidlauka betona plāksnes, bet tagad arī tās ir zem zāles.
8.-Okt-2020 03:30 pm
Interesanti, ka ne tikai nevienā kartē (nu labi, tas ir ok tiem laikiem), bet arī deviņdesmito aerofoto un zemes virsmas modelī joprojām neredzu neko no iespējamas bijušās infrastruktūras. Pāris teikumu dažādos rakstos par to, ka darbojusies līdz septiņdesmito beigām vai astoņdesmito sākumam gan atradās, tā kā nāksies vien ticēt. :D

8.-Okt-2020 03:37 pm
Laikam bija kaut kādi grandiozi militārie plāni padomā. Turpat pie lidostas jau bija sākuši būvēt Daugavpils HES: katlavāni un palīgēku, kā arī augstsprieguma līnijas paliekas joprojām ir. Arī Ruģeļu ciematā tika būvētas jaunas daudzzīvokļu mājas, kuras pēc padomijas beigām stāvēja tukšas, vēlāk tika nojauktas. Laikam bija plāns ievest arī kārtējo kolonistu vilni, kas to lai zina.
8.-Okt-2020 03:42 pm
Ā, nu rekur norādīta precīzāka vieta un rakstīts, ka skrejceļš bez seguma, tas daudz ko izskaidro.

http://wikimapia.org/#lang=lv&lat=55.867100&lon=26.608930&z=16&m=w&show=/5910486/Former-location-of-Daugavpils-airport
8.-Okt-2020 03:43 pm
Segums bija un es to diezgan labi atceros. Tiesa, tas pilnīgi varētu būt vienkārši paliels placis, nevis pats skrejceļš.
8.-Okt-2020 04:05 pm
https://vesture.dodies.lv/#m=15/55.87001/26.62138&l=O/B (1967 - 1972 aerofoto).

Rekur varētu būt, ka te var redzēt un tā gaišā strīpa ir tas lidlauks. Piebraukšana tad varētu būt bijusi pa to šībrīža Stārķu ielu, kuras galā ir aplis busam (arī loģiski), un tad varētu būt, ka šajā virzienā ir bijis tas lidlauks. https://goo.gl/maps/jfqfPTTUF3kUR4QEA

Tā Dunduru iela jau krietni vēlāk parādījusies.

Tāds mans dīvāna eksperta, kurš tur nekad nav bijis, skatījums. :D
8.-Okt-2020 04:12 pm
Šī zilā ēka, spriežot pēc arhitektūras un atrašanās vietas, tad būtu varējusi būt piekritīga lidlaukam. https://goo.gl/maps/qzhf3LDt1wf1CS6r9

Baigi piespamoju tev te. :D
8.-Okt-2020 04:18 pm
Spamo vēl, man patīk!
Dunduru iela, tāpat kā Nometņu iela, agrāk bija betonēta un, droši vien, tika uzbūvēta HES būvniecības laikā. betona virsma, laikam, kādas smagās technikas transportēšanai, jo viņš ir izturīgāks par asfaltu.
Tā ēka pilnīgi varētu būt piederīga lidostai, bet tur bija vēl vismaz divas betona ēkas, kur izcelsmi es nezinu. Varētu būt no lidostas laikiem.
8.-Okt-2020 11:07 am
Augstāk vēl palika 2012. gada strītvjū, ja paskatās zem kājām, tad var redzēt, ka arī ceļš ir taisīts no dzelzsbetona plāksnēm.
6.-Okt-2020 09:40 pm
Anonymous
Man ir nostaļģija uz Rīgas Stacijas laukuma deviņdesmito vidus belašiem no tantēm ar siltajām belašu kastēm pa sešpadst santīmiem.
Remdēju ar uzmikrovilnētiem mūsdienu belašiem mūsdienu Rīgas nočņikos pa astoņdest centiem, bet nav īsti tas, ehh.
Un arī uz padsavienības sabrukuma brīža neiepakotajiem ķimeņu radziņiem pa vienpadst kapeikām. Radziņi, atšķirībā no plombīra salčuka un belašiem, ir ļoti apdraudēta suga. It īpaši ķimeņu. Tikai dažas mazās ceptuves (tipa Kuldīgas, varbūt Valmieras vai Limbažu) tādus vēl ražo, dažos retos Rīgas mazveikalos kādreiz var atrast.
Un par Matīsa/Brīvības stūra Karstās Maizes ceptuvi-veikalu ar asā apmetuma sienām un pulētajām misiņa margām un turienes bagetēm (kuras sauca par karsto maizi, nevis par bagetēm) labāk pat nedomāt, šņuk.
6.-Okt-2020 11:32 pm
To karstās maizes māju beigās tak nojauca. Žēluma gals, jo nu māja ar stāstu bija.
7.-Okt-2020 12:13 am
Anonymous
nē, žēluma gals bija RRR augstceltne ;'\

tā mājele, nezinu vai bija ar vēl kādu stāstu bez karstās maizes stāsta, saki tur bijis nacistu štābs vai kāds dzejnieks piedzimis vai nomiris vai kas tāds?

vēl prikoļna, ka labu brīdi divtūkstošo sākumā (? laikam), kamēr tā stāvēja nenojaukta bet visa tāda in disrepair, uz tās karājās reklāma PHILIPS VEIDOSIM DZĪVI LABĀKU, man šķiet ka bilde ar šo skatu ir iekš miljons.com vai kādā tamlīdzīgā vietā saglabājusies

bet tas stūris turpina pievilkt un ģenerēt skaistumu, blakus tajā šaurā stūra zālienā mēdz vāļāties hardcore bomži (kuri smaržo ņitočto pēc odekolona) un fonā uz brandmūra karājas ātro kredītu lohatronu baneris NAUDA TU SĀC MAN PATIKT, es ļoti ceru ka kāds fotomākslinieks šo kombināciju paspēs iemūžināt

un pretējā stūra māja ar zaudētavu pirmajā un tukšumu un pelējumu visos pārējos stāvos

savukārt uz tirgus stūra mājas jumta kores pirms pārs dienām dienas vidū bija novērojams pastaigājamies rigarooftops vai kāds cits pašnāvnieks rūferis
7.-Okt-2020 04:47 am
Matīsa/Brīvības stūris, man izraisa gandrīz vai asaras. Tur ir pilns ar skaistām ēkām, kuras būtu kā mazkūciņas ja būtu restaurētas un koptas, bet viss tādā pusgraustu stāvoklī. It īpaši žēl to nelielo, bet smuko māju, kura ir blakus Laimas kombinātam, ar leduslāci, izksatās pēc spoku mājas un ar "pārdod" plakātu vēl pirms pāris gadiem.
12.-Okt-2020 10:07 pm
Anonymous
hmm, kura ir ar leduslāci?
ir šitāda ziņa:
https://a4d.lv/projekti/veikals-gemoss-brivibas-iela/
šobrīd tur jau ir pagaidu gemoss kopš pērnā gala.
divstāvu koka māja uz stūra (109) gan ir gandrīz tukša. nav pamesta, bet tikai neliela daļa telpu tiek izmantota. nezinu, vai ir kādi plāni.
110 ir tikko atjaunota fasāde.
100 iet uz galu rekonstrukcija.
laroka stāv tukša, zilais dimants laikam joprojām dzīvs.
87 un 89 ir pilnībā tukšas, izskatās ka ir vienam īpašniekam ar 91 un to tukšo vietu pirms 87. 91 sētas ēka ir rekonstruēta (varbūt fasādes arī), izskatās ka tur varētu būt plāni 87 un 89 vai nu rekonstruēt vai nonest un būvēt kaut ko lielu kaut kad.
93 sētā tās divas pusnodegušās pusnopuvušās koka mājas, tur kaut kas beidzot sāk notikt, mazāko jau nojauca un ceļ vietā kopiju no gāzbetona (kopiju no gāzbetona, jo tur nekas vairs nebija glābjams, bet celt vietā kaut ko citu īpašniekam nav resursu), ar lielāko iespējams notiks līdzīgi.
miera 2 iet uz beigām rekonstrukcija.
miera 6 ir uzcelta jauna aveņkrāsas māja, tīri neko.
tā ka nav tur viss tik slikti.
brīvības 88 gan žēl. cerams, ka tur turpmākos 20..30 gadus nebūs līdzīgi kā līdzšinējos 20..30 gadus ar marijas 6 vai vīlandes 11.
This page was loaded Dec 23. 2024, 5:38 pm GMT.