Šugā faiv
 
6.-Okt-2020 10:41 am
Par deviņdesmitajiem un astoņdesmito beigām Daugavpilī runājot, man šķiet, ka daudzi jau ir aizmirsuši to unikālo gaisotni.
Pat tā laika vecumā manī tas raisīja aizdomas par pasaules mazāk kā perfekto dabu.

Netālu no mājām bija laukums, šķiet, pat ar kādu revolūcijai vai partijai veltītu nosaukumu, kas, būtībā, bija pašķidrs parks ar palielu asfalta placi vidū un soliņiem apkārt. Bieži vien ar tēti gājām sēdēt uz viena no soliņiem un barot baložus, kuru tur bija tik daudz, ka mudžēja vien. Uz citiem soliņiem parasti sēdēja vai nu vecas tantiņas, vai nu alkāni ar lielām, sapampušām, sarkanām sejām. Alkāni standartīgi oda pēc padomju odekolona, kura iztukšotās pudelītes mētājās turpat blakus, miskastē. Vispāri, manuprāt, to laiku miskastes smakai noteikti bija "Saša" odekolona nianse.

Pāri ceļam bija vēl viens parks ar nelielu ezeru vidū. Man ļoti patika staigāt gar niedrēm ap to ezeru, jo dažreiz niedrēs varēja atrast beigta mājdzīvnieka atliekas, dažreiz grūti identificējamus ķīmiskās industrijas objektus. Ar laiku ezeriņš kļuva tik piesārņots, ka pat niedres tur vairs neauga, par zivīm nemaz nerunājot. Blakus ezeriņam bija neliels meža pleķītis ar kārtējo sociālreālisma mākslasdarbu vienkārši mežmalā. Augstākminētā plača vecmāmiņas bieži stāstīja, lai mēs, bērni, uz to mežu neejam, jo tur esot bijuši gadījumi, kad kāds tika piesiets pie koka un sagriezts gabalos vēl dzīvs. Starp citu, vienreiz ezera ūdenī redzēju nogrieztu cilvēka roku, par ko steidzīgi paziņoju plača tantiņām.

Daugavpils centrāltirgus, bija, manuprāt, tā laika apoteoze. Tā neatkārtojamā smēķu, sapuvušu dārzeņu un odekolona smaka bija jūtama jau tramvajā piebraucot. Pie nedaudz dubļainās tirgus ieejas sagaidīja beļašu un semačku tantiņu armija, kurai sekoja vīnogu azerbaidžāņi. Tiesa, neatceros vai tantiņas bija vēlā laika fenomens vai tomēr nē. Ejot pa tirgu bieži vien izveidojās sekotāju pulks, parasti jau austākminēto alkānu bērnu sastāvā, kuri diedelēja kapeikas un kāvās savā starpā, bieži vien ar savstarpējiem konfliktiem aizraujoties aizmirsa par sekošanas iemeslu. Ieejot dārzeņu paviljonā varēja saņemt "kakaja krasivaja gjevočka" komplimentu no skābēto kāpostu kundzēm, bet sekundārās tirgus izejas vienkārši nebija lietojamas, jo noteikti kāds piesējās ar "dai rubļ".

Tirgus ārpusē bija vairāki nelieli veikali, kur varēja nopirkt plombīru mīkstā, saņurcītā tūbiņā ar caurumiem. Maksāja, šķiet, sākumā trīs kapeikas, tad astoņas, tad sešpadsmit... Atceros, jo bieži saņēmu kapeikas "saldējumam" no radiniekiem, un tā summa vienmēr bija fiksēta, bet piesieta saldējuma cenai.

Ja nu kādam rodās nostaļģija pēc plombīra, atcerieties to saņurcīto, caurumaino tūbiņu, "Saša" odekolona smaku, universāli putekļainās ielas un "dai rubļ" džekus. Nostaļģiju noņem kā ar labākajām zālēm.
Comments 
8.-Okt-2020 10:24 am
Vari, lūdzu, iemest koordinātas tai oriģinālajai pasažieru lidostai?

Neesmu tās puses zinātājs, lūru satelītā un neko atbilstošu nespēju ieraudzīt. Paldies!
8.-Okt-2020 11:03 am
https://goo.gl/maps/PubibKEcDRkNLegXA

šī apkārtne. Tagad ir palikušas tikai kaut kādas betona konstrukcijas no lidostas ēkām, viss pārējais ir aizaudzis, ir arī privātmājas. Vēl pirms kādiem 20 gadiem varēja saskatīt lidlauka betona plāksnes, bet tagad arī tās ir zem zāles.
8.-Okt-2020 03:30 pm
Interesanti, ka ne tikai nevienā kartē (nu labi, tas ir ok tiem laikiem), bet arī deviņdesmito aerofoto un zemes virsmas modelī joprojām neredzu neko no iespējamas bijušās infrastruktūras. Pāris teikumu dažādos rakstos par to, ka darbojusies līdz septiņdesmito beigām vai astoņdesmito sākumam gan atradās, tā kā nāksies vien ticēt. :D

8.-Okt-2020 03:37 pm
Laikam bija kaut kādi grandiozi militārie plāni padomā. Turpat pie lidostas jau bija sākuši būvēt Daugavpils HES: katlavāni un palīgēku, kā arī augstsprieguma līnijas paliekas joprojām ir. Arī Ruģeļu ciematā tika būvētas jaunas daudzzīvokļu mājas, kuras pēc padomijas beigām stāvēja tukšas, vēlāk tika nojauktas. Laikam bija plāns ievest arī kārtējo kolonistu vilni, kas to lai zina.
8.-Okt-2020 03:42 pm
Ā, nu rekur norādīta precīzāka vieta un rakstīts, ka skrejceļš bez seguma, tas daudz ko izskaidro.

http://wikimapia.org/#lang=lv&lat=55.867100&lon=26.608930&z=16&m=w&show=/5910486/Former-location-of-Daugavpils-airport
8.-Okt-2020 03:43 pm
Segums bija un es to diezgan labi atceros. Tiesa, tas pilnīgi varētu būt vienkārši paliels placis, nevis pats skrejceļš.
8.-Okt-2020 04:05 pm
https://vesture.dodies.lv/#m=15/55.87001/26.62138&l=O/B (1967 - 1972 aerofoto).

Rekur varētu būt, ka te var redzēt un tā gaišā strīpa ir tas lidlauks. Piebraukšana tad varētu būt bijusi pa to šībrīža Stārķu ielu, kuras galā ir aplis busam (arī loģiski), un tad varētu būt, ka šajā virzienā ir bijis tas lidlauks. https://goo.gl/maps/jfqfPTTUF3kUR4QEA

Tā Dunduru iela jau krietni vēlāk parādījusies.

Tāds mans dīvāna eksperta, kurš tur nekad nav bijis, skatījums. :D
8.-Okt-2020 04:12 pm
Šī zilā ēka, spriežot pēc arhitektūras un atrašanās vietas, tad būtu varējusi būt piekritīga lidlaukam. https://goo.gl/maps/qzhf3LDt1wf1CS6r9

Baigi piespamoju tev te. :D
8.-Okt-2020 04:18 pm
Spamo vēl, man patīk!
Dunduru iela, tāpat kā Nometņu iela, agrāk bija betonēta un, droši vien, tika uzbūvēta HES būvniecības laikā. betona virsma, laikam, kādas smagās technikas transportēšanai, jo viņš ir izturīgāks par asfaltu.
Tā ēka pilnīgi varētu būt piederīga lidostai, bet tur bija vēl vismaz divas betona ēkas, kur izcelsmi es nezinu. Varētu būt no lidostas laikiem.
8.-Okt-2020 11:07 am
Augstāk vēl palika 2012. gada strītvjū, ja paskatās zem kājām, tad var redzēt, ka arī ceļš ir taisīts no dzelzsbetona plāksnēm.
This page was loaded Dec 23. 2024, 5:51 pm GMT.