Tuvākā atomelektrostacija bija Visaginas, pavisam tuvu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka apkārt bija kodolfiziķi.
Par vjetnamiešiem neatceros, bet padomju laikos jau visādi bija, ir pat afrikāņi redzēti, par azerbaidžāņiem un gruzīņiem nemaz nerunājot. Vēlāk kaut kā izzuda.
Par mežciema nometni neko nezinu, bet tur, šķiet, bija sanatorija, iekārtota bijušajā pilī vai greznā mājā, kaut kas tāds.
Par estrādi runājot atbilde ir jā. Tas mežs apkārt ir vietējais piepilsētas mežs un Ķīmiķu ciemata iedzīvotāji tur tusēja vēl no sazin kādiem laikiem. Es pat teiktu vairāk, agrāk tur bija stipri vairāk tautas un kaut kas visu laiku notika.
Kad es gāju skolā, tad propagandas laikmets jau bija beidzies, bet, loģiski padomājot, noteikti bija, tur taču ir tas piemineklis. Šķiet, vienreiz bērnudārzā uz turieni veda un kaut ko stāstīja, bet bērnišķīgajā dullumā neatceros ko tieši. Interesēja tikai mūžīgā uguns, tās mūžīgais elements.
Bija "melnais tirgus", par to bija daudz dzirdēts, bet vecuma dēļ nemāku pateikt neko vairāk. Deviņdesmito sākumā bija vēl viens Celtnieku stadiona laukumā. Ļoti haotisks pasākums, kurš man pat toreiz likās bīstams.