Atbildu pa punktiem.
1) Visādas lidmašīnas lidinājās, kā nekā tur bija aviācijas skola un apkārt vairākas nelielas lidostas, turklāt Daugavpils pasažieru lidosta Rugeļos. Bet tomēr, pilsēta ir diezgan liela un Lociki īsti tuvu centram arī nav, tāpēc neatceros lidmašīnas virs pilsētas kuras lidotu uz Locikiem.
2) Pārsvarā joprojām nevar samierināties. Bet nu, ir arī normāli cilvēki, kuriem ar realitāties pieņemšanu problēmu nav.
3) Mana ieraksta pirmā puse ir tieši par to apkārtni, jo es tur dzīvoju. Ļoti romantiska vieta. "Romantiska", laikam. Rūpnīcas bija lielas, no turienes vienmēr nāca tvaiki, dūmi un jocīgas skaņas, pilnīgi blakus rūpnīcai neviens nedzīvoja, bet no manas mājas logiem bija smuks skats uz visu to industrijas kompleksu. Rūpnīcās iekšā bija sporta komplekss, uz kurieni dažreiz gāju peldēties baseinā, diezgan labs, neliels maizes kombināts un pat arodskola, kura mācīja ķīmiķus, audējas un, tā diezgan negaidīti, kodolfiziķus.
4) Vienības namā kādu laiku bija Latviešu Kultūras Pils, šķiet, ka ir arī joprojām. Notika diezgan aktīva kultūras dzīve - bija koncerti, džezu un roku ieskaitot, joprojām darbojas teātra grupa un tā tālāk.
5) Vai runa ir par čigāniem? Ir joprojām un vienmēr bija, turklāt viņi agrāk bija visur, ne tikai autoostā. Biju pirms gada, redzēju, smuki apģērbušies, kā tādi indieši, man patīk. Daugavpils pārdaugava, i.e. Grīva, deviņdesmitajos bija čigānu pilsēta; laikam arī ir joprojām, bet toreiz bija riktīgi tā, ka ej pa ielu un apkārt ir tikai čigāni. Neskatoties uz slikto imidžu nebija jau traki, man bija vairāki romu draugi.
Jautā vēl!