simtā debija atcelta. lielība nesanāk.
Nē, nebūs nekāda paštaisīto nēģu rīšana.
Skatījos, kā tie kastēs lokās, lēkā, kādi tiem ir nesmuki zobi un kā caur tām dizainiski glītajām sānu žaunām (jeb nērumiem, kā tos esot jādevē) tie tver gaisu un sapratu, ka nezinu nevienu veidu, kā tos noslaktēt. Vīzija – atstāt uz nakti mašīnā, gan nosals vai nosmaks maisā paši savā nodabā diezgan ātri pārtapa bažās, ka tie saplēsīs maisu un auto būs vienos lokanos nēģos. Nē. Nē. Cept dzīvus pēc norīvēšanas ar sāli (tā iesaka pavārgrāmatas)? Kāds noteikti aizlavīsies un apmetīsies dzīvot virtuves šķirbā.

Tā ātri noskaidroju, ka baiļu un nēģi-nogalēt-nevarēšanas uzcenojums ir 7Ls/kilogramā un nopirku divas upes foreles, kuras iztīrīt ir tīrais nieks, varētu pat lietot vārdu "prieks." Un vispār, man nemaz tik ļoti tie nēģi negaršo.

Es, redz, biju sacerējusies jaunnedēļ lepni un itkāstarpcitu intonācijā reportēt žanrā "kad mājās nekā nav un atnāk viesi, izņemiet no aukstumkambara nospiestos nēģus", jo bija ienākušās ziņas par milzīgi izdevīgajiem jēlo nēģu piedāvājumiem tirgū, tomēr ekonomiskais izdevīgums kapitulē pie veikt(ne)spējas. Varu noprocesēt zivi vai apēšanai nolemto zvēru/putnu tomēr tikai no tās stadijas, kurā tas vairs nav dzīvs, šī paša iemesla dēļ, izdaudzinātās karpas nekādi neierakstās ēdamlietu sarakstā.


UPD. Atcerējos. Reiz ar laikabiedru iegadījāmies Tomes zivjaudzētavā, tā bij' Lielā piektdiena vai kas tāds un radās doma uz vakara viesībām aizvest stori. Tā nu apskāvušies un acis aizvēruši tur plāniņa vidū stāvējām, kamēr madame ar trešo reizi un vislielāko āmuru panāca raksturīgo galvaskausa kraukšķi mūsu izvēlētajam upurim. Tehniski, ir potenciāls kļūt par veģetārieti un svaigēdājhipsteri, labi vien, ka organisms blēņas ilgstoši nepiedod.