Transformers: Revenge Of The Fallen (2009, Maikls Bejs)

Otrie "Transformeri" nepavisam nav slikti, tie ir vienkārši šausmīgi. Ja lieliskā pirmā daļa bija čempions pirmkārt jau pateicoties joku, romantikas un ekšena ideālai harmonijai (kas drīzāk ir nevis Maikla nopelns, bet viņam Spīlbergs stāvēja ar ledus spainīti blakus), otrā radikāli tika veltīta tikai ekšenam. Mēs, protams, nevaram nepieminēt to faktu, ka Bejs sava fizioloģiskā kino dramatismu smeļas no pornogrāfijas, taču alegoriski izmuldoties atkal - ja pirmie transformeri vēl bija ar santehniķi, medmāsiņu un pārējo jūtu impēriju, tad otrajā mūsu varoņi jau trešājā sekundē kaili uzgāžas viens otram virsū, lai vienā pozā un vienā tempā dolbītos, dolbītos, dolbītos divarpus stundas. Pasākums tikai īsteniem žanra gardēžiem.Un tas laikam ir visprecīzākais, ko par epika turpinājumu var pateikt.

Vēl jau ir mazāk būtiskas pretenzijas. Teiksim, tas, ka kino ne pārāk ir iespējams skatīties, jo nav iespējams nofokusēt skatienu uz attēlu - visu ekrānu aizņem ārprātīgi detalizētas milzu mašīnas (toties ar vāji izteiktām ekstremitātēm), kas Brauna kustības labākajās tradīcijās brāžas pa kadru ar ātrumu tūkstots kilometri sekundē, labos no sliktajiem atšķirt nekādi, kas īsti vispār notiek episkajos grautiņos, nav skaidrs, kad kāds no robotiem nogāžas, beidzot iestājas atvieglojums, pat ja kapitulējis ir mūsējais. Jaunākie samuraji kinozālē ļoti ātri grib atpakaļ mierīgos jociņus par to, kā māmuķis Parīzē sarijās marihuānu. Tiesa, režisors ir nežēlīgs pret vājākajiem, jo starta jociņus (nesmieklīgus, ja kas) sātaniskās kiberelles gaitā nomaina varoņteksti naturāli no "P'īrlhārboras"(!), kā arī laikam tā kino, kur amerikāņu prezidents brauca nogalināt komētu. Diemžēl no ārprātīgās žļerkstoņas galvā uz to brīdi viss uztveras ļoti transcendentālā formā.

Vēriens ir neizsakāms. Kādu triku ar kino izspēlē tā gigantiskā metrāža! Transformeru apmēru varenums devalvējas jau kaut kur pēc desmit minūtēm, un pie viņiem pierodi tā, it kā viņi tiešām staigātu ārā pa ielu. Pīrlhārboras izdzīvojušie varoņi raud pie telekrāniem - humanoīdi Šīa Lebefs un Meganu Foksa veic piecu kilometru garu krosu veikli izvairoties no apkārt sprāgstošajiem granātu saišķiem, lāzera staru kūļiem un stratēģiskajām raķetēm "danojebkurienes - zeme", pa reizei tikai nejauši kaut kur paslīdot, lai nokristu uz vēdera no astoņsimt metru augstuma un turpinātu ceļu. Iedzinēju lomā esošie tanki un reaktīvās lidmašīnas pūlas, svīst taču nepadodas. Uz Heopsa piramīdas apsēdies galvenais sliktais superrobots Pantalons dauza ar kulaku pa tās virsotni. "Kāpēc mēs uzvarēsim? Jo es tam ticu!". Galveno varoni apmeklē ekumēniskie robotu transformeru eņģeļi. Centrālo pozitīvo robotu izslēdz un uzpridzina reizes septiņas, un viņš kā atdzīvojas, bļaģ, tā atdzīvojas.

Atliek tikai cerēt, ka Maiklam Bejam reiz izpratne par to, kā ir iekārtots Visums, vienkārši izbeigsies un atdursies pret kaut ko.

in 2009 martcore says
klīnika / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino