ēdiens ir dzīvība
Māmulīte bija iegādājusies kādu nebūt recepšu žurnālu, Ēdieni, ne Ēdieni, varbūt Ievas Ēdieni, nu un tad tur bez visādām trifeļu receptēm un tamlīdzīgām jaukām izvirtībām bija stāsti par studentu nacionālajiem ēšanas ieradumiem, viens ekstudents stāstīja, kā kopmītnēs uz gludekļiem cep penkokus un tā, tiktāl viss skaidrs, kurš nav kaut reizi mūžā pie bada šprotu bundža vārījis pončikus no veca biezpiena?
Jā, bet tālāk seko dažādu lietotāju ikdienas ēdienkarte, kas liek nobālēt pat tādam gastroliberālim kā man, bet virtuves virtuozus droši vien nogāž ģībonī. Proti, meitene stāsta, ka studenti lielākoties ēdot aplejamās zupiņas, labi, tas nekas, šāda skopa informācija nekādi nesatrauc iztēli, bet tālāk seko ķīniešu ēdiena apraksts, kuru autore pagatavo no šīs aplejamās zupas. Mans pārstāsts tuvu tekstam. Brīdinu, var būt nepatīkami.
Tātad: "Apleju zupiņu. Kad nūdeles uzbriedušas, noleju buljonu, nūdelēm pievienoju sīki sagrieztu cīsiņu, piemaisu majonēzi, sinepes un garšvielas. Sanāk ķīniešu ēdiens. Māsa gatavo tāpat, tikai buljonu nenolej".
Izklausās diezgan traki. Kur pasaulē tak joprojām eksistē kabači un kartupeļi.
Jā, bet tālāk seko dažādu lietotāju ikdienas ēdienkarte, kas liek nobālēt pat tādam gastroliberālim kā man, bet virtuves virtuozus droši vien nogāž ģībonī. Proti, meitene stāsta, ka studenti lielākoties ēdot aplejamās zupiņas, labi, tas nekas, šāda skopa informācija nekādi nesatrauc iztēli, bet tālāk seko ķīniešu ēdiena apraksts, kuru autore pagatavo no šīs aplejamās zupas. Mans pārstāsts tuvu tekstam. Brīdinu, var būt nepatīkami.
Tātad: "Apleju zupiņu. Kad nūdeles uzbriedušas, noleju buljonu, nūdelēm pievienoju sīki sagrieztu cīsiņu, piemaisu majonēzi, sinepes un garšvielas. Sanāk ķīniešu ēdiens. Māsa gatavo tāpat, tikai buljonu nenolej".
Izklausās diezgan traki. Kur pasaulē tak joprojām eksistē kabači un kartupeļi.
Jāsaka, savā laikā ir ēsts viskautkas baiss (joprojām ar šausmām atceros tušonku lauku praksē, kuras riebīgo garšu nespēja nomākt pat bagātākā deva kečupa), bet līdz šādam "ķīniešu ēdienam" neviens, šķiet, nebija aizdomājies. Es pie roltoniem griezu tomātus un rupjmaizi :)
Es, protams, neko sliktu nesaku par roltoniem kā krīzes paiku; man pat dažreiz tīri labi garšo (ja lieto tikai pusi no paredzētajām garšvielām), bet vispār arī kaloritātes ziņā viņi ir visai vārgulīgi, par to pašu naudu kartupeļos noteikti ir vairāk labuma (tikai tas, ka ilgāk jāgatavo).
bet rolltoniem patiešām ir 101 pielietojums, es šodien uztaisīju šo - http://virtuve.calis.lv/dazadas-recepte
Bet aplejamā zupa katru dienu, pie tam aprakstītā kompilācija, emm...un tas tak pat nav lēti.
Pie tam asinsvadi no tās pārtikas droši apaug ar spalvām no iekšām.
Savulaik ilgi un sarežģīti gatavojamais ēdiens saucās "asiņainie tārpi", proti, vārīti spageti, kas pirms galdā celšanas bagātīgi pārlieti ar ketčupu. Pārpilnības brīžos ketčupam varēja pievienot arī majonēzi.
Ātrās uzkodas (bet tas jau labākos gados) varēja pagatavot, ja bija rudzu maizes ķieģelītis, Lido "Ekstra" desa un vecais, labais ketčups (ideāli, ja kaut kāda šašliku variācija). Uz ķiegelīša šķēles liek desas šķēli, pārlejot to ar ketčupu. Klāt piedzer pienu. Atkārto, kamēr paēdis. Starp citu, arī tagad ar šo pa reizei niekojos.