![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Māmulīte bija iegādājusies kādu nebūt recepšu žurnālu, Ēdieni, ne Ēdieni, varbūt Ievas Ēdieni, nu un tad tur bez visādām trifeļu receptēm un tamlīdzīgām jaukām izvirtībām bija stāsti par studentu nacionālajiem ēšanas ieradumiem, viens ekstudents stāstīja, kā kopmītnēs uz gludekļiem cep penkokus un tā, tiktāl viss skaidrs, kurš nav kaut reizi mūžā pie bada šprotu bundža vārījis pončikus no veca biezpiena?
Jā, bet tālāk seko dažādu lietotāju ikdienas ēdienkarte, kas liek nobālēt pat tādam gastroliberālim kā man, bet virtuves virtuozus droši vien nogāž ģībonī. Proti, meitene stāsta, ka studenti lielākoties ēdot aplejamās zupiņas, labi, tas nekas, šāda skopa informācija nekādi nesatrauc iztēli, bet tālāk seko ķīniešu ēdiena apraksts, kuru autore pagatavo no šīs aplejamās zupas. Mans pārstāsts tuvu tekstam. Brīdinu, var būt nepatīkami.
Tātad: "Apleju zupiņu. Kad nūdeles uzbriedušas, noleju buljonu, nūdelēm pievienoju sīki sagrieztu cīsiņu, piemaisu majonēzi, sinepes un garšvielas. Sanāk ķīniešu ēdiens. Māsa gatavo tāpat, tikai buljonu nenolej".
Izklausās diezgan traki. Kur pasaulē tak joprojām eksistē kabači un kartupeļi.
Jā, bet tālāk seko dažādu lietotāju ikdienas ēdienkarte, kas liek nobālēt pat tādam gastroliberālim kā man, bet virtuves virtuozus droši vien nogāž ģībonī. Proti, meitene stāsta, ka studenti lielākoties ēdot aplejamās zupiņas, labi, tas nekas, šāda skopa informācija nekādi nesatrauc iztēli, bet tālāk seko ķīniešu ēdiena apraksts, kuru autore pagatavo no šīs aplejamās zupas. Mans pārstāsts tuvu tekstam. Brīdinu, var būt nepatīkami.
Tātad: "Apleju zupiņu. Kad nūdeles uzbriedušas, noleju buljonu, nūdelēm pievienoju sīki sagrieztu cīsiņu, piemaisu majonēzi, sinepes un garšvielas. Sanāk ķīniešu ēdiens. Māsa gatavo tāpat, tikai buljonu nenolej".
Izklausās diezgan traki. Kur pasaulē tak joprojām eksistē kabači un kartupeļi.