vasaras beigās mums radās spoža doma rudenim sākoties vest bērnu 1x nedēļā uz baseinu. baseins gan vajadzīs tāds, kur bērns var pats nostāties uz kājām, citādi viņai ir bail. meklējām, mēklējām, līdz atradām - ādažu bērnudārzā ir baseins, kas ir precīzi piemērots bērniem ar vecākiem. jau pirmdien pateicām a., ka šonedēļ brauksim uz baseinu un kopš tās dienas viņa ik pa brīdim apvaicājas, vai šodien mēs brauksim uz baseinu. nē? kādēļ?
šorīt mēs viņai sakam - šodien, šodien uz baseinu.
dižais plāns bija baseina dienā piezvanīt un apjautāties, ko tur vajag. cepurītes, ja nu kas, nav obligātas, jēj. vienīgā aizķeršanās ir, ka baseins strādā no oktobra.
tagad meklējam citus bērniem draudzīgus baseinus rīgā. diezko spoži gan neiet, eh.